Bebiks

Es savos 40+ jau nu vismazāk gribētu domāt par bērnu audzināšanu

Es savos 20+ vismazāk gribētu sēdēt mājās ar pīkstošu bēbi, nekur nespēt iziet ārā un piedzīvot morālo degradāciju, sēžot Cosmo un ntajās diskusijās lamājot bezbērneles.

Tikai tiem, kuriem nav bernu un ir pret var pateilt tadu idiotismu kaa pmoeru mainisanu un dzives beigas.
Delusion, cik nu sitas temas par berniem, tev vienner ir spkart tikai beatibi gadijumi un jau kuro reizi izsakos, a neticu,ka vairskas mammas tev saka, ja nozelo , ka irberns.
Pa lielam, mes luelas stress situacijas visadas glupibas pasakam taa pa istam pat nedomajot.
Par dzives baudisanu, katram tas atskiras un ir japrot planot savs laiks , visu var paspet.
Tagad par temu, pienemams vecums pitlrmajam bernam - 30 gadiem.

Un, jā, ko jūs esat ieplānojušas (tām kurām nav bērnu), pēc bērnu piedzimšanas 40+ sēdēt mājās tikai un vienīgi ar bērnu, ierakušās pamperos, tik stulbs steriotips.

tev vienner ir spkart tikai beatibi gadijumi

Vispār jau nē, es iepriekš minēju arī pozitīvos :) Un neviena nav teikusi tiešā tekstā "nožēloju, ka man ir bērns", nožēlojušas ir garām palaistās iespējas, brīvā laika trūkumu un izvēli dzemdēt tik agri. Nevajag visu tulkot tā, kā Tev patīk, Amely ;)

Es nezinu kādēļ kāda domā, ka ar bērnu nevar iziet sabiedrībā, nevar apmeklēt lekcijas, nevar izklaidēties un jāpiedzīvo degradācija.
Ja ir šāda uztvere, tad arī gados 40 bērnus nevajag. Žēl, ka tā. Bet nav mana problēma.

Tāpat, viņai vairs nav intereses par visu, kas ap viņas bērna pasauli grozas. Aktuālais modes pasaulē, mūzikā, izglītībā tml. Sieviete ap 40 jau ir iesūnējusi savos uzskatos - ir principiālāka.

Man žēl, ka jums ir tādas sievietes apkārt, varbūt viņām vajadzēja vēlāk dzemdēt, lai 40 gados vēl pietiktu spēka par kaut ko interesēties. Man apkārt daudzas ne tikai 40 g.v., bet arī 50 un 60 g.v. sievietes interesējas par mūsdienu modi, mūziku utt., protams, ir arī tie iesūnojošie piemēri, bet es jau izvirzīju savu teoriju, kāpēc tā.

San tan

Lasīt iemācies - nevis spēka nav, bet intereses.
Tas, kas ir aktuāli 13 gadīgam bērnam nav interesants pat vismodernākajam pusmūža cilvēkam. Jā, 40 ir pusmūža cilvēks. Šīs ir atšķirīgas auditorijas, jo tās ir atšķirīgas intereses un uzskati. Tas pats attiecas uz apģērbu, rakstniekiem, aktieriem, tehniku, ēšanas paradumiem un tā tālāk.

Nu principā man ir vienalga, kad kurš dzemdē, ka tik ir mierā ar savu izvēli. Bet par to dzemdēšanu 40 gados, šķiet, reti kurš iedomājas, kā jūtas pats bērns. Es pazīstu dažus, kas ir teikuši, ka viņiem bija ļoti garlaicīgi bērnībā, ka tomēr varēja just, ka vecāki vairs nav nekādi jaunie, ka labprātāk atpūšas, nekā iet ar ragavām no kalniņa braukt. Un der arī padomāt, ja dzemdēsi 40, tad par mazbērniem varēsi sākt domāt ap 70? vai tas ir labākais? Tikai agrā jaunībā šķiet, kas tad tur, citi 60 gados labāk izskatās nekā 40, bet nu labi, viens ir izskats, otrs cik tas cilvēks reāli var fiziski un garīgi "pavilkt". Jo noveco jau ne tikai fiziski, bet arī morāli. Un tomēr bērniem vajag, ja ne jaunus vecākus, tad tādus, kas ar viņiem var trakot, mācīt visādus štābiņus un leļļu mājas utt. Bet kā jau teicu- man ir pilnīgi vienalga par citiem. Ja īstais nāk tikai ap 40 vai bēbis piesakās tikai 45, tad neko- likteņa dāvana, kas ar atplestām rokām jāņem pretī, nevis no tās jāatsakās dēļ vecuma un sabiedrības standartiem :)

40 gados skaista ir tad ja kopj sevi, sporto, neuzresnee, iet uz visam proceduram un gerbjas atbilstosi savam vecumam bet tur vajag ari lidzeklus. Tas pasas maxima kasieres tai pat laikaa var 10-15gadus nosedet tai kasee un novecot daudz aatraak daleji no noguruma un nespejas sevi savest kartiibaa -veseliga partika, ksaistuma proceduuras un uz 35-40gadiem izskaties vel vecaakas.

