draudzība ar pretējo dzimumu.

laikam esmu neglītā draudzene, jo romantiskus mājienus mani draugi arī nedod, kur nu vēl gultā velk izdevīgāk brīdī

:D :D :D sasmējos, bet tā tik tiešām pēc dažu uzskatiem jābūt - ja nu vienīgi visi draugi nav slēptie geji.

atšķiras jūtu pasaule un tas, kā tiek uztverts pretējais dzimums. Tādēļ ir vieni, kas ko tādu nespēj, kamēr otriem nekas sevišķs

Var jau būt... lai vai kā - tās, kas tik kategoriski raksta, ka jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk parādīsies seksuāla iekāre, kas apdraudēs attiecības, to var teikt tikai par sevi. Ne par citiem.

Es uz savējām nevaru paļauties, kur nu vēl uz kāda cita!

Viss jau slēpjas tajā, kādi ir cilvēki- gluži kā ar seksualitāti/aseksualitāti arī atšķiras jūtu pasaule un tas, kā tiek uztverts pretējais dzimums. Tādēļ ir vieni, kas ko tādu nespēj, kamēr otriem nekas sevišķs.

Es uz savējām nevaru paļauties, kur nu vēl uz kāda cita!

Nu, ja es par savām jūtām esmu droša, ka man tādu NAV, tad par otra jūtām... kā te izteicās - laikam esmu neglītā draudzene, jo romantiskus mājienus mani draugi arī nedod, kur nu vēl gultā velk izdevīgāk brīdī :'-(

Tad jau sanāk, ka mesties mīlestības pilnās attiecībās,precībās var ar katru, ar ko esam kaut mazliet pavadījuši laiku divatā, jo daba taču...

Es laikam nojūgtos, ja KATRU vīrieti, ko pazīstu, uzlūkotu kā iekāres objektu vai justu romantiskas jūtas pret viņu. Kā tā var dzīvot?

Es arī lasu un neizprotu :-|

Es laikam nojūgtos, ja KATRU vīrieti, ko pazīstu, uzlūkotu kā iekāres objektu vai justu romantiskas jūtas pret viņu. Kā tā var dzīvot?

Jūtas bieži vien nav konstantas. Vienu brīdi viņas ir tādas, otrā jau pavisam citādākas. Es uz savējām nevaru paļauties, kur nu vēl uz kāda cita! :D

Es laikam nojūgtos, ja KATRU vīrieti, ko pazīstu, uzlūkotu kā iekāres objektu vai justu romantiskas jūtas pret viņu. Kā tā var dzīvot? :D

Es ticu draudzībai starp sievieti un vīrieti, tad ja tā ir draudzība jau no bērnības vai arī tad, ja starp abiem jūtas jau kādu laiku ir apdzisušas. Pašai ir tāda situācija, ka ar savu kādreizējo mīlestību, ar kuru attiecības neizveidojās, esam teju labākie draugi jau 5 gadu garumā. Abi divi esam attiecībās ar otrajām pusītēm. Bet ar vīrieti, kurš iepazīts nesen gan var gadīties visādi..:-)

Man ir daudzi draugi vīriešu kārtas pārstāvji, tomēr nepiekrītu, ka šī draudzība ir identiska tādai kas pastāv starp sievieti -sievieti vai vīrieti -vīrieti. Agri vai vēlu vienam vai otram rodas simpātijas un draudzība beidzās, tādēļ piekrītu yay draudzība var pastāvēt tikai tad ja vīrietis ir gejs, vai tie ir bērnības draugi

Nu ir cilvēki, kas pieturās pie morāles normām, tāpēc arī nerealizē vai baidās no atraidījuma un uzskata, ka labāk kaut kas nekā nekas.

Man neliekas, ka ir patīkami draudzēties, pavadīt laiku divatā un reizē just kaut ko un to slēpt. Es tādas lietas noslēpt nevarētu un attiecīgi kontaktus pārtrauktu, lai nemaisa galvu.

Varbūt tagad tā ir tikai draudzība, bet agrāk vai vēlāk radīsies stiprākas simpātijas.

