negribu precēties, bet ko iesākt?

autore, nedari muļķības lūdzu. ja viņam būtu nopietni nolūki pret tevi, tu 100% sen jau būtu iepazīstināta ar viņa ģimeni, māti, tēvu utt. un būtu saderināti, būtu saņemta vecāku svētība.

JO, indiešiem ir ģimene 1.vietā dzīvē, un māte un tēvs ir autoritātes (nevis sieva), kamēr vecie ir dzīvi, neko dēls nedarīs pret viņu gribu. viņš neies savu dzīvi bendēt atsakoties no vecākiem un paliekot par outsaideri.
es to zinu, jo esmu dzīvojusi tiešā saskarē ar viņu kultūru kādu laiku un tie ir mani novērojumi. viņi nedara tā kā mēs, ka iet pret ģimenes gribu. varbūt 1 gad no 10000. bet tas neizskatās pēc tava gad. viņu ģimenei tas būtu apkaunojums, ja dēls apprecētu balto. es nerunāju par Indiešiem, kuri UK dzīvo jau paaudzēs, bet šis ir imigrants no Indijas..

visticamākais scenārijs ir, ka apprecēs tevi, sakārtos dokumentus un tad viņam ģimene piespēlēs sievu no Indijas, kuru viņš tad varēs aizvest uz Zviedriju (vai kur jūs esat..) un apprecēt. no tevis tikt vaļā nebūs grūti.

Dzīvoju DK jau vairākus gadus un varu dieeeezgan droši Tev teikt, ka nav viss tik "tīrs" kā viņs stāsta. Protams, ka ar vīzām ir čakars, bet tas prasa ilgu laiku visās ES valstīs.
Nez. Neprecētu viņu kaut tādēļ, ka tik vieglprātīga attieksme pret nopietnu jautājumu nešķiet forša ilgtermiņā. Ok, tagad vīza .. pēc tam bankas papīri par īpašumu maksājumiem u .t.t. Prioritātes... Protams, visi kļūdās (šajā gadījumā - laicīgi nesakārto papīrus), bet par savām kļūdām jāuzņemas atbildība (izbraukšana no valsts; bez tam - dk parasti vnk liek pamest valsti, ne doties atpakaļ uz mītnes zemi)

Pamosties, autoriit, piekriitu tam, ko te saka 99%, nav jeegas atkaartoties. Ja shim buutu lielaa miila, buutu Tevi bildinaajis, aizvedis iepaziistinaat ar gjimeni un atradis kaut vai trauku mazgaataaja darbu, lai viizu pagarinaatu, nevis tad, kad beidzas viiza, lietu medu ausiis un teelotu upuri, kuru Tu vieniigaa vari glaabt :-D

Kur taads naivums, ja juus daargaas daamas speetu taa sheemot, teelot, pieliist un liet medu ausiis, kaa to maak dariit dvieljugalvas, jums katrai buutu pie saaniem turiigs vecis un juusu vieniigaa probleema buutu, kaadaa kraasaa shodien nokraasot nagus. Taa ka, daamas, pamaacieties shajaa jomaa no dvieljugalvaam.

Ja indusam tieshaam buus lielaa miila, tad aatri vien atradiis veidu, kaa pagarinaat savu viizu bez Tavas paliidziibas un attesiis atpakalj uz to ziemeljvalsti ar rozi zobos.

Izlasi visus attieciigos likumus par sho teemu, kaa jau Tev te ieteica, tad aina kljuus skaidraaka un saprotamaaka. Kaa arii tu pamatiigi riskee ieseesties par fiktiivaam lauliibaam, ir jau ir taniis ziemeljzemees liberaala pieeja visiem dvieljugalvaam, nu bet galiigi dumjsh neviens ierednis tomeer nav.

Vispaar, saakot veidot attieciibas ar dvieljugalvu, ieteiktu n-tos gadus vienkaarshi nodziivot kopaa un iztesteet visaas iespeejamaas situaacijaas pirms apgredzenoshanaas, lai peec tam nav jaaraud internetaa.

