Man ar svaru bijis kā ar amerikāņu kalniņiem veselības problēmu dēļ.Tagad esmu kāds 16 vai 18 izmērs.Agrāk man ļoti gribējās notievēt,nu nereāli,uz kādu 36. izmēru,bet sāku sev uzdot jautājumu - kādēļ? Sāku likt domas pa plauktiņiem un sapratu,ka mainīties gribētu nevis sevis dēļ,bet citu. "Tagad būšu 36. un mani vairs neaprunās un neko sliktu neteiks." Tiesa gan biju jaunāka. Es gan uzskatu,ka ir jāiemācās mīlēt savs ķermenis tāds,kāds viņš ir un pēc saviem ieskatiem viņu var koriģēt,bet ja cilvēks nemīl ne sevi,ne savu ķermeņu,tad nav nekāda starpība 18. vai 6. izmērs,manuprāt.Tagad laiks ir pagājis- ēdu +/- sabalansēti un dodos garās pastaigās,nodarbojos ar jogu,tas mani dara laimīgu nevis tas kāds katru mēnesi man ir izmērs.Man vispār riebjas "tievuma" vai "resnuma" kultivēšana kā tāda,jo katram ir sava gaume.Piemēram es negribu būt zem 40. izmēra un daudzi ir šokā,kad es ko tādu saku.Man patīk "curves" un to es esmu sapratusi.Tā nav skaudība,jo es priecājos par meitenēm,kas sevi pilnveido zālē,jo man ir arī tādas draudzenes kuras ir ļoti slaidas,bet tā ir paša personīgā izvēle.
Par drēbēm meitenes te runāja.Nu Lindex ir tāds,nekāds bieži vien,var paskatīties Debenhamā (Spicē),bet tur daudz kas ir klasiskajā stilā.Es 90% gadījumu sūtu visu internetā.
168