Tas, kas ir aktuāli 13 gadīgam bērnam nav interesants pat vismodernākajam pusmūža cilvēkam. Jā, 40 ir pusmūža cilvēks. Šīs ir atšķirīgas auditorijas, jo tās ir atšķirīgas intereses un uzskati. Tas pats attiecas uz apģērbu, rakstniekiem, aktieriem, tehniku, ēšanas paradumiem un tā tālāk.

Tieši pusaugu bērns var rosināt vēlmi interesēties par visu jaunāko pusmūža cilvēkam (drausmīgs apzīmējums, var skaidri nojaust tavu jauno, droši vien zem 25 gadu, vecumu un attieksmi pret dzīvi).

šķiet, reti kurš iedomājas, kā jūtas pats bērns

Es esmu jaunākā ģimenē un līdz ar to vēlais bērns. Jutos ļoti labi. Mani vecāki, kam pašlaik ir teiksim tā 60+ bija un ir mūsdienīgi. Vecākās ģimenes atvases stāstīja, ka viņu laikā audzināšana bija stingrāka, vecāku attieksme neelastīgāka kā tas bija ar mani.

respektivi domaaju ja labaaks darbs kaut vai bankaa straadajot vai vadot uzneemumu sievietes attiecigi ari kops sevi vairaak..i frizieris i nagu meistars, i apgerbs kartigs un nebus pargurusas kraajot peedejos paris eiro..


sitas jaunas maaminas kuram nav daudz anudas ar atri novecos no ento stundu straadasanas un domaaam ko likt galdaa rit un aprit..ja vien viram nebus labs darbs

Vidējais mirstības vecums Latvijā sievietei ir 77 gadi. 40 gadi ir pusmūža posms. Ja Tev ir galvā aizture, tā nav mana problēma. Bet lietas ir tādas, kādas tās ir.

Protams, ka Tevi audzināja vieglāk, jo vecākiem vairs nebija spēka ņemties ar jaunako atvasi tā kā ar pirmo. Katrs nākošais bērns aug vieglāk par iepriekšējiem.
Arī tas, ka jaunakos bērnus vienmēr daļeji audzina vecākie bērni. Viņi ieņem vidutāja lomu starp vecākiem un jaunāko. Kas daudz ko atvieglo gan vieniem, gan otriem. Tu vienkārši īsti neesi nekad iedziļinājusies šajā jautājumā, bet spried pēc tā ko esi redzējusi pati augot un tas ir diez gan šausmīgi un šaurpierīgi.

Cik esmu ievērojusi no citām diskusijām, aizture galvā ir tev, jo tu vienmēr izdomā faktus par diskusijas dalībnieku no savas galvas un padari to par taisnību diskusijā, kaut diskusijas dalībnieks pat nav devis mājienu par šādu faktu esamību.
Piemēram:

Arī tas, ka jaunakos bērnus vienmēr daļeji audzina vecākie bērni. Viņi ieņem vidutāja lomu starp vecākiem un jaunāko

Kad es augu, ģimenes vecāki bērni jau sen nedzīvoja kopā ar ģimeni, nepiedalījās audzināšanas procesā.

Lūk, nekad negribētu dzemdēt agrā vecumā, lai kļūtu par tādu marasmātiķi kā, piemēram, tu, kas sēž Cosmo un visās bērnu diskusijās dirš virsū cilvēkiem, kas bērnus negrib. Tā ir diagnoze, cāļu mammas. Tādas diemžēl ir arī starp manām paziņām reālajā dzīvē, kad atnāku ciemos un man sajūsmināti rāda bildes ar bērna kakām.. Neesmu ievērojusi, lai tā uzvestos pieaugušas sievietes ar bērniem, tām tomēr galviņā ir kaut kas vairāk, izglītība, lielāks redzesloks un dzīves pieredze.

Protams, ka Tevi audzināja vieglāk, jo vecākiem vairs nebija spēka ņemties ar jaunako atvasi tā kā ar pirmo. Katrs nākošais bērns aug vieglāk par iepriekšējiem.

