Pagājis jau gads...

Priekš jaunas sievietes gads ir ui ui ku daudz.

Iesaku iepazīšanās portālus, jo tur var satikt cilvēkus, kurus savā ikdienas lokā nemūžam nesatiktu

Neredzu te nekā traģiska. Patiesībā gads ir diezgan īss laiks un tas var paskriet tik ātri, ka pat nemana.
Es domāju, ka nav ko tik ļoti ieciklēties uz to, ka gribi vīrieti, man jau šķiet, ka tādas sievietes uzreiz pamana un parasti izvairās. Dzīvo savu dzīvi, strādā, ej izklaidējies un baudi ikdienu un kādā jaukā dienā viss notiks. :-)

Saprotu ka bada laikā suns var mušas arī ēst, bet vai tad ir bada laiks?

Jūs tiesām nopietni uzskatāt ka vīrietim ap 30 gadu vecumu nav jābūt materiāli nodrošinātam un nav jādomā par nopietnām attiecibam ar gredzenu? Jus to saucat par visu uzreiz? 30 gadu vecumā? Saprastu, ka 20 gados tas varētu dažiem but par daudz, bet 30???? Jums šķiet ka sieviete kura nav apprecējusies lidz 28 nav pelnījusi nodrošinātu vīrieti un gredzenu? Wtf, kas tieši ir par daudz- but nodrošinātam 30 gados vai gribēt nopietnas attiecības ? No kā tieši autorei būtu jāatsakās- no prasības but nodrošinātam vai no prasības par gredzena nolūkiem nākotnē?

Vai tiešām Latvijā ir tik slikti vīrieši, kuru būdami brīvi 30 gados tikai prot pagaidu haltūras darbus strādāt, sūkt aliņu katru vakaru un pec katra kluba apmeklējuma pārnākt ar citu meiču?

lauraleila, jā, jau gadu esmu bez vīrieša

Neons, man ir arī draugu kompānija, draudzenes, grupu nodarības un esmu sociāli aktīva. Gan arī mēdzu būt viena. Ir gan tā, gan tā. Bet ne vienā, ne otrā ampluā nespēju atrast vīrieti. Protams, turpināšu... kas man cits atliek.

Gadu? Veselu gadu bez seksa? :-O

Šeit iederētos ciatts no sex and the city -
Ir tik daudz skaistu un gudru brīvu sieviešu, bet neviena šāda vīrieša

Ja grib kaut ko patiesu un ilgtspējīgu, tad tas aizņem daudz vairāk laika..

Nepiekrītu. Attiecību ilgums nav nekāds rādītājs. Gan ilgstošas attiecības mēdz beigties ar totālu krahu, gan pavisam ātras un zibenīgas attiecības, pat savā ziņā sasteigtas kāzas vainagojas ar laimi mūža garumā.Nav viena noteikta scenārija, galvenā doma ir neciklēties un nestiept gumiju vnk tāpēc, ka uzksati, ka tā ir jādara. Ja gribās mesties ar galvu attiecībās un jau trešajā randiņā teikt "mīlu", kāpēc ne?... Kurš būs tas, kurš teiks, ka tur nekas nesanāks, jo viss ir pārāk sasteigts?... Sanāks vai nē - rādīs tikai laiks.

Iet uz vīriešu izklaides vietām gan varbūt nav vērts.

Ir vērts pie noteikuma, ka pašu tas interesē. Tādu vietu ir daudz, jāatrod tikai tāda, kas pašai ir pa prātam. Piekrītu, ka iet uz sporta zāli, kad pašu tas neinteresē tikai, lai nocopētu vīrieti - labāk nevajag. Tāpēc arī ieteicu, darīt kaut ko nevis, lai kādu atrastu, bet lai sevi pilnveidotu pirmāmkārtām.