Nu ir cilvēki, kas pieturās pie morāles normām, tāpēc arī nerealizē vai baidās no atraidījuma un uzskata, ka labāk kaut kas nekā nekas.
Bet jāpiekrīt šim

Nu ko nu kurš sauc par draudzību. Retu komunikācija nav draudzība. Ja runājam par draudzību tādu, ka dien dienā sarakstās, vismaz reizi nedēļā satiekas speciāli, lai pavadītu kopā laiku (nevis darba/mācību ietvaros), dalās ar visu un par visu - nu kā ar sievieškārtas draudzenēm bieži vien (vismaz kaut kādā laika posmā), tad šādai nevainīgai draudzībai es neticu.
Piekrītu, ka neskatoties uz to, ka pretējā dzimuma pārstāvis sākotnēju vizuāli nav mūsu gaumē, vēl nenozīmē, ka svaru kausi nenosvērsies par labu intimitātei rakstura saderības dēļ, piem. Un arī par to paškontroli - jebkurš pāris piedzīvo sava veida rutīnu, strīdus un kaut kādas nesaskaņas un, ja tajā brīdī atradīsies kāds "drošs plecs" uz kā paraudāt pretējā dzimuma izskatā - jebkurš var zaudēt kontroli. Tas vnk ir slidens ceļš - ne visi pakrīt, bet iespēja tomēr pastāv visai izteikta.

Kopumā, neesmu pret komunikāciju, jautru laika pavadīšanu kopā šad un tad, bet īstai draudzībai neticu (ja runājam par ne tik sen iepazītiem vīriešiem, nevis bērnības draugiem).

Nu bet ja nerealizē ,tātad negrib realizēt, nezinu reāli ,kādiem apstākļiem ir jāiestājas ,lai pat mēģināt nevarētu ,ja nemēģina tātad nav tur vēlmes šīs pastāvošās attiecības starp abiem raut citā līmenī ,jo tiešām ir draugi.
Eh, pēdējo 4 gadu laikā esmu ieguvusi jaunus vīrieškārtas draugus, čomus, ar kuriem man ir labs kontakts , šo 4 gadu laikā esmu bijusi gan attiecībās ,gan bez attiecībām tā pat kā viņi ,neviens no mums neko nav mēģinājis darīt ,jo esam draugi.

Nu ko nu kurš sauc par draudzību. Retu komunikācija nav draudzība. Ja runājam par draudzību tādu, ka dien dienā sarakstās, vismaz reizi nedēļā satiekas speciāli, lai pavadītu kopā laiku (nevis darba/mācību ietvaros), dalās ar visu un par visu - nu kā ar sievieškārtas draudzenēm bieži vien (vismaz kaut kādā laika posmā), tad šādai nevainīgai draudzībai es neticu.
Piekrītu, ka neskatoties uz to, ka pretējā dzimuma pārstāvis sākotnēju vizuāli nav mūsu gaumē, vēl nenozīmē, ka svaru kausi nenosvērsies par labu intimitātei rakstura saderības dēļ, piem. Un arī par to paškontroli - jebkurš pāris piedzīvo sava veida rutīnu, strīdus un kaut kādas nesaskaņas un, ja tajā brīdī atradīsies kāds "drošs plecs" uz kā paraudāt pretējā dzimuma izskatā - jebkurš var zaudēt kontroli. Tas vnk ir slidens ceļš - ne visi pakrīt, bet iespēja tomēr pastāv visai izteikta.

Kopumā, neesmu pret komunikāciju, jautru laika pavadīšanu kopā šad un tad, bet īstai draudzībai neticu (ja runājam par ne tik sen iepazītiem vīriešiem, nevis bērnības draugiem).

+++++ Vēl precīzāk nevarēja uzrakstīt

Es piekrītu viedoklim, ka šāda draudzība var būt tikai gadījumā, kad pazīstami jau no smilšukastes un, ja vīrietis ir gejs.
Bet, iepazīstoties vēlāk, ir pilnīgi noteikti interese no vienas vai otras puses. Pat, ja, ir attiecības, nenozīmē, ka nav intereses, tā ir, tikai netiek realizēta. Tāpēc tā arī it kā ir tikai draudzība, jo to interesi nevar realizēt.

potenciāls tur saglabājas, un ar to arī viss izteikts

Nekas ar to nav izteikts. Ja vien runa nav par indivīdiem ar kādiem psihiskiem traucējumiem. Normāli cilvēki savā ikdienā nemitīgi pieņem lēmumus, atsakoties no vienas lietas, kas varētu būt patīkama, par labu kādai citai, kas šķiet pareizāka / vēlamāka.
Nemitīgi tiek noraidītas kādas iespējas.
Ko ēst, kā ģērbties, kādu filmu skatīties vai literatūru lasīt, vai braukt ciemos pie netīkamiem radiem utt.
Un tieši tāpat, kā - ja apstākļi tam nav piemēroti - nemēģina neko sākt "bīdīt" ar simpātiskiem svešiniekiem, tāpat arī nemetas virsū simpātiskiem draugiem.

