Šī diskusija jau sāk raisīt informācijas cirkulāciju riņķī.
Ja skatāmies izolācijā, tad jā – sociālajam slānim ir nozīme, turklāt abu dzimumu gadījumā, jo būtisks imbalanss regulāri radīs diskomfortu abām pusēm. Dzīvē mijiedarbība sabiedrībā ir tāda pat izrāde kā tā, ko skatāmies tuvākajā teātrī, tikai krietni nepastāvīgāka – ilglaicīgus klusuma brīžus (starpbrīžus) var pavisam negaidot nomainīt emocijām piesātināti uzliesmojumi ar tiem izrietošām kulminācijām.
Ko es ar to gribēju pateikt – gan sieviete, gan vīrietis sabiedrībā tēlo attiecīgo lomu (nospiedošā vairumā gadījumu atbilstoši tam, ko sabiedrība iedalījusi). Duetā, šīs lomas savstarpēji viena otru ietekmē – tas, kurš/a Tev blakus, lielā mērā diktē to, kā apkārtējie uztver arī Tevi. Turklāt, neaprobežosimies tikai ar pāriem – šis fenomens darbojas arī viena dzimuma sociālo grupu darbībā; lai dzēstu šaubas par subjektivitāti, es rīkojos korekti un pievienoju atsauci uz vieno no pētījumiem, kas to apstiprina (Miller, Campbell, Twedt, & O'Connell, 1966). Atliek vien nodefinēt, kas ir šīs lomas, un šeit jau varianti izskanēja daudz. Neapstrīdami ir tas, ka vīriešu gadījumā primāri tiks vērtēts līderisms, ietekmes līmenis un, ko tur liegties, spēja nodrošināt. Sievietei, turpretim, izteiksmīgāka loma ir dekoratīviem aspektiem (patīkama klātbūtne, labas manieres un spēja uzturēt kopējo fonu). Tāpēc nav aplami teikt, ka sievietes materiālajam stāvoklim nav nozīmes, bet ir aplami teikt, ka nav nozīmes tam, ar ko viņa nodarbojas, jo arī tā ir statusa un kopskata lieta (tikai būtiski ir demonstrēt mērķtiecību, pārliecību vai pat darbību cēlu mērķu vārdā (labdarība), jeb to, kas kokteiļu vakaros ļaus uzturēt sarunu, nevis nesīs iztikas līdzekļus).
Gadījumos, kur runa ir par miljonāriem gados, kam blakus ir tā saucamās trophy wife, atkal izpaužas sabiedrības ietekme, jo pieļauju, ka tādu pašu modeli varētu uzkonstruēt arī ar mainītām lomām, bet, ja vīrieša gadījumā sociālais slānis tik uzsitīs pa plecu un pasmaidīs, sievietei šāds modelis visdrīzāk praktiski neizbēgami raisīs sabiedrības nosodījumu, no kā izrietēs arī izslēgšana no attiecīgā slāņa.
Nekas no šī nav nedz slikti, nedz labi – slikti ir tikai neapzināties & noliegt realitāti, naivi ticot pelnrušķītes scenārijiem. Tas, ko katrs/a var darīt, ir pielāgoties šiem spēles noteikumiem un attiecīgi sevi pozicionēt, atceroties, ka, lai cik skumji tas neizklausītos, manieres bieži vien sabiedrībā iet pa priekšu morālēm.