padomā, kā tu justos tā puiša vietā? es viņa vietā būtu pateicīgāka, ka man to paziņo vienalga, kas, ka tik tiek pārtraukti meli! patiesībā tas ir tāds apkaunojums, atklāt, ka tevi krāpj. kur nu vēl, ja par to zina visi, izņemot tevi pašu.
pie tam, ja jau tu zini par to krāpšanu, tad tā nav nekāda privātā dzīve. protams, ja draudzene tev raudot un nožēlojot pastāsta par to.. tad tā ir cita lieta, bet ne jau konstanti tā sāpināt citu cilvēku. fuj, pretīgi.
un galu galā tāda draudzene man vairs nebūtu nekāda draudzene. nespēju komunicēt ar divkosīgiem cilvēkiem.
pirms dažiem gadiem redzēju, kā vienu no maniem draugiem krāpj viņa draudzene. uzskatīju, ka tas ir mans pienākums to paziņot viņam, netaisos klusēt un ļaut sāpināt man tuvus cilvēkus. protams, no tās 'draudzenes' pēc tam saņēmu dažādus draudus, bet nekad neesmu mainījusi savu viedokli par to visu. abi šķīrušies, jau sen ir citas, laimīgas attiecības.