laikam esmu neglītā draudzene, jo romantiskus mājienus mani draugi arī nedod, kur nu vēl gultā velk izdevīgāk brīdī:D :D :D sasmējos, bet tā tik tiešām pēc dažu uzskatiem jābūt - ja nu vienīgi visi draugi nav slēptie geji.
atšķiras jūtu pasaule un tas, kā tiek uztverts pretējais dzimums. Tādēļ ir vieni, kas ko tādu nespēj, kamēr otriem nekas sevišķsVar jau būt... lai vai kā - tās, kas tik kategoriski raksta, ka jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk parādīsies seksuāla iekāre, kas apdraudēs attiecības, to var teikt tikai par sevi. Ne par citiem.
Es uz savējām nevaru paļauties, kur nu vēl uz kāda cita!
Es uz savējām nevaru paļauties, kur nu vēl uz kāda cita!
Es laikam nojūgtos, ja KATRU vīrieti, ko pazīstu, uzlūkotu kā iekāres objektu vai justu romantiskas jūtas pret viņu. Kā tā var dzīvot?
Es laikam nojūgtos, ja KATRU vīrieti, ko pazīstu, uzlūkotu kā iekāres objektu vai justu romantiskas jūtas pret viņu. Kā tā var dzīvot?
Nu ir cilvēki, kas pieturās pie morāles normām, tāpēc arī nerealizē vai baidās no atraidījuma un uzskata, ka labāk kaut kas nekā nekas.
Nu ko nu kurš sauc par draudzību. Retu komunikācija nav draudzība. Ja runājam par draudzību tādu, ka dien dienā sarakstās, vismaz reizi nedēļā satiekas speciāli, lai pavadītu kopā laiku (nevis darba/mācību ietvaros), dalās ar visu un par visu - nu kā ar sievieškārtas draudzenēm bieži vien (vismaz kaut kādā laika posmā), tad šādai nevainīgai draudzībai es neticu.
Piekrītu, ka neskatoties uz to, ka pretējā dzimuma pārstāvis sākotnēju vizuāli nav mūsu gaumē, vēl nenozīmē, ka svaru kausi nenosvērsies par labu intimitātei rakstura saderības dēļ, piem. Un arī par to paškontroli - jebkurš pāris piedzīvo sava veida rutīnu, strīdus un kaut kādas nesaskaņas un, ja tajā brīdī atradīsies kāds "drošs plecs" uz kā paraudāt pretējā dzimuma izskatā - jebkurš var zaudēt kontroli. Tas vnk ir slidens ceļš - ne visi pakrīt, bet iespēja tomēr pastāv visai izteikta.
Kopumā, neesmu pret komunikāciju, jautru laika pavadīšanu kopā šad un tad, bet īstai draudzībai neticu (ja runājam par ne tik sen iepazītiem vīriešiem, nevis bērnības draugiem).
Nu ko nu kurš sauc par draudzību. Retu komunikācija nav draudzība. Ja runājam par draudzību tādu, ka dien dienā sarakstās, vismaz reizi nedēļā satiekas speciāli, lai pavadītu kopā laiku (nevis darba/mācību ietvaros), dalās ar visu un par visu - nu kā ar sievieškārtas draudzenēm bieži vien (vismaz kaut kādā laika posmā), tad šādai nevainīgai draudzībai es neticu.
Piekrītu, ka neskatoties uz to, ka pretējā dzimuma pārstāvis sākotnēju vizuāli nav mūsu gaumē, vēl nenozīmē, ka svaru kausi nenosvērsies par labu intimitātei rakstura saderības dēļ, piem. Un arī par to paškontroli - jebkurš pāris piedzīvo sava veida rutīnu, strīdus un kaut kādas nesaskaņas un, ja tajā brīdī atradīsies kāds "drošs plecs" uz kā paraudāt pretējā dzimuma izskatā - jebkurš var zaudēt kontroli. Tas vnk ir slidens ceļš - ne visi pakrīt, bet iespēja tomēr pastāv visai izteikta.
Kopumā, neesmu pret komunikāciju, jautru laika pavadīšanu kopā šad un tad, bet īstai draudzībai neticu (ja runājam par ne tik sen iepazītiem vīriešiem, nevis bērnības draugiem).
potenciāls tur saglabājas, un ar to arī viss izteiktsNekas ar to nav izteikts. Ja vien runa nav par indivīdiem ar kādiem psihiskiem traucējumiem. Normāli cilvēki savā ikdienā nemitīgi pieņem lēmumus, atsakoties no vienas lietas, kas varētu būt patīkama, par labu kādai citai, kas šķiet pareizāka / vēlamāka.
Tev tiešām ir tā, ka - ja kāds cilvēks šķiet interesants kā potenciālais partneris, tad viss pārējais "atslēdzas", un nespēj vairs viņu novērtēt nekādi citādi?