vai ar mani viss kārtībā?

 
Reitings 72
Reģ: 27.03.2015
Lūdzu, bez dzēlībām, jo vērsies pie Jums pēc viedokļa un skata no malas. Studiju laikos īrēju dzīvokli kopā ar pazīstamām meitenēm, pēc tam protams, ka atdalījāmies, viena aizgāja dzīvot pie puiša, otra gribēja patstāvīgu savu dzīvoklis. Tā nu es arī sāku dzīvot viena. Man nekad nav bijušas kopdzīves ar kādu vīrieti. Nē, tas nezīmē, ka nav bijušas attiecības, ir. Un tas bija tā, ka satikāmies ciemojāmies, bet kopā nedzīvojām. Tagad kad man teju 25, pat īsti negribas kopā ar nevienu dzīvot? Pašlaik gan nav drauga? Protams tracina paziņu un radieieku jautājumi, kāpēc dzīvoju viena. Bet man īsti vispār negribētos dzīvot kopā ar kādu, satikties un ciemoties, seksu jā, bet kopā dzīvot nē. Es pat nesaprptu kāpēc divi cilvēki, kas pēc būtības ir sveši izvēlas dzīvot kopā. Nesaprotu kāpēc man būtu jataisa kādam brokastis, jāmazgā drēbes, jātēlo priecīgs noskaņojums arī tad kad ir skumji, jārada mājas sajūta. Kad gribēsies pasēdēt vienai, nebūs iespējas noslēgties savā kaktiņā. Nezinu, vai kādai vēl ir tāda sajūta.
19.04.2015 21:11 |
 
10 gadi
Reitings 55
Reģ: 29.01.2009
viss kārtībā, bet kad būs ap 30 tad gan sāc aizdomāties, vai tiešām vēlies būt bez gimenes
19.04.2015 22:50 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Īpaši pēc kopdzīves nealkstu, jo parasti kaitina citu cilvēku paradumi, personīgās telpas un laika trūkums. Bet, kad īstais cilvēks, tad to uztver savādāk, tad gribas būt kopā ikdienā.
19.04.2015 22:57 |
 
Reitings 408
Reģ: 07.07.2014
Nesaprotu kāpēc man būtu jataisa kādam brokastis, jāmazgā drēbes, jātēlo priecīgs noskaņojums arī tad kad ir skumji, jārada mājas sajūta.

džoanna Atslābsti! Ja negribi, tad nedari!
20.04.2015 00:38 |
 
Reitings 811
Reģ: 09.06.2011
Kāpēc lai nebūtu kārtībā? Nav jau obligāti ar viesiem tūlīt jāsāk dzīvot kopā.
Arī man pašai ir bijis periods dzīvē, kad es nu nafig negribu ne ar vienu dzīvot. Man ir sava kārtība, sava ikdiena, savi paradumi un man traucē, ja kāds šo manu sistēmu izjauc.
Var jau būt, ka ar laiku sāksi domāt savādāk. Domas jau var mainīties. Ja pašai tā ir ērti un nekas netraucē, tad nav vajadzības ar varu spiest sev to!
20.04.2015 09:25 |
 
Reitings 5632
Reģ: 17.07.2014
Negribēt dzīvot ar kādu kopā ir tik pat normāli kā negribēt ēst zāli. Ja kādreiz sagribēsies - lūdzu. Bet kamēr Tev negribas - kam tev tas vajadzīgs? Pff, muļķības.

Perfekti pateikts :D ;)
20.04.2015 09:33 |
 
10 gadi
Reitings 6207
Reģ: 01.04.2009
Piekrītu augstākminētajam, ka nav vēl vienkārši bijis īstais cilvēks, ar ko gribētos dzīvot kopā, mākslīgi jau to vēlmi neradīsi. Kad satiksi kādu, ko iemīlēsi, tad viss notiksies dabiski, gribēsi vairāk ielaist savā teritorijā un netraucēs tas otrs cilvēks. Bez tam nav jau tā, ka nu nevar sarunāt sadzīviskās lietas - kurš ko darīs, kurš ēst gatavos utt., nav arī jādara tas ar piespiešanos, ja negribas un nav garastāvokļa.
20.04.2015 09:34 |
 
