Tas brīdis ir klāt- esmu nolēmusi atmest. Pavisam! Gribētos no meitenēm pieredzi- kā un ar kādu metodi, kā ir gājis, utt.? Bail palikt par nervu kamolu, un sports arī neatradina- kān arā no zāles, nu tāāāā gribās uzvilkt.
Aymetu pirms divarpus mēnešiem, ari man patika tas process mmm :) Bet tad padomāju- kādreiz taču gribesies bērnu, tad jau pīpēt nevarēs, tad nu izlēmu atmest uzreiz,jo vēlāk būtu grūtāk. Nogriezu kā ar nazi - nepīpēšu un viss! Tagad gan nevaru iedomāties sevi pīpējam ( nu labi,labi, citreiz varu :D )
No manu paziņu loka visvieglāk izdevies atmest tiem, kas bez garas domāšanas, cigarešu samazināšanas, utt. smēķētāja dzīvi nogriezuši kā ar nazi. Alena Karra grāmata ir laba, lai gan zombējoša. :D
Pīpēju vairāk kā 10 gadus.. un patika.. un veljoprojām saku - ka bija forshi pīpēt... bet nu jā - man pat nebija doma atmest - vnk vienu rītu nodomāju pie sevīm, kāpēc, priekškam es pīpēju, veselība nekāda un vēl ļuļļķēju :D un viss - atmetu.. pat vispar nav prasījies pīpēt... tā ka man tas viss notieka neplānoti un bez jebkādām grūtībām...
pati vēljoprojām šokā kā tas tā notika un kapēc...
Undiya- par to jau tas stāsts, ka gribu arī mazo, bet pirms vispār ķerties tai lietai klāt, gribās vismaz kādu pusgadu pabūt "tīrai"". Un pašai arī ir apriebies- smird, zobi, slapstīšanās. :(
Estere_ nevaru īsti saprast vai grāmata palīdzēja. Vienkārši pirms grāmatas es mīlēju to ko sniedz cigaretes un pa lielam negribēju nemaz atmest. Visi taču zin ko sniedz cigaretes vai ne? Bet pēc grāmats man šķita, ka es mīlu cigaretes tāpat kā cūciņa mīl savu saimnieku. Saimnieks cūciņu kopj un baro, līdz kādu dienu atnāk ar milzīgu nazi un nodur. Morāle tāda ka cūciņai jābēg kamēr nav par vēlu.
Es atmetu. Pīpēju vairākus gadus. Biju ļoti rūdīts un nepieklājīgs pīpmanis. No paša rīta, turpat gultā, kamēr LNT mani izkaidē, es griezu dūmus pa visu istabu. Man 1,5 paciņa dienā aizgāja. Tad viena grāmata atvēra man acis par tabakas industrijas sazvērestībām un nikotīna atkarības mehānismiem. Šo grāmatu visi zin. Tā ir "Easy way to stop smoking", Allen Carr.
Ja tu pati nesmeketu saprastu cik tas aromats ir pretigs un cik daudzi cilveki tev garam ejot vai stavot netalu noskurinas. Tas ir tapat ka kauns tadam sievietem kas smird pec sviedriem. Ta ir neviziba un par skaistu un koptu sievieti kas smeke nosaukt nekad nevares.
Kopš nesmēķēju, kad kāds ierunājas par cigaretēm un piedāvā uzsmēķēt, man automātiksi sāk sāpēt galva. :D Vēl palīdzēja izraisīt nepatiku pret cigaretēm smaka. Katru reiz, kad kāds blakus, vai ejot garām smēkē, no smakas slikti paliek un saprotu, ka es TAAA smirdēt nevēlos!. Kad pats smēķē, tad jau nejūt. :D
Plaušu vēža slimnieki mirst iiiilgi un mokoši. Lēnā garā ''izkalst'' un apzinās, ka dienas ir skaitītas. Jāšķiras no bērniem, no mazbērniem... un tas viss tikai, lai pabarotu cigarešu industrijas magnātus, kuri veiksmīgi pelna uz cilvēku veselības rēķina. Tev tas ir nepieciešams?
Kad atmetu, man ļoti patika pīpēt.. nu ļoti! Palīdzēja apziņa, ka tomēr tas nav forši :) Pēc laika, kad pavisam atrod no cigaretes, tās sāk nepatikt :D
Kad atmetu, cigaretes ārā nemetu, bet noglabāju atvilknē.. patika tā apziņa, ka, ja kas, tās vienmēr būs tuvumā :D
Joprojām tā paciņa sēž atvilknē neskarta :)
Biju runājusi par šo tēmu ar citiem.. Viens paziņa apgalvoja, ka, atmetot smēķēšanu, viņam arī bija svarīgi apzināties, ka cigaretes IR mājās. Atdodot, viņam tās pietrūka un atsāka pīpēt, paņemot no cita cigareti :)
1431