Muļķīgi uzreiz mesties meklēt vainu autorē. Tas ir pilnīgi normāli, ka sievietei gadu nav attiecību, vai pat 2 vai 3 gadus. Sākt ar kādu satikties, iestāstīt sev, ka mīli viņu, sākt kopdzīvi, tas ir vieglāk par vieglu. Ja grib kaut ko patiesu un ilgtspējīgu, tad tas aizņem daudz vairāk laika, jo kandidātu ir maz jebkurā gadījumā. Nemanīju arī, ka autore sevi pozicionētu kā ideālu un pārgudru, kā šeit izteicās. Situācija kopumā pilnīgi normāla. Autorei iesaku izveidot profilu onlainā, īpaši cerēt gan nav uz ko. Citu neko ieteikt nevaru. Nu, standartu - pārāk neskumt, neatmest cerības, koncentrēties uz citām lietām, un ja kāds vīrietis iepatīkas, tad nebūt pasīvai, bet uzsākt sarunu, nodibināt kontaktu utt. Iet uz vīriešu izklaides vietām gan varbūt nav vērts. Pieņemsim, atradīsi kādu sporta zālē, viņu nenormāli interesē sports, bet ja tev (pieņemsim) par sportu ir vienalga, tad kāda jēga? Viņam būs pavisam cits dzīvesveids un intereses nekā tev, ilgtermiņā tur diez vai kaut kas sanāks. Nomainīt esošo maratona grupu uz kādu citu gan ir laba doma. Kolēģus tu tāpat darbā satiec, kādēļ ārpus darba nesatikt arī citus cilvēkus?

Tas, ka citi ir ilgtermiņa attiecībās vai precēti, nenozīmē, ka viņu dzīves ir ideālas. Pati taču zini, cik bieži cilvēki viens otru krāpj, paliek kopā tikai bērnu/pieraduma/nav-citu-variantu dēļ. Tu būtu laimīga šādās attiecībās? Nebūtu. Nevajag sev stāstīt, ka visiem pāriem viss ir ideāli, vien tev nav šī perfektā partnera.

Man jau sāk likties, ka vīrieši vispār sāk kļūt izmirstoša suga

+ :D
Bet kad darbā redzu, ka ir normālas ģimenes ar neizpratni domāju - kā viņi tā var? Kā tas var būt reāli? haha

Mans ieteikums ir aizbraukt uz Bezceļu čempionāta posmiem. Būs par ko parunāt ar kādu, jo ir daudz cilvēku it īpaši vīriešu kuri varētu tev interesēt. Atliek dabūt kādu kompāniju un uz priekšu.
Viens šāds posms būs Igaunijā no 15. līdz 17. maijam. Būs pietiekami dienu lai kādu iepazītu vai arī labi izklaidētos un atpūstos.

Riskē, izmēģini kaut ko jaunu..

Nedaudz atkārtošos - riskē, nevis ar mērķi atrast vīrieti, bet pilnveidot sevi pašu, iegūt jaunas sejas sev apkārt, apgūt ko jaunu u.t.t.

Neons, bet visi taču saka, ka jāprot laiks pavadīt vienai, jābūt pašpietiekamai, jāiemācās dzīvot pašai ar sevi. Ka nevajag būt izmisušai un dīkt uzmanību no citiem.

Ir jau atšķirība, starp laika pavadīšanu vienatnē un dzīves baudīšanu. Viena tu vari iet šopingā, apmeklēt SPA, lasīt grāmatu, gatavot šedevrus virtuvē, labi izgulēties, sekot veselīgam dzīvesveidam. Tas viss ir baigi forši un noderīgi! Taču, ja tu visu laiku esi viena un tev nav normālas draugu kompānijas, nav nekādu grupu izklaižu, nodarbību, atraktivitāšu sabiedrībā, tad tas jau sāk izskatīties tā skumji un tiešām vientuļi...

Tur jau tā lieta, tev nevajag dīkt uzmanību, bet jēgas no sēdēšanas uz dīvānā vienatnē un nadziņu lakošanas arī nebūs... Baudi dzīvi, baudi jaunību, brīvību, jaunas pazīšanās, jaunus piedzīvojumus, jaunas iemaņas - dari kaut ko nevis ar mērķi atrast to īsto, bet drīzāk iegūt jaunus domubiedrus, apgūt kaut ko jaunu, uzzināt kaut ko jaunu. Un pārējais atnāks pats par sevi. Ja tu noslēgsies vienā konkrētā, ērtā vidē - tad taču ir ļoti maza iespēja, ka satiksi kādu no malas... Iespēja pastāv gan vienmēr, bet tas var aizņemt krietni vairāk laika un arī pacietības. Un tu, protams, to nevēlies. Tāpēc, izej no savas komforta zonas un aklāj sev jaunus horizontus. Riskē, izmēģini kaut ko jaunu - tev šobrīd tam ir gana daudz laika un iespēju.

Neons, bet visi taču saka, ka jāprot laiks pavadīt vienai, jābūt pašpietiekamai, jāiemācās dzīvot pašai ar sevi. Ka nevajag būt izmisušai un dīkt uzmanību no citiem.
Un es nebūt nejūtos skumji, esot vienai šajās aktivitātēs. Es to izbaudu. Vai tad ne tā saka, ja būsi harmonijā ar sevi, tad arī citi pievilksies?

