Man arī ir 23. Atšķirība ir tā, ka man ir stabilas attiecības, vasarā precos un bērniņu vēlos tuvākajā laikā, bet mani tas tāpat neattur no ballītēm, meiteņu vakariem, pašas organizētiem tematiskajiem vakariem, ceļojumiem draugu kompānijā, mazliet bezatbildīgus momentus, piemēram, meiteņu vakaru otrdienā ar labāko draudzeni vai spontānu aizbraukšanu uz citu pilsētu ballītes meklējumos. Viss kārtībā, es vēl jauna. Stabilitāte manā dzīvē ienāca nemanot, bet tas neizmaina manu jaunības maksimālismu ar visām sekām.
Kur jāskrien? Katram dzīvē viss savādāk iekārtots, nevajag citu dzīves mērķus uzlikt sev kā limitus.
Man ir draudzene, kurai ir 25, dzīvo vienā dzīvoklī ar vēl četrām meitenēm, strādā kafejnīcā, vasarās dzīvo festivālos, nopietnas attiecības nemeklē, regulāri apmeklē koncertus bāros, garšo kokteiļi un patīk naktsdzīve, bērnus neplāno, kāzas uztver kā jautru pasākumu, kas nav obligāts. Un kurš var viņai norādīt, ka viņa dzīvo nepareizi?