Kaut kas par dzivi

Vecumam nav nozīmes. Ja neesi gatava, značit Tev to nevajag, nejau vecums noteiks, kad vajag kāzas un bērnus. Nav tāds viens vecums, kurā visām ir jādzemdē uzreiz bērni. Viss būs ar laiku. Arī man ir 23, bet galīgi nejūtos gatava bērniem. Man pat vīrietis nav. Par ko galīgi neuztraucos, jo zinu, ka ar laiku viss būs. Patreiz gribu paceļot, pabaudīt dzīvi. Ja Tev patīk tāda dzīve alkohols klubi bāri naktsdzīve, tad droši to dari. Tev nav jādara kā Tev liek, ko uzspiež un jāņem vērā citu domas. Tā ir Tava dzīve un tikai. Tu izvēlēsies ka to veidot.
PEACE!

Es nekad neesmu sapratusi tos, kas ir attiecībās tikai tāpēc, ka baidās būt vieni. Bet par pašu tēmu. Man ir 21, vienīgā atšķirība, ka aug burvīga meitiņa, bet visu laiku nākas dzirdēt tos pašus, kāpēc viena, kāpēc nav vīrieša. Bet man nav vajadzīgs vīrietis tikai lai viņš būtu, beidzot pēc vairākiem neveiksmīgiem meiģinajumiem esmu nolēmusi vairs neiesaistīties attiecībās, kur jau sākumā rodas problēmas un nav īstās dzirksteles. Un gaidīšu cik vajadzēs, kaut vai vairākus gadus.
Plus tam, līdzko ieminos par mācību turpināšanu, tā sākas - bet kā tad bērns, kas bērnu audzinās, kā dzīvosiet. Un pat kad paskaidro, ka viss ir saplānots līdz detaļām un izdosies... Ja godīgi, viss tas jau ir pieriebies līdz ārprātam. Nemaz nerunājot par to, ka reizi/divas mēnesī izej uz klubu padejot, nelietojot alkoholu un vēl kādu reizi tiek aiziets ciemos...

Attiecības nav mans dzīves mērķis,tāpēc arī gana labi jūtos viena pati. Manā ģimenes lokā jocīgi ir tas,ka mana vecmāmiņa mani atbalsta un pat ļoti labi saprot manu dzīves uztveri,kamēr mamma,piemēram,to vien gaida,kad varēs uzdejot valsi manās kāzās. It kā jau vajadzētu būt otrādi. :-D Nemaz nerunājot par to,ka esmu redzējusi,kā notrauš asaru par mazbērnu tēmu.
Jā,arī no vīriešiem neskaitāmas reizes saņemti standartjautājumi par to,kāpēc konkrētajā brīdi esmu viena. Mani tas kaut kā nekrata,lai jau sēž un brīnās,es tikmēr pabaudīšu dzīvi. :-D
Absolūti neinteresē apkārtējo viedoklis šajā jautājumā,tev arī nevajadzētu iespringt,un pa vidu vēl sameklēt jaunas draudzenes ar tādu pašu dzīvesveidu un uztveri kā tev pašai. ;)

Man ir 21, bet gan jūtos laikam atbilstoši savam vecumam. Bet, jā, par bērniem esmu domājusi, ja man nebūtu izaugsmes mērķi, tad varbūt plānotu tos ātrāk. :D

meh, man arii visi apkaart nopietnajaa iekaapushi. it sevishki Latvijas draudzenes. kad aizbraucu uz maajaam, tad gruuti vispaar kaadu piedabuut izkaapt no savas gimenes ligzdas un aiziet tuseeties "kaa vecajos laikos".

Manējās tieši tāpat. Beigās nospļāvos un paliku stāvoklī.

Nevienam nevajadzētu vadīties pēc kādiem sabiedrības izvirzītajiem standartiem, bet gan dzīvot sev, savai laimei.

Zelta vārdi! Ar tiem arī viss ir izteikts.

es neticu. man ir 14 gadi (drīz būs 15) bet ir nopietnas attiecības ar vīrieti kam ir 32. kāpēc tev nav nav normāli

Jā, ir dīvaini saukt pedofīliju par nopietnām attiecībām, bet lai jau tā būtu...
Piekrītu L.. tiesi ta pat nodomāju

Es arī nejūtos tik veca kā pasē rakstīts, bet īpaši neiespringstu...vienīgi draugam ir savi termiņi, tāpēc man ik pa laikam gadās aizdomāties par tiem ķeksīšiem (t)
Draudzenes jau pasen ieslīgušas attiecībās un vairs nav tusējamas, tā kā pat, ja man vēl gribas trakot, tad nav ar ko...un tas ir skumji, jo tomēr man jau vēl nav 40 :D pat tētim savos 43 gados ir kompānija, ar ko aiziet patusēt :-)
Kāzas un bērni vispār nav mans mērķis, tā kā par to nepārdzīvoju, vienīgi mana un drauga vecmammas jau ir zemajā startā un plāno sev kleitas :-D
Bet iesaku neskatīties apkārt, neklausīties citos un darīt to, ko gribas ;-)

esmu līdzīgā vecumā, draugs ir, bet patīk ballēties, tikai žēl, ka nav ar ko. divām draudzenēm ir piedzimuši bērni un to vien dzirdu kā bērnu runas utt., nekur bez bērna nevar. īstenībā skumīgi, jo es jūtu, ka attālināmies un viņas satuvinās ar citu bērnu mammām, jo ir kopīgas intereses. es saprotu, ka bērns pirmajā vietā, bet vai tāpēc ir jāaizmirst draudzenes un pēkšņi visas citas tēmas ir neinteresantas tik tas ko šodien apēda mans mazais, viņa zobi un viņa kakas. un nepārprotiet man bērni patīk :D