Tas tieši par Tevis izcelto variantu, ja nu divi pretēja dzimuma draugi viens otram šķiet interesanti arī seksuālā ziņā. Tu ļoti veikli pamanījies visā iepriekš rakstītajā noignorēt to, ka šādas intreses var nemaz nebūt, un viens otru uztvert gandrīz kā brālis ar māsu.

Protams, ka būs gadījumi, kad pretējā dzimuma draugi kļūs par ko vairāk kā tikai draugiem. Neviens to nenoliedz. Bet nevajag šo vispārināt un attiecināt uz 100% visām attiecībām, un apvainot cilvēkus vai nu naivumā, vai "netīros" nolūkos ("netīros" lieku pēdiņās, jo neuzskatu, ka normāla seksuāla interese būtu kas netīrs).

Nu ko nu kurš sauc par draudzību. Retu komunikācija nav draudzība. Ja runājam par draudzību tādu, ka dien dienā sarakstās, vismaz reizi nedēļā satiekas speciāli, lai pavadītu kopā laiku (nevis darba/mācību ietvaros), dalās ar visu un par visu - nu kā ar sievieškārtas draudzenēm bieži vien (vismaz kaut kādā laika posmā), tad šādai nevainīgai draudzībai es neticu.
Piekrītu, ka neskatoties uz to, ka pretējā dzimuma pārstāvis sākotnēju vizuāli nav mūsu gaumē, vēl nenozīmē, ka svaru kausi nenosvērsies par labu intimitātei rakstura saderības dēļ, piem. Un arī par to paškontroli - jebkurš pāris piedzīvo sava veida rutīnu, strīdus un kaut kādas nesaskaņas un, ja tajā brīdī atradīsies kāds "drošs plecs" uz kā paraudāt pretējā dzimuma izskatā - jebkurš var zaudēt kontroli. Tas vnk ir slidens ceļš - ne visi pakrīt, bet iespēja tomēr pastāv visai izteikta.

Kopumā, neesmu pret komunikāciju, jautru laika pavadīšanu kopā šad un tad, bet īstai draudzībai neticu (ja runājam par ne tik sen iepazītiem vīriešiem, nevis bērnības draugiem).

Man ir viirieshkaartas draugi, bet jaunu draudziibu veidoshanaa esmu uzmaniiga, it iipashi, ja viirietis nav no mana viira vai kopeejo pazinju loka. Nesen kaa sanaaca vairaak sadraudzeeties studiju ietvaros ar vienu jaunu puisi, kursh piedevaam ir netradicionaali orienteets, bet taa kaa mans viirs vinju nepaziist, vinjam uznaaca maza greizsirdiibas leekme, par ko patiesiibaa biju paarsteigta.

Šāda draudzība ir iespējama, pilnīgi noteikti ,tikai tādēļ ,ka es būt attiecībās netaisos nedibāt jaunus kontaktus neatkarīgi no dzimuma. Jā, man pat esot attiecībās, uzrodas jauni "čomi" ,bet tiešām čomi ,ar kuriem varu pasēdēt ,parunāt, sazvanīties ,pakonsultēt vai pakonsultēties, bet tas arī viss ,nekā vairāk par standarta draugu būšanu ne es ,ne viņi tur nemeklē un nav meklējuši.

Tev tiešām ir tā, ka - ja kāds cilvēks šķiet interesants kā potenciālais partneris, tad viss pārējais "atslēdzas", un nespēj vairs viņu novērtēt nekādi citādi?

Novērtēt varu, bet potenciāls tur saglabājas, un ar to arī viss izteikts. Tas nav smuki pret otru pusīti. Brīvie var darīt, kā grib.