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Tev vnk jāatrod tāds pats kā tu. Un nekādu problēmu.
20.04.2015 09:44 |
 
Reitings 4617
Reģ: 02.06.2012
Tas ir pilniigi normaali.
Man arii ir liidziiga izjuuta un uzskati.
20.04.2015 12:18 |
 
Reitings 1469
Reģ: 01.02.2014
Nezinaaju, ka muusdienaas taas dreebes diikjii ar rokaam berzh, it kaa automaatiskaas veljasmashiinas paarnjeemushas pasauli, kaa arii nepaziistu nevienu tik infantilu viirieti, kursh neprastu dreebes samest veljasmashiinaa un nospiest podzinju :-D

Zinu, ka ir latvieshu cieteejas, kas lekshus lec no gultas, lai viirishkjim taas olas ar ciisinjiem uzceptu un pie gultas, liegi smaidot, pienestu, normaalaa variantaa viirietis arii nav tik infantils, lai neprastu olu uz pannas uzcept vai sev sviestmaizi uzsmeereet.

Kaa arii normaals viirietis neprasiis, lai sieviete 24/7 leekaa vinjam apkaart ar tizlu dezhuursmaidinju uz sejas, ja nu vieniigi kaads emocionaalais sadists.

Pavisam greizi tie priekshstati par kopdziivi autorei un par sievietes lomu gjimenee/kopdziivee.

Cita lieta, ja nav veelmes kaa taadas dziivot ar kaadu kopaa un nav satikts iistais cilveeks, 25 gadu vecumaa to nevajadzeetu uzskatiit par probleemu (vispaar taa nav probleema nevienaa vecumaa, katrs pats riikojas, kaa veelas), bet te atkal lien laukaaa kaut kaadas Padomju laika domaashanas paliekas, turpini taa uzciitiigi klausiities, ko Tev radi, gjimene, draugi saka un iesaka, tad turpini tikpat uzciitiigi sekot shiem ieteikumiem, nonaaksi psihenee. 8-)
20.04.2015 12:21 |
 
Reitings 111
Reģ: 11.05.2014
Kad no sirds iemiileesi kaadu, sapratiisi.


Pilnīgi piekrītu!!!
20.04.2015 12:23 |
 
Reitings 2558
Reģ: 01.04.2014
Kad no sirds iemiileesi kaadu, sapratiisi.


Es arī plusoju šim teikumam.
20.04.2015 12:27 |
 
Reitings 1496
Reģ: 12.09.2009
tad, kad atradīsi tā pa īstam savu cilvēku, nebus jauztraucas par to, ka jātelo labs garastāvoklis , nebūs tādas sajutas - kapec dzivot kopa? vispār, kad cilvēki dzīvo kopā, kuri ir iemīlējušies, viss, par ko baidies pats par sevi notiek loti organiski. vismaz man noteikti nav un nebija sajutas, ka viņš man traucetu, tā pat, ja gribas pabut vienai, noteikti tas sanāk, jo ne jau 24/7 otra puse sēž mājās (nu vismaz labakaja gadijuma nesez :D )
20.04.2015 12:50 |
 
Reitings 3615
Reģ: 01.09.2009
Nez, man, kā brīvību mīlošai būtnei, kas augstāk par visu vērtēja savu neatkarību, nebija nekādas problēmas sākt kopā dzīvot, tas viss notika spontāni un sagādāja ļoti, ļoti lielu prieku, citādāk attālums, kas valdīja starp mums, nebija izturams un bieži bija momenti, kad no skumjām pēc viņa puņķojos kabatlakatiņā. Bet, ja mēs būtu dzīvojuši vienā pilsētā, gan jau nesteigtos. Kopā dzīvošana var sanākt tikai tad, ja tev otrā cilvēkā 80% nekaitina un neliekas traģiski viņa paradumi. Kamēr tāds cilvēks nav atrasts, labāk nemēģināt un necensties sev uzspiest to rāmi, ko ir pieņēmuši citi pāri sev par labu esam. Dzīvo un priecājies! :)
20.04.2015 12:59 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!