Cormeum, smuki uzrakstīja.. :)
Man ar visu laiku tāds dzīves princips - ballītes, draugi,izklaides, kaut pasē cipars 26, lielākoties visas kursabiedrenes precējušās ar berniem,citām pat vairāki... Radinieki utt. jau apnikuši ar saviem jautājumiem,kāpēc es viena utt....taču man negribējās un nebiju satikusi nevienu,kā dēļ atteiktties no savas foršās brīvās dzīves...
Līdz brīdim...kad satiku tagadējo puisi,kurš nemanot Tev kļūst svarīgaks par kārtējām brīvdienām klubā un skaļām ballītēm.
Dzīvo tā,kā Tu jūti...jo viss notiks tā,kā tam jānotiek. ;)

Man arī ir 23, lai gan dzīvoju kopā ar draugu, nejūtos, ka būtu gatava veidot ģimeni ar bērniem. Arī ar draugu var justies jauna:-D Pārcēlos pie viņa, kas arī bija cita valsts, cita dzīve, draugi pārsvarā visi ir Latvijā un tas arī pietrūkst, bet nebūt nejūtos, ka manos gados jau jāveido ģimene un vairs nav nekādas ''izklaides'' un nedaudz bezatbildības :-D
Man ļoti patīk bērni, bet es nezinu vai jebkad būšu gatava saviem :-D
Ir prieks par citiem, kas jau veido savas ģimenes, ja pat tas ir manā vecumā vai pat jaunāki, ja reiz tā jūtas, es tā nejūtos, un mani nekādā gadījumā citi neiespaidos uz to, pat ja visi pazīstamie apbērnosies un apprecēsies :-D :-)

Neredzu šeit problēmas, kāds jūtas pietiekoši pieaudzis un gatavs ģimenei 18 gados, bet kāds tikai 35.
P.S. Viena gan jau ka nepaliksi, varēsi ap 40 gadiem paņemt no ielas kādu 10 kaķus un piebarot pārējos pie mājas.

Man bez piecām minūtēm 27 gadi, ir ilgstošas attiecības. Arī es jūtos vēl dikti jauna un dulla. Tikai gudrāka un ar atbildības sajūtu. :)
Joprojām ar draudzenem ejam uz klubiniem, iztrakojamies, iedzeram. Uzmanība tāda, ka nezin kuros kaktos slēpties :D Šokēšu, man ir draudzene kurai ir pāri 30, divi bērni, bet tāpat ballejas, ir īsts dzīvsudrabs. Fantastiska kompānija.
Lai tie citi domā ko grib. Tev ir tikai 23

Te pazibeja, ka nav forši būt vecākajam kompānija. Man vienalga jo pēc skata man dod daudz mazāk kā man ir un pēc omes neizskatos :-)

Pilnīgi normāli. Normāls ir arī apkārtējo izbrīns, bet neļauj tam sevi atturēt no tā, ko pati vēlies.

Nu nopietni?? 23 un šādas domas? :D
Saprotu, ja pēc 30 sāk tā domāt, bet reāli, Tu esi nodzīvojusi TIK MAZ! Visa dzīve vēl priekšā ģimenei!

Man arī ir 23. Atšķirība ir tā, ka man ir stabilas attiecības, vasarā precos un bērniņu vēlos tuvākajā laikā, bet mani tas tāpat neattur no ballītēm, meiteņu vakariem, pašas organizētiem tematiskajiem vakariem, ceļojumiem draugu kompānijā, mazliet bezatbildīgus momentus, piemēram, meiteņu vakaru otrdienā ar labāko draudzeni vai spontānu aizbraukšanu uz citu pilsētu ballītes meklējumos. Viss kārtībā, es vēl jauna. Stabilitāte manā dzīvē ienāca nemanot, bet tas neizmaina manu jaunības maksimālismu ar visām sekām.

Kur jāskrien? Katram dzīvē viss savādāk iekārtots, nevajag citu dzīves mērķus uzlikt sev kā limitus.

Man ir draudzene, kurai ir 25, dzīvo vienā dzīvoklī ar vēl četrām meitenēm, strādā kafejnīcā, vasarās dzīvo festivālos, nopietnas attiecības nemeklē, regulāri apmeklē koncertus bāros, garšo kokteiļi un patīk naktsdzīve, bērnus neplāno, kāzas uztver kā jautru pasākumu, kas nav obligāts. Un kurš var viņai norādīt, ka viņa dzīvo nepareizi?

es neticu. man ir 14 gadi (drīz būs 15) bet ir nopietnas attiecības ar vīrieti kam ir 32. kāpēc tev nav nav normāli

L..

Jā, ir dīvaini saukt pedofīliju par nopietnām attiecībām, bet lai jau tā būtu...

+++ x1000!!! pilnīgi piekrītu bet nu jā...

miss12345, ieteiktu tev ar to neplātīties tik daudz. Paskaties LTV raidijumu "Aizliegtais paņēmiens", kur pedofīlus ķēra, lai saprastu, kas tavējam draud.

Jūs arī labās - atsaukties uz trollenes murgiem. Lai ņemas kaut ar 50 gadīgiem.