KRISTĪBAS (Krustmātes amats)

selīn, tu laikam neesi dzirdējusi, ka baznīcā notiek kristības un tad vajag kristītus krustvecākus.

Bet es nebiju krustmāte, biju parasts viesis. Krustvecāki neko papildus vecākiem nedāvināja. Vismaz ne baznīcā.

es dríz búshu krustmáte 18 gadus vecai meitenei. tá ká vinja nésá sudrabu - nopirku ljoti glítu krustinju un vél jáatrod smuka kjédíte. vairák neko nedávináshu kristíbás, varbút torti uzcepshu

selīn, tu laikam neesi dzirdējusi, ka baznīcā notiek kristības un tad vajag kristītus krustvecākus.

Es minēju, ka kristījos reizē ar krustbērnu un manā kristību apliecībā nav neviena krustvecāka, jo man savos gados tādus vairs nevajag. Man ir cilvēki, kurus visu mūžu esmu uzskatījusi un saukusi par saviem krustvecākiem, bet tāpēc jau viņus nevilku uz baznīcu.
Nē, nu, nopietni.. domāju, ka lielākā daļa būtu uz pauzes, ja draudzene pajautātu vai negrib nākt šai par krustmāmiņu.(t)

Es arī dīvaini paskatītos, ja kāda draudzene mani aicinātu sev par krustmāti.
Man vienmēr licies, ka krustvecāki ir tie, kas audzinās bērnu, ja bērna vecāki, piemēram, nomirs, kā arī krustvecākiem būtu jāierāda kristīgais ceļš dzīvē, bet nu... Cik tad mūsdienās tas notiek. Tāpēc arī man šķiet loģiski, ka pieaugušam cilvēkam, kas izvēlas kristīties, nemaz nevajag krustvecākus.
Manā radu lokā par krustvecākiem aicina precētus pārus, parasti tie ir kāda vecāka māsa/brālis, māsīca/brālēns ar dzīvesbiedriem.

Es krustmeitiņai dāvināju zelta auskariņus. Tas ir liels gods būt par krustmāti, ja kas notiek ar vecākiem, tad krustvecāki uzņemās atbildību, par bērniņu.