Bebiks

es domāju, ka 40 gadi tiešām ir par traku bērnam. Pati gribētu 24, 25 gados pirmo. Tā kā vēl gandrīz 10 gadus var gaidīt

Ja te ir vidējais vecums 15 gadi, tad jau viss skaidrs! Uzskatīju, ka te apgrozās vecāka publika. Kad man bija 15, es arī uzskatīju, ka gribēšu bērnu 25 gados, jo tad jau dzīve galā, tāds vecums. Toreiz šķita, ka 40 gadi vispār ir miršanas vecums. :D :D Domāšana mainās, kad cilvēki pieaug, bet protams daži cilvēki nepieaug nekad.

Tu tiešām dzīvo ilūzijās, ka vari no zila gaisa par mani izdomāt kaut kādu "patiesību"? Paaudzies.

Palasi savus iepriekš rakstītos tekstus, un tad padomā kuram jāpaaugas.


Cik es zinu, tad tieši 40+ sievietes vismazāk domā par to, ka vēlas auklēties ar bērnu, jo realitāte ir tāda, ka tā vairs nav mamma, bet vecmamma, un tad sievietes jau ir izmācījušās, pastrādājušas, izaudzinājušas bērnus, un var sākt braukāt pa ceļojumiem un baudīt neatkarību. Jo kurai 20 gadniecei būs tāda naudiņa lai varētu apceļot pasauli un katru nedēļu saviesīgiem pasākumiem.. Es nerunāju par tām kas kļaņčī naudu no visiem kas pagadās.

Ja te ir vidējais vecums 15 gadi, tad jau viss skaidrs! Uzskatīju, ka te apgrozās vecāka publika. Kad man bija 15, es arī uzskatīju, ka gribēšu bērnu 25 gados, jo tad jau dzīve galā, tāds vecums. Toreiz šķita, ka 40 gadi vispār ir miršanas vecums.

O jā tas gan. Atceros, ka veselibas mācibas stundā, kad man bija kkādi 13 vajadzeja aprakstīt kā jūs savu dzīvi redzat pēc aptuveni 5-10 gadiem. Atceros, ka domāju, ka jau savos 20 būs vīrs, bērns, strādāšu darbā utt. Bet tālak par 25 vispār nespeju iedomāties, likās ārprāc, tad jau viss dzīve beigusies :D Kad pienāca 20 gadi un vel tikai biju pabeigusi pirmo kursu univeritātē, sapratu pag dzīve vel tikai sākas un laikam jau 25 vel nebeigsies :D :D

Mana mamma un lielākā daļa draudzeņu mamma arī bija tās tīnes, kuras skolu tikko pabeigušas leca uz dzemdību galda. Visas ir paspējušas "realizēties".
Atkal jāsāk muldēt par to, ka ar bērnu visa dzīve beidzas un viss bija jāpaspēj līdz tam.
Nez, kā mēs visi smuki izaugām un lielākajai daļai tie vecāki nav nekādi bomži un mazkvalificēti strādnieki.
Ja cilvēks ir tāds nevarīgs dīkdienis, tad būs tāds ar vai bez bērniem. Nebūs bērnu - būs cits attaisnojums tam kāpēc kaut kas nav izdevies.

Atceros, ka domāju, ka jau savos 20 būs vīrs, bērns, strādāšu darbā utt. Bet tālak par 25 vispār nespeju iedomāties, likās ārprāc, tad jau viss dzīve beigusies

Traki, ka tev 13 gados bija tik neveselīga domāšana.

Cik es zinu, tad tieši 40+ sievietes vismazāk domā par to, ka vēlas auklēties ar bērnu, jo realitāte ir tāda, ka tā vairs nav mamma, bet vecmamma

Cik briesmigi, ka 40 gados sieviete tiek uzskatīta par vecu, tiek saukta jau par vecmammu.. :( Labi, ka citās valstīs tik traki nav un sieviete pēc 40 netiek norakstīta par vecmammu.