Ka jau teica Rays-gads bez attiecibam ir nieks, bet gads bez seksa ir daudz...nu taa vinsh ir jaa...varbut, ja tev butu kads draudzins, ar ko izklaideties, vismaz apmierinasi kermeni fiziski. Un gan jau kadreiz satiksi isto.

biju ar riteni izbraukusi Biķerniekos

Ja tu kaut ko dari viena pati par sevi - tad vienalga - šopings, WC apmeklējums vai riteņbraukšana - tu esi viena. Atrodi kompāniju! Kur salasās riteņbraucēji? Kādi ir labākie maršruti? Vai varbūt pēc kādas distances veiksānas viņiem ir kāda piknika vieta? Meklē domubiedrus, pulcēšanās vietas, interešu grupas.

Skriešanas maratonā piedalos - ar kolēģiem kopā mums ir grupa, kas skrien pa mežiem apvidū.

Jauki, tikai atvadies no kolēģiem un pieraksties kādā citā grupā, kur nevienu nepazīsti un būs tev iespēja iepazīt jaunas sejas.

Eju uz jogas nodarbībām. Bet tur pārsvarā sievietes.

Atrodi sev draudzenes, kurām nav otras puses. Varēsiet bariņā "medīt". :D Būs jautrāk un produktīvāk!

Maija garajās brīvdienās došos ar tēvu kopā makšķerēt.

Garlaicīgs pasākums... Labāk būtu piedalīties kādā laivu braucienā + makšķerēšanā. Butībā atkal jau labāk ir sameklēt kādu kompāniju, domubiedrus, grupas u.t.t.

Pēc mēneša braukšu ceļojumā uz Parīzi.

Viena? Tas taču tā skumji izskatīsies no malas... Meklē kompāniju un ar kompāniju attiecīgi apmeklē izklaides vietas, kur var sastapt citas kompānijas. Kad esi viena - tas izksatās skumji un izmisuši, nu tāda nelaimes čupiņa bez draugiem.., kad esi ar kādu kompānijā, tad tu izskaties atbrīvota, dzīvespriecīga un piesaistoša.

Jebkurā gadījumā, meitenes, es gribu jums pateikt lielu paldies par atbalstu un padomiem!

Tā... parevidēsim manu ikdienu...

Starp citu, tikko tieši atbraucu mājās, biju ar riteni izbraukusi Biķerniekos.

Skriešanas maratonā piedalos - ar kolēģiem kopā mums ir grupa, kas skrien pa mežiem apvidū.

Eju uz jogas nodarbībām. Bet tur pārsvarā sievietes.

Maija garajās brīvdienās došos ar tēvu kopā makšķerēt. Uz iepazīšanos gan cerēt tur nereāli, ja nu vien ar kādu 50gadīju onku...

Pēc mēneša braukšu ceļojumā uz Parīzi.

Nu tā par tuvakajiem plāniem īsumā...

Ir nepieciešams tas backgraunds - tas pamats, kur tu meklē pretējo dzimumu.

Neons, nav tā, ka tikai gaidu. Esmu spērusi pirmos soļus ne reizi vien.

Es nearunāju par iešanu kādam klāt un uzrunāšanu, bet par vides maiņu un apgrozīšanos attiecīgās vietās un nodarbojoties ar lietām, ar kurām nodarbojas arī vīrieši - valodu kursi, sporta nodarbības, izklaides braucieni, visādi sporta pasākumi, dažāda veida hobiji, velobraukšana, makšķerēšana, kalnā kāpšana, reliģiozie pasākumi, festivāli u.t.t. Ja gribi kādu satikt, ej uz turieni, kur var satikt un kur normāli ir savā starpā sarunāties par tēmu (nevis uzreiz klupt visrū ar kontaktiem un iepazīšanos, bet sākumā vnk parunāties).
Ja tu ej tikai retu reizi uz klubiem, kino, kafejnīcām un šopingā un tev patīk no rīta paskriet vienatnē un mājās presi pakačāt pie video no youtube, šad tad satikties ar draudzenēm un tupēt darbā, tad nesatiksi tu tā nevienu! Nu neticu es nopietnām attiecībām ar uz ielas iepazītu vīrieti... Vienalga - vai viņš pienāks, vai tu pienāksi pirmā. Kaut kā tas viss šķiet baigi nenopietni...