Bebiks

Viņš pamperus vairs nelieto, bet tas tā. :D :D

Paziņas, ne draudzenes.

Tad varbūt nevajag iet pie tādām paziņām ciemos? Ej labāk pie draudzenēm ar kurām tādu problēmu nav.

Nu, vispār tā, kas kliedza uz delusion pati nemaz nav māmiņa. Citas izteica tikai savu viedokli un pieredzi. Varbūt kaut ko palaidu garām? (t)

Savos 22 gados jūtos gatava bērnam un ceru, ka drīzumā visi apstākļi sakritīs un būs labvēlīgi. Tām, kas ir pret bērniem - neviens jūs nespiež dzemdēt un nemaz nevajag jums dzemdēt, tas nebūtu vēlams..(l)

a jums tiesam nav vienalga kad kura grib beernus?
nesaprotu kada jega visu dienu sedet un kliegt savu taisnibu, da neizmainisiet jus neko, tapat nevienmer viss notiek ka gribets/ieplanots.

Blond Pearl, vēl nav visa diena pagājusi, tā kā pacieties mazliet līdz vakaram un atnāc vēlreiz pajautāt vai mums neapnīk!
Neviens šeit neko necenšas mainīt. Notiek diskusija!!! Diskusija notiek, saproti?

Tās sievietes, kuras nevēlas dzemdēt kamēr ir īstais laiks, tās vienkārši neaizdomājas, ka vēlēsies arī dzīvot un atpūsties/relaksēties arī pēc 40 gadiem. Es domāju, ka tas ir īstais vecums, kad jau ar pieaugušām meitām vai dēliem priecāties par dzīvi un nedomāt par to, ka vajadzētu sākt domāt kā tikt pie pirmā mazuļa, kurš pilngadību sasniegs tikai tad kad tev jau 60 būs. Un ja tu nevēlies redzēt kā tavs bērns dzīvo arī pēc 20 gadiem, tad droši ieņem bērnu dienu pirms menopauzes.

30-35

Sākot no 20, nu ta lai mazliet pēc pilnhadības un cilvēkiem pašiem prātiņš izaudzis :)

Tās sievietes, kuras nevēlas dzemdēt kamēr ir īstais laiks, tās vienkārši neaizdomājas, ka vēlēsies arī dzīvot un atpūsties/relaksēties arī pēc 40 gadiem. Es domāju, ka tas ir īstais vecums, kad jau ar pieaugušām meitām vai dēliem priecāties par dzīvi un nedomāt par to, ka vajadzētu sākt domāt kā tikt pie pirmā mazuļa, kurš pilngadību sasniegs tikai tad kad tev jau 60 būs.

+++ Jā, man arī tomēr gribas būt mammai, kura paspēj ieraudzīt īpašus mirkļus sava miesīga bērna dzīvē. Tagad par to nedomāju, bet priekšnojauta jau saka, ka tad tas būs svarīgi, tāpēc man liekas, ka tomēr ir vērtīgi domāt ilgtermiņā.

Man nav vēl 25, bet jau ir divi bērni. Pirmā meita dzima ļoti agri. Sanāca, ka ļoti agrā vecumā satiku savu vīru, kurš ir diez gan vecāks un ļoti vēlējas ģimenes pieaugumu.
Man gan, vairāk pateicoties vīram, ir bijis ļoti viegli, jo par naudu nekad nav bijis jādomā. Bet, ja man pašai vajadzētu strādāt darbu ar klasisko darba laiku, jā, es arī laikam ilgi par bērniem nedomātu. Tā ir liela slodze, jā arī dažkārt savas vēlmes ir jāatstāj otrā plānā.

Bērns kā milzīgas pārmaiņas dzīvē, milzīga atbildība utt mani traki biedē, bet es gribētu tuvāko 3, max 4 gadu laikā sev vienu. Man 24 šobrīd.

Tās sievietes, kuras nevēlas dzemdēt kamēr ir īstais laiks, tās vienkārši neaizdomājas, ka vēlēsies arī dzīvot un atpūsties/relaksēties arī pēc 40 gadiem. Es domāju, ka tas ir īstais vecums, kad jau ar pieaugušām meitām vai dēliem priecāties par dzīvi un nedomāt par to, ka vajadzētu sākt domāt kā tikt pie pirmā mazuļa, kurš pilngadību sasniegs tikai tad kad tev jau 60 būs. Un ja tu nevēlies redzēt kā tavs bērns dzīvo arī pēc 20 gadiem, tad droši ieņem bērnu dienu pirms menopauzes.

+++

Es gan vairāk aizdomājos tieši par riska grūtniecību pēc 35 gadiem. Kad par bērniņa drošību un pašas veselību jādomā daudz, daudz vairāk. Man pašai bērniņš pieteicās ātrāk kā biju plānojusi, bet esmu laimīga. Šaubos, vai man vēl kāds bērns būs. Vēlāk gan man būtu tieši grūtāk ar bēbi kā tagad.

Es domāju, ka tas ir īstais vecums, kad jau ar pieaugušām meitām vai dēliem priecāties par dzīvi un nedomāt par to, ka vajadzētu sākt domāt kā tikt pie pirmā mazuļa, kurš pilngadību sasniegs tikai tad kad tev jau 60 būs.

Piekrītu, man mamma arī saka, ka priecājas, ka ir viņai liela meita un pati nav veca. Ir kopīgas intereses, varu mierīgi pievienoties viņai un viņu draudzeņu kompānijai nejūtoties kā piektais ritenis. Tāpat arī viņa var atrast kopīgu valodu ar maniem draugiem.
Nesaku, ka 50 un 60 gadīgas mammas ir ierūsējušas piepes, bet tomēr vairums jau ir ar saviem principiem un uzskatiem, kas vairs nesakrīt ar jauniešiem.

Tomēr jāpadomā arī par to, ka ne visām ir spīdoši darbi vai vīri ar bieziem makiem. Protams, ka hroniskā naudas trūkumā neviens nevēlas audzināt bērnus, īpaši jau mūsdienās, kad materiālās vērtības stāv pāri visam.
Jā, tādā gadījumā arī nekas cits neatliek un labāk lai nogaida līdz īstajam brīdim.

Kāda vēl tur riska grūtniecība pēc 35? Kaut kāda padomju domāšana.
Drīzāk risks ir tad, kad stulba tīne kaut kādā pātrijā uztaisa bērnu!!!
Arī tas, ka tieši Latvijā lielākā daļa cilvēku grib visu sasteigt, nu c'moon ne 30, ne 40 neviens nav vecs, ja vien māk par sevi rūpēties,
Priekš bērna 25+

*pārtijā:-D

sansa- pieredze rāda, ka arī 40+ sievietes savus bērnus ir piegulējušas ar visādiem tikko satiktiem tēvaiņiem. Bet viņa iedomājas, ka nu tik lielā mīla pienākusi, bet diemžēl tajā vecumā vairs par patiesu mīlu tikai retos gadījumos var runāt. Un arī tajā vecumā daudzas(pat lielākā daļa) audzina vienas, jo viņu vienaudži jau ir jaunāko meklējumos, tā teikt otrā jaunība, kas jau visiem zināma vīriešu vidū.

Un tad jau diezvai tie -21 tīņi arī paliks kopā visu mūžu un audzinās bērnu.

Galvenais, lai pats butu gatavs bernam!
Nu nedomaju, ka ar bernu ir viegli. Esmu laimiga, ka ir berns, tacu ta ir liela atbildiba. Ne jau pamperu mainisana ir tas grutums, bet ir jaizaudzina par kartigu cilveku, kas nemaz nav tik viegli.
Iespejams, butu jaunaka, nemtu visu vieglak.
Es domaju, ka jauniem ir vairak energijas ieksa nemties ar mazo, speleties, veikt dazadas aktivitates, skriet kaut kur...
Jo vecaks cilveks paliek, jo lielaks egoists paliek, mil komfortu...
Man tomer butu bail atlikt bernu uz 40+, ja nu nesanak? Citi it ka veseli pari gadiem censas ienemt bernu.

Normāli, manuprāt, ir no 20 - 30 pirmo bērnu laist pasaulē, otro varbūt līdz pat 40.
Ja nu agrāk es domāju, ka gribu bērnu tagad un tūlīt, tagad domāju, ka būtu labāk nogaidīt līdz kādiem 24, 25 gadiem. Vispirms jātiek pašai vaļā no savām kaprīzēm :D

Man ir 22 un esmu 2 bērnu mamma. Vai es kaut ko nožēloju? :) -Nē, ar smaidu uz lūpām saku nē. Nelasīju visus komentārus, bet pirmos gan ar smīnu lasīju.. Tik tā vien teikt, ka norok dzīvi pamperos.. nu, absurds, smiekli nāk. Man bērns nekad nav bijis traucēklis, jo, ja grib, tad visu var :) Tieši par mani - gan es mācos, gan ceļot paspēju, gan satikt draugus, gan ar vīru tikai attiecības ir uzlabojušās..
Es vienmēr esmu gribējusi būt saviem bērniem jauna mamma.. Dzemdēt bērnu 40 gados nekad nav šķitusi ģeniāla ideja. Bērnam 20, mammai - 60. Nu, nē, nē.. Bet nu, katram savs, nevienu nenosodu! :)