Jebkurs vecums pec 25 +/- ja ir stabili ienaakumi, ilgstosas attiecibas vel labaak lauliba. Taa lai attiecigi zina ka var atlauties visus bernu pricindalus un nav bernu jabaro ar plikiem grikiem un vlakat vienas un tas pasas kurpes lidz noplist

Cik es zinu, tad tieši 40+ sievietes vismazāk domā par to, ka vēlas auklēties ar bērnu, jo realitāte ir tāda, ka tā vairs nav mamma, bet vecmamma

Mēs dzīvojam dažādās realitātēs. Liela daļa no man zināmajām četrdesmitgadniecēm izskatās krietni labāk par daudzām trīsdesmitgadniecēm, nevis kā vecmammas. Dažas tiešām plāno bērnu.

Jo kurai 20 gadniecei būs tāda naudiņa lai varētu apceļot pasauli un katru nedēļu saviesīgiem pasākumiem.. Es nerunāju par tām kas kļaņčī naudu no visiem kas pagadās.

Vispār jau diezgan daudziem līdz 30 ir ļoti labas algas..

Traki, ka tev 13 gados bija tik neveselīga domāšana.

Un kas tur tāds neveselīgs? Nevajag visu uztvert tik nopietni, tapēc jau biju ielikusi smaidinus, ar to parādot, ka uztvere par gadiem mainās lidz ar mūsu vecumu, ja man kādreiz likās, ka 20gadīgie jau nu ir pieaugušie, visu zinošie un visu piedzīvojušie, tad tgd nu pavisam tā nedomāju.

Cik briesmigi, ka 40 gados sieviete tiek uzskatīta par vecu, tiek saukta jau par vecmammu.. Labi, ka citās valstīs tik traki nav un sieviete pēc 40 netiek norakstīta par vecmammu.

+

40 gados sieviete vēl ir jauna un skaista, kāda ome? :D

Pēc šiem Llapsiņas izteikumiem var spriest to, ka viņas mamma un radinieces 40 gados izskatās un uzvedas kā omes. Žēl, varbūt būtu citādi, ja viņas nebūtu tik pāragri dzemdējušas un visas savus nervus un spēkus atdevušas bērniem? Kaut kādam iemeslam jau ir jābūt, ja Llapsiņa nav redzējusi svaigas un normālas sievietes 40 gados. ;)

Man 19 gadi bija lielisks un piemērots vecums pirmajam bērnam. Pat ja būtu iespēja visu piedzīvot vēlreiz, savu izvēli nemainītu un nenožēlotu.

Nu, ko var dramatizēt?!
40 gadu vecuma slieksnis jau skaitās pieklājīgs vecums. Tie nav nekādi labākie dzīves gadi bērnu dzemdēšanai. Gribi - lūdzu, neviens tevi nesitīs un nelamās. Bet cik veselīgi tas ir? Šajā vecumā sievietei sev būtu jāizvirza citas prioritātes nevis to vietā jāizvēlas pilnīgi pretējais. Tad brīnās, ka piemetas depresijas, bērni tiek pamesti novārtā un ba-bam pēc 10 gadiem savus 50 sagaidi ar 60 gadnieces krunkām. Taču, vajag domāt ilgtermiņā. Kad bērns beigs vidusskolu mamma jau būs bez piecām minūtēm pensionējusies. Kas nav nekas nosodāms, bet aŗī neko skaistu tur neredzu.

Liela daļa no man zināmajām četrdesmitgadniecēm izskatās krietni labāk par daudzām trīsdesmitgadniecēm, nevis kā vecmammas.

Šim piekrītu! Mana un vīra mamma parasti ar prieku palabo kādu, kurš nosauc viņas par tantēm, kad ir kopā ar čiepu, ka ir omīte un tad lepnas klausās komplimentus, no sērijas - nemūžam nepateiktu, ka jūs jau omīte. :-P

Vispār jau diezgan daudziem līdz 30 ir ļoti labas algas..

ha, nesmīdini, citi, piem ārsti mācās vairāk kā 10 gadus. Parasti līdz 25 gadi cilvēks tikko kā pabeidzis augstskolu un varbūt plāno iestāties maģistrā, vai arī tikko kā uzsācis kur strādāt, un vismaz