P.S. Atvainojos par rasistisku izteiksmes veidu, noteikti buus kaadai kjeeries pie sirds 8-)

johaidī... induss...

visus dvieļugalvas atpakaļ uz viņu valstīm. viņi tikai pirms laulībām tādi labiņi un pūkaini, cik daudzas sievietes jau ir iekritušas.. :D

un it sevišķi, ja izglītots, tad aptīs meiteni ap pirkstu ka nebijis.

Man ir viena ārzemju draudzene, kura arī savulaik izšķīrās par labu precībām, lai tikai draugam nebūtu jāpamet valsts. Protams, abi viens otram patika, laulības bija abpusējs lēmums un nevienam nekas netikai uzspiests vai iestāstīts, taču, lai arī no vīra puses nekādas nejaucības nebija, salīdzinoši neilgais līdz kāzām kopā pavadītais laiks galu galā lika par sevi manīt. Tā nu pēc pāris gadiem viņi arī izšķīrās, jo nekas vairāk viņus nesaistīja (protams, visas papīru kārtošanas nebija vienas dienas jautājums). Iemīlēšanās periodā var šķist, ka ir atrasts tas īstais un vienīgais, taču tikai ar laiku sāc saprast, vai tiešām tas ir cilvēks, ar kuru precēties. Izskatās, ka tavā gadījumā tu šo vīrieti līdz galam tiešām nepazīsti un tas vien jau ir iemesls, kāpēc precības nevajadzētu sasteigt, turklāt, ja vēl pati to nemaz negribi. Kāzām ir jābūt skaistam un gaidītam notikumam nevis obligātai formalitātei. Ja viņam patiešām esi svarīga, viņš sapratīs tavu lēmumu un tik vienkārši nepazudīs līdz ar vīzas termiņa beigām.

Jā, šausmas, šausmas, kāda aprobežotība :D Daudz normālāk ir apprecēt vīrieti ar kuru esi kopā pusgadu, lai viņš dabūtu uzturēšanās atļauju. Te pat nav neviena teikuma par lielo mīlu u.t.t., Tīrs aprēķins. Tas tā pilnīgi normāli! Kāpēc gan nebūt tādai labdarei, ne?
Normāls vecis neuzveltu savas problēmas sievietei. Nekas traks nenotiks, ja brītiņu padzīvos katrs savā valstī. Nokārtos papīrus un atkal satiksies, ja jau tāpat viņš savu dzīvi ar Indiju nesaista. Lai vecis domā kā SAVAS problēmas atrisināt.
Un jā, indietis vai ne indietis, bet aprēķina laulības ir papīru smērēšana.

Un es te neuztrauktos tik daudz par gribu/negribu, bet par to, ka jums piesietu fiktivas laulibas. Scenarijs tik zinams. Ja negribi, sliktakaja gadijuma sedet, nepiekriti ne par ko
+++

nezinu kur tu dzivo, bet man pec 8 nodzivotiem gadiem Irija bilde skaidra

fannija tu tiehsam esi funny. Pilnigi normali, labi situeti galanti, pieklajigi viriesi.

es tavā vietā nemaz nelasītu šitos haizivju komentārus... diemžēl tipiskā mūsu tautiešu domāšana, ka viss ir slikti, visi visus mēģina apkrāpt utt :)

Šādos apstākļos noteikti neieteiktu sasteigt tik nozīmīgu soli kā kāzas. Vīza nav iemesls precēties, ja pati to īsti negribi (kā liecina virsraksts). Un pat bez tā es nebūtu gatava precēties, kamēr nav kāds laiciņš nodzīvots kopā - es neuzskatu, ka randiņu periodā cilvēku var iepazīt pietiekami.

Paprasi indietim ko doma par latviesu sievietem, smaids atplests lidz ausim - ooo latvian giiiirls, niiiiice.
Par vinjam ari saka, gribi sievu lai paliktu valsti, dabu latvieti.

Nezinu, ar kādām "urlām" tu kontaktējies, bet man zināmie indieši ir normāli vīrieši, kuri nedomā šādas lietas. ;)

Paprasi indietim ko doma par latviesu sievietem, smaids atplests lidz ausim - ooo latvian giiiirls, niiiiice.
Par vinjam ari saka, gribi sievu lai paliktu valsti, dabu latvieti.

Tev nav obligāti jābrauc uz to Indiju pēc tam ar viņu, bet izmanto nedaudz viltības un saki, ka pašlaik neesi gatava kāzām, bet esi gatava mēģināt kopdzīvi ar viņu - braukt uz Indiju, atrast darbu tur, noīrēt dzīvoklīti un draudzēties. :p
Ja viņš sāk stresot - pašai laikam viss taps skaidrs.

Šie ieteikumi ir muļķīgi. Puisis 99% šādam variantam nepiekristu, bet tur nebūtu sakara ar izmantošanu. Ja puisis 10 gadus dzīvo ārpus Indijas, tātad viņš tur pats negrib dzīvot, kur nu vēl aicināt savu meiteni dzīvot. Tur ir cits dzīvesstils un līmenis, viņš acīmredzot tur negrib atgriezties. Turklāt "atrast darbu tur" - ha ha ha, gribētu redzēt, kā autore pamestu studijas savā Skandināvu valstī un dotos uz Indiju un iemācītos ļoti sarežģīto hindu valodu. Tas ir tik mazticami, ka puisis uzreiz saprastu, ka meitene kaut ko fleitē un visdrīzāk nodomātu, ka grib no viņa tikt vaļā.

Neuztraucies, nepiekritisi tu, atradis citu. Neticu, ka vinjam esi kas vairak kaa iespeja palikt valstii. Parak daudz esmu atskatijusies zilus brinumus arpus Lv dzivojot.
Un es te neuztrauktos tik daudz par gribu/negribu, bet par to, ka jums piesietu fiktivas laulibas. Scenarijs tik zinams. Ja negribi, sliktakaja gadijuma sedet, nepiekriti ne par ko

Bļin nafig dokumentus smērēt ar indieti..

Par dažiem diskirminējošiem izteikumiem nav ko teikt. Cilvēki kā mucā auguši un pa spundi baroti.

Es precētos, ja man šķistu, ka puisis ir labs un attiecībām ir potenciāls. Protams, pirms tam kārtīgāk noskaidrotu par situāciju, likumiem utt.

Bļin nafig dokumentus smērēt ar indieti.. Ja jau tāda love, tad padzīvosiet kādu brīdi katrs savā valstī un tad, kad vīza būs kabatā, tad atkal būsiet kopā. Pa šo laiku varēsiet pārbaudīt savas attiecības un atkal satiekoties arī kāzas nosvinēt.

IT cilvēkiem darbu ir viegli atrast gan, ja ir labs speciālists.
Par Indiešu IT- jā ir vis kaut kas dzirdēts un diemžēl ne tas labākais, bieži vien pēc viņiem darbs ir jāpārdara.

Atsakies precēties, lai viņš atgriežas savā mītnes zemē. Piedāvā variantu, ka pārcelsies uz viņa valsti. Tikai tad uzzināsi, vai jūtas no viņa puses bija īstas. Ja viņš neprotestē un arī prom aizbraucis joprojām grib būt ar tevi un uz kāzām neuzstāj, tad jau būs vien īstais princis gadījies.

!!!!!!!!!!!!!!!!
Tev nav obligāti jābrauc uz to Indiju pēc tam ar viņu, bet izmanto nedaudz viltības un saki, ka pašlaik neesi gatava kāzām, bet esi gatava mēģināt kopdzīvi ar viņu - braukt uz Indiju, atrast darbu tur, noīrēt dzīvoklīti un draudzēties. :p
Ja viņš sāk stresot - pašai laikam viss taps skaidrs.

Man draudzene tā apprecējās UK ar melno un zini kas tagad ir? Viņš viņu sit, bet viņai nav kur iet. Arī bija perfekts vīrietis, iepazinās 5mēnešus pirms tā paziņojuma atnākšanas, viņš viņai izstāstīja, teica, ka negrib uzspiest, bet viņam nāksies aizbraukt. Draudzene man teica - viņš ir tik labs cilvēks, gatavao pats, kārto māju, nēsā mani uz rokām. Aha, pēc tam izmainījās par 180 grādiem. Tad pirms tiesas nāca atvainoties, ar rožu pušķiem, dāvanām, asarām acīs, draudzene piedeva. Tiesa cauri, viņš viņu atkal dauza un pat izmeta no mājām.