Skirshanaas - praktiskaa puse

es protams nezinu kaa jums ir sobrd, bet sac ar to, ka ar darbem paradi - viss iet uz galu. Negulet kopa, vai ja savadak nevar, ej gulet kad vinjs jau iemidzis celies pirms vija. nekadas tuvibas, bucinjas un milosanas. esi vienaldzigaka. nu vai man jamaca, katra zinjaa radi, ka ir cauri

demoiselle No savas pieredzes - jo ilgaak aukleesies deelj taa, ka zeel saapinaat labu cilveeku, jo gruutaak paliks gan tev gan vinjam. Beigaas veel novilksiet labu laiku nelaimiigaas, nekaadaas pusattieciibaas. Vieniiigais kas paliidz, neiesaistiities nekaadaas sarunaas. Mans ex viirs shitaa mani diezgan ilgi riipeleeja, beigaas tik nervus sachakereeja gan sev, gan man.

visas smejoshaas sejinjas (:D) un "haha" ir normaali, es smejos vietaa un nevietaa vienmeer.

ok, wow, paldies par padomiem. :)

Es tikai precizeeshu, ka nav taa, ka es veelos emocijas vai ko tadu, man jau taa pietiek raudaashana shajaas attieciibaas :D mums vienkaarsi - nesaskan? Es tieshaam visu ruupiigi un jau vairaakus meeneshus esmu paardomaajusi, esam runaajushi, ir meegjinaats salabot, kas saluuzis, bet nu nesanaak. Es pienjemu, ka manam leenumam maaaazlietin ir klaat naacis spiediens par to, ka ar pirmo jau nepaliek kopaa. Taa jau zheel, man patiktu buut tai meitenei, kas visu muuzhu ir bijusi kopaa tikai ar vienu cilveeku, bet bet bet... kaa lai pasaka.. :D Mums seksaa NEKAD nav saskaneejis un es esmu dzirdeejusi, ka sekss varot arii buut baigi labais un mindblowing :D un ne tikai sekss, vinsh nekad negribees dariit ar mani kopaa lietas, ko es miilu, vinjsh domaa, ka esmu paaraak mainstreem, vinjsh ir metaalists haha. nu nav un nebuus es to zinu... bet veel ir daudz dazhaadas detaljas, kuraas neizpluudiishu.


Aizvakar vakaraa vinjam pateicu, ka gribu shkirties, runaajaamies liidz 3 no riita, abi divi raudot, jo es vispaar esmu raudaataaja, bet savu draugu gan nekad taadu nebiju redzeejusi. Kad man prasiija "vai tieshaam TIESHAAM tu negribi censties salabot attieciibas?" ar kuceena aciim, es pateicu, ka 3 naktii nekas nav jaaizlemj, un gaajaam guleet (jo 6 jaaceljas :D), jo nu man nepatiik vinju saapinaat, vinjsh ir labs cilveeks. Vakar atkal rnuaajam vairaakas stundas, un es vienkaarshi NEVARU pateikt stop, vinsh ar visaam variiteem censhas meegjinaat kaut ko dariit lietas labaa. Tik stulbi, man vienmeer likaas, ka jau jau ir izlemts, tad nav ko stiept gumiju, bet es izraadaas esmu taada pati kaa citas meitenes haha. Katraa zinjaa, sarunaajaam, ka ja arii shkirsimies, tad varam palikt dziivot kopaa kaadu laiku, jo abi mekleejaam maaju shajaa pilseetaa, jo abi esam tuvu darbam, abiem shobriid nav liela nauda, ko atkal maksaat dziivoklju agjentuuraam. Bet nu es nezinu, man besii, es gribu raudaat..


un veel... es necenshos beegt prom uz kaut kurieni, kur zaale ir zaljaaka, zaale ir diezgan ok arii sheit :D taa vienkaarshi nav mana zaale. aaaaaaaaaaaaa, es pat nezinu, ko teikt, un ko gaidiit no jums, vienkaarhsi uzrakstiishana jau bishki paliidz sakaartot domas, jo kaa juus pashas redzat, shis teksts ir iipashi haotisks..

Lai cik maigi tu teiktu par skirsanos, pats skirsanas fakts vinam nesapes vairak vai mazam. Sapes taa, kaa vinam sapes. Un te jau tika minets, ja nauda iemaksta, pazaudesiet vnk to naudu. Ja nee, varbut atrodiet iespeju samaksat par tiem 3 menesiem un ej prom. Bet nu izrunajat so jautajumu. Vienkarsi sanem sevi rokas un runa..

Es man liekas lasīju vienu diskusiju par šīm attiecībām, tāpēc manas domas pilnībā saskan ar Teklu spolīti. Meitenei šis ir pirmais puisis, diskusijā un gan jau citviet sabiedrībā daudzas saka, ka ar pirmajiem kopā nepaliek, jāizmēģina citi utt. Nevajag pakļauties tādām spiedienam. Apnikums attiecības un rutīna radīsies arī ar nākošo un aiznākamo pēc vairākiem gadiem attiecībās. Vai mūžīgi skriesi prom, cerot, ka nākamais zālājs būs zaļāks?

Arī tie plāni neteikt puisim tik ātri un sagaidīt trīs mēnešus vai nosūtīt īsziņu pirms sarunas vai jebkas cits kas nav parasta, atklāta saruna ir tikai drāmas veicināšana.

Meitenei gribas emocijas, bet vai vienmēr tāpēc vajag šķirties? Nu varbūt arī vajag šajā gadījumā, sīkumus jau nezinu, tikai arī iesaku apdomāt.

Mana māsa tieši tā arī darīja - izšķīrās ar puisi, bet vēl kādu pusgadu nodzīvoja kopā vienā dzīvoklī, kamēr abi atrada sev citus dzīvokļus. Iemesli? Viņi dzīvoja kopā kā brālis ar māsu, ne kā vīrietis ar sievieti, tas bija abpusēji gan finansiāli, gan citādi izdevīgi (palīdzēja viens otram ar studijām, jo bija arī kursabiedri). Abi bija vienojušies, ka šāds variants strādās līdz brīdim, kad vienam vai otram sāks parādīties cita otrā pusīte.

Vienīgi šajā gadījumā viņi jau sen abi juta, ka attiecībām nav nākotnes, bija par to runājuši, līdz ar to bija viegli šādu dzīvesveidu piekopt. Ja viens no pāra vēlas šķirties, bet otrs uzskata, ka viss ir labi un nevēlas šķirties - tad noteikti būtu grūtāk.

Iepriekšējās diskusijas par jūsu attiecībām neesmu lasījusi, tāpēc grūti spriest kas un kā īsti ir. Vēl jau otra lieta ir kā otra puse redz šīs attiecības
Ja esi 100% pārliecināta, ka jāšķiras, tad tā ir jādara. BET - iesaku nopietni apdomāt, vai tā nav kāda krīze, kurai jums ir jāiziet cauri. Nevar sajūtu līmenī attiecības VIENMĒR būt vienā līmenī. Lai pārietu citā fāzē, bieži vien jāiet cauri grūtībām un, iepējams, kam ļoti sāpīgam un nepatīkamam.
Manuprāt, 5 gadi ir tas laiks, kad rozā brillēs krīt nost pavism un paliek realitāte. Tev priekšā ir reāls cilvēs ar visiem saviem + un -. Un šis ir tas īstais laiks, lai sapratu ir tā mīlsetība vai tomēr tas bijis pavisam kas cits

Skatoties, kur Tu dzīvo un kad slēdzāt līgumu, iespējams, ka tagad uz jums attiecas loi Alur. Atsaucoties uz jauno likumu, varat mēģināt sarunāt ar aģentūru 1 mēneša preavis, pat, ja līgums parakstīts pirms pag.gada marta, ja vien, protams, dzīvojat iekš zone tendue. Vismaz mums aģentūra piekrita 1 mēneša preavis, kaut gan līgumā bija minēti trīs.
Šo laiku var pavadīt uz dīvāniņa pie draudzenēm varbūt, ja 2 dzīvokļu īres maksa mēnesī ir par daudz (kas visticamāk tā arī ir). Bet, ja puisis visu uztver sakarīgi, varat arī padzīvot kopā vēl pēc šķiršanās. Manuprāt, jebkurā gadījumā jāsāk ar sarunu ar puisi.

Vienkārši bez liekām ceremonijām pasaki, ka vēlies šķirties un viss, nestiep gumiju. Ja jau tagad tev ir apnikums no otra cilvēka un jūs nemākat risināt rutīnas jautājumu, vēlāk nepaliks labāk.

Es neapgalvoju, ka vajag palikt destruktīvās attiecībās. Autores teikums "es zinu sāpēs abiem" rada aizdomas, ka meitenei pirmajās attiecībās palika garlaicīgi (citur zāle, protams, zaļāka) un gribas drāmu, kurā viņa pamet cilvēku, ko mīl (pati tā raksta), cerībā, ka viņš lūgsies ar asarām acīs, lai viņa paliek. Bet viņa aizies un redzot kā viņš cieš, pēc laika atgriezīsies pie viņa un izglābs viņu no ciešanām :D
Es aicinu nopietni apdomāt, kāpēc viņa viņu pamet-tāpēc, ka nav ko darīt un drāmu gribas vai tāpēc, ka jūtu vairs nav nekādu un viņa no sirds priecātos, ja izrādītos, ka esošajam draugam ir cita dūda, ar kuru viņš uzreiz uzsāks kopdzīvi. Ja par tādu scenāriju ir greizsirdība, pārmetumi par krāpšanu, utt. tad tur vēl ir jūtas. Ja ir jūtas, kāpēc pamest?!

Varu padalīties ar savu praktisko pieredzi, kā es šķīros no ilglaicīgām attiecībām, kur kopā dzīvojām un īrejām dzīvokli.

Vispirms pati priekš sevis nospraudu konkrētu datumu, kad eju prom. Tas bija pēc mēneša. Puisim neko neteicu, jo viņš negribēja šķirties un tas man draudētu tikai ar agresiju, ja es sāktu cilāt šo tēmu..

Pa šo mēnesi sakārtoju visas lietas.
- Sarunāju ka pāris mēnešus padzīvoju pie vecākiem.
- Aizvedu tur svarīgākās mantas, pasi un tamlīdzīgi.
- Iztīrīju no viņa datora savus dokumentus.
- Samaksāju visus kopīgos rēķinus, lai nekas nepaliek gaisā karājoties.
- Dzīvokļa īrniece reāli biju es, bet tajā dzīvoklī neplānoju palikt. Līdz ar to man vajadzēja dabūt dzīvokļa īres līgumu uz viņu. Toreiz kaut kādu pasaciņu sacerēju, kāpēc jāpārslēdz līgums uz viņu, to arī izdarījām.

Plāns gan pilnībā neizdevās. Sanāca nenodzīvot līdz plānotajam datumam, bet jau ātrāk aiziet, jo vienu dienu izcēlās milzīgs skandāls, pēc kura arī aizgāju. Tāpēc man pēc tam bija problēmas ar mantu izdabūšanu no dzīvokļa, jo to visu nebiju paspējusi sakārtot. Bet nu beigās jau visu dabūju.

Tā kā tā...

Es negribētu dzīvot zem viena jumta ar bijušo.. Tad jau labāk izmantotu draudzeņu mājokļos dīvānus, kamēr tiek saorganizēta jauna dzīvesvieta :)

Tici vai nē, bet šādi scenāriji reāli notiek un tad pametēja var kost pirkstos.

Tad jau sanāk, ka tā cita sieviete vīrieti padara vērtīgāku? :D

Jo īpaši, ja pēc laika redzēsi viņu kāzu bildes, bērnus, ģimenes idilli, bet tev būs 35 gadi, ne visai labā rajonā paplucis dzīvoklis un daži ne pārāk veiksmīgi attiecību mēģinājumi.

Un tas būtu iemesls, kāpēc jādzīvo kopā ar cilvēku, kuru ne līdz galam mīli (ja mīli)? (t)

Demoiselle, nedomāju, ka tā praktiskā puse būs tik ļoti problemātiska, jāsaņemas runāt. Tie 3 mēneši būs labs "transition time" jums abiem, kad otru redzēsiet kā vienkāršu līdzcilvēku nevis mīļoto. Protams, jārēķinās, ka var būt arī otrādi - bez spiediena par ideālām attiecībām tās var sākt uzlaboties...

++++fanija
++++krista 21
Un tagad, izskatās, ka esi izfantazējusi šķiršanās scenāriju, ka abiem būs sāpīgi. Bet padomā, ka viss var notikt savādāk:
Viņš pārnāk, tu sērīgu seju sāc sarunu, viņš bez emocijām uzklausa. Tev sariešas acīs asaras un tu izmet teikumu par šķiršanos. Tā vietā, la viņa sejā parādītos skumjas, bēdas, viņš atviegloti nopūšas, pasmaida un saka-cik labi, ka par to sāki runāt. Man jau kādu laiku patīk kolēģe un es nekādi nevarēju sadūšoties ar tevi par to parunāt. Es ļoti priecājos, ka tu juties tāpat. Ja reiz šķiramies, es labprāt piedāvātu kolēģei ievākties te jau nākamnedēļ. Vai paspēsi atrast sev citu dzīvesvietu? :-D :-D
Vai šāda scenārija gadījumā tu ar savu lēmumu būsi apmierināta un laimīga izvākties? Jo īpaši, ja pēc laika redzēsi viņu kāzu bildes, bērnus, ģimenes idilli, bet tev būs 35 gadi, ne visai labā rajonā paplucis dzīvoklis un daži ne pārāk veiksmīgi attiecību mēģinājumi.
Tici vai nē, bet šādi scenāriji reāli notiek un tad pametēja var kost pirkstos.

neesi iedomājusies, ka varbūt puisis meklētu citu cilvēku, ar kuru kopā īrēt šo pašu māju? varbūt viņam nemaz nebūtu doma par tiem 3 mēnešiem un izvākšanos?

Bet, protams, saprotu, ka Tev ārzemēs savādāk. Drīzāk savu komentāru biju domājusi ar domu, ka vienkārši vajag runāt. Tagad nevar paredzēt puiša reakciju un par ko galu galā vienosieties.

Nu, es nekad neesmu teikusi, ka attieciibu pauze ir galiigi nekam nederiigs variants, sheit gan esmu lasiijusi viedokljus, ka taapat buus shkjirshanaas un aamen, ja jau pauze.

Nezinu autores situaaciju, ja vienkaarshi apnikums, tad pauze buus noderiiga, tachu, ja kaada no iesaistiitajaam puseem ir sastraadaajusi kaadu nepiedodamu nelietiibu vai iesaistiits jau kaads jauns partneris, tad, protams, nav jeegas.

Reiz šķīros no puiša un man bija līdzīga situācija, bet atšķirīgi apstākļi. Ļoti uztraucos, kā sakārtosim dzīvi pēc šķiršanās, bet viss tovakar "veiksmīgi" atrisinājās- puisis sarunas gaitā kļuva nekontrolējami agresīvs. Pagriezos un aizgāju. Nākošreiz vien savācu mantas. Drīz vien arī viss veiksmīgi sakārtojās ar jaunas mājvietas atrašanu.