Kā reiz esmu mazliet tāda virziena situācijā.
Esam trīs draudzenes jau 15 gadus, viena - precējusies. Pēdējā laikā viņa arvien vairāk kopīgos pasākumos sāk pavadīt laiku ar citiem vīriešiem un nestāsta par to vīram. Ir gan arī redzams, ka viņu kaut kas ļoti, ļoti nomāc. Situācija ir sarežģītāka, kā tagad atstāstu, bet doma tāda, ka mēs ar otru meiteni vienubrīd sapratām, ka mums nepatīk tas, kas notiek, un mēs vienkārši nolēmām ar viņu aprunāties. Noskaidrot, kas viņu nomāc, kā arī pateikt, ka par spīti mīlestībai un mūžīgai draudzībai, mēs viņas izgājienus nepiesegsim (apznāti nemelosim viņas vīram, ja prasīs), bet palīdzēsim, kā varam.
Es vienkārši draudzenei pajautātu - kas notiek, bet citādi neiesaistītos. Atkarīgs no iemesliem, varbūt censtos viņu pavirzīt uz pareizās takas ("pārstāj", vai "pasaki viņam un šķiries", utt utt), bet noteikti nedarītu neko viņas vietā.