Es arī dīvaini paskatītos, ja kāda draudzene mani aicinātu sev par krustmāti.
Man vienmēr licies, ka krustvecāki ir tie, kas audzinās bērnu, ja bērna vecāki, piemēram, nomirs, kā arī krustvecākiem būtu jāierāda kristīgais ceļš dzīvē, bet nu... Cik tad mūsdienās tas notiek. Tāpēc arī man šķiet loģiski, ka pieaugušam cilvēkam, kas izvēlas kristīties, nemaz nevajag krustvecākus.
Manā radu lokā par krustvecākiem aicina precētus pārus, parasti tie ir kāda vecāka māsa/brālis, māsīca/brālēns ar dzīvesbiedriem.