Un paskaidrošu citiem šīs sarunas lasītājiem, jo tev skaidrot ir tikpat liela jēga, cik runāt ar vistu:
Ar vārdu vieglāk es nebiju domājusi, ka vecāki mazāk pievērsa man uzmanību, tieši pretēji, vairāk interesējās par manām lietām, no kā spriežu, ka tieši pusaugu bērns var radīt interesi par, piemēram, modi vai tehniku. Ar šo vārdu es biju domājusi, ka vecāki skatījās plašāk, saprotošāk uz dažādām lietām. Viens tāds piemērs ir, piemēram, ar tetovējumiem, kas manas vecākās māsas laikā būtu kaut kas nepieņemams, bet manos pusaugu laikos mana mamma aizgāja ar mani uz tetovēšanas salonu un mums abām ir tetovējumi. :D

Man nākammēnes paliek 25 un vēl nejūtos gatava bēbim. Gribas vēl pabaudīt jaunību bez tās lielās atbildības, kas nāk līdz ar mazuļa piedzimšanu. Ir vēl tik daudz lietu, ko gribas izdarīt, tik daudz vietu, kur aizbraukt un tik daudz mirkļu, ko baudīt, esot divatā ar mīļoto. Bet domājams, ka līdz 30 gan jau būšu kļuvusi par mammu.

San ta, nu, bet neviens jau tev neliedz būt laimīgai bez tiem bērniem! Nevajag uzreiz gāzt savu žulti un saukt mammas par cāļumammām. Tas, ka tavas draudzenes tev rāda savu bērnu kakas tomēr liecina kaut ko par tevi un tavām draudzenēm, nevis par mammām būtībā. :D

Pirmkārt, ļoti ilgā laika periodā šī ir, iespējams, otrā bērnu diskusija, kurā iesaistos.
Otrkārt, nezinu nevienu cilvēku, kurš bildē bērnu kakas un sajūsmināti tās atrāda saviesīgā pasākumā uzņemot ciemiņus.
Treškārt, es nekad neesmu strīdējusies pretī tam, kuras bērnus negrib. Tieši pretēji - es atbalstu bērnu negribēšanu, jo neuzskatu to par sievietes obligāto pienākumu sevi atražot. Tāpat, neiestājos pret abortiem. Neiestajos pret nepilnam ģimenēm un arī sievietēm gados, kuras vēlas dzemdēt.

Tagad jautājums - kura parauj no gaisa neeksistējošus faktus un cenšas tos piešūt kādam (man) uzdodot par patiesību?

Tu pati teici, ka esi jaunākais bērns. Ņemos apšaubīt, ka vecākie bērni neuzņēmās daļējas rūpes (kā atbalsta grupa) tavā audzināšanas procesā. Tāpat, es ļoti šaubos, ka vecākie bērni neasisteja ar padomiem taviem vecākiem.
Ņemos spriest, ka esi ne līdz galam nobriedusi un viss ko Tu vēlies ir attaisnot savus vecākus. Bet lieta ir tāda, ka Tev viņi nav jāattaisno. Tev tikai trūkst nedaudz kristiskās domāšanas šajā jautājumā. Ir ļoti daudz dažādu aspektu kādēļ bērni ļoti bieži jūtas nelaimīgi, ja kā pirmdzimtie dzimst vecākiem cilvēkiem (jā pusmūžā, pēc tā). Kas nav nosodāmi, tomēr saprotami.

Undiya teikšu Cosmo vārdiem - lasīt iemācies. Paziņas, ne draudzenes. Tādu draudzeņu manā lokā nav. Nejau es te sāku diskusijā kliegt uz Delusion, kā viņa var atļauties negribēt bērnus pirms 30 gadiem. :D To sāka darīt mammas. :)

stellaglmr

San tan
Lasīt iemācies - nevis spēka nav, bet intereses.

Tikai tagad ievēroju šo un pasmējos, jo man māca lasīt cilvēks, kurš neprot izlasīt manu niku. :)

Par niku atvaino, nepievērsu uzmanību.

stellaglmr

Esmu atklājusi forumā par sevi un savu ģimeni tik, cik esmu atklājusi, tev nav jāpiedomā kaut kas klāt par to, ka vecākie bērni piedalījās audzināšanā vai tml. Tāpēc - kā jau teicu, runāt ar tevi ir kā censties izveidot dialogu ar vistu, tāpēc to vairs nedarīšu. Tu neproti diskutēt ar esošajiem faktiem, tāpēc neredzu jēgu sevi izlikt šai diskusijā. Aizej labāk nomaini pamperi savam bēbim, būs noderīgāk.