Muļķīgi uzreiz mesties meklēt vainu autorē. Tas ir pilnīgi normāli, ka sievietei gadu nav attiecību, vai pat 2 vai 3 gadus. Sākt ar kādu satikties, iestāstīt sev, ka mīli viņu, sākt kopdzīvi, tas ir vieglāk par vieglu. Ja grib kaut ko patiesu un ilgtspējīgu, tad tas aizņem daudz vairāk laika, jo kandidātu ir maz jebkurā gadījumā. Nemanīju arī, ka autore sevi pozicionētu kā ideālu un pārgudru, kā šeit izteicās. Situācija kopumā pilnīgi normāla. Autorei iesaku izveidot profilu onlainā, īpaši cerēt gan nav uz ko. Citu neko ieteikt nevaru. Nu, standartu - pārāk neskumt, neatmest cerības, koncentrēties uz citām lietām, un ja kāds vīrietis iepatīkas, tad nebūt pasīvai, bet uzsākt sarunu, nodibināt kontaktu utt. Iet uz vīriešu izklaides vietām gan varbūt nav vērts. Pieņemsim, atradīsi kādu sporta zālē, viņu nenormāli interesē sports, bet ja tev (pieņemsim) par sportu ir vienalga, tad kāda jēga? Viņam būs pavisam cits dzīvesveids un intereses nekā tev, ilgtermiņā tur diez vai kaut kas sanāks. Nomainīt esošo maratona grupu uz kādu citu gan ir laba doma. Kolēģus tu tāpat darbā satiec, kādēļ ārpus darba nesatikt arī citus cilvēkus?
Tas, ka citi ir ilgtermiņa attiecībās vai precēti, nenozīmē, ka viņu dzīves ir ideālas. Pati taču zini, cik bieži cilvēki viens otru krāpj, paliek kopā tikai bērnu/pieraduma/nav-citu-variantu dēļ. Tu būtu laimīga šādās attiecībās? Nebūtu. Nevajag sev stāstīt, ka visiem pāriem viss ir ideāli, vien tev nav šī perfektā partnera.