Es laikam negribētu joprojām dzīvot kopā ar vecākiem. Man mamma ir superīga, attiecības ir ļoti labas, bet viņa ir no tām mammām, kas bērnam grib tikai to labāko, t.i., vienmēr cenšas visu izdarīt viņu vietā. Kad braucu ciemos pie viņas, tieku briesmīgi izlaista, nevaru iedomāties, kas būtu tad, ja dzīvotu kopā. Ar privātumu gan nekādu problēmu droši vien nebūtu.
Nodzīvoju daļēji atsevišķi visus vidusskolas gadus, ar draudzeni īrējām (nu, tajā laikā tomēr mammas maksāja :D ) kopā dzīvokli, mājās braucu no sākuma katras brīvdienas, tad katras otrās, katras trešās... Iestājoties augstskolā, sāku īrēt viena pati dzīvokli (un nu jau pati par savu naudu :D ), iemācījos gan budžetu plānot, gan gāzesplīti pieslēgt vai skapi kopā salikt :D Tas viss nāca tikai par labu. Toties draugs nekad netika dzīvojis viens, ko ļoooti labi var redzēt, daudz ko mācās tikai tagad, dzīvojot kopā ar mani. Jā, jā, arī sieviešu darbus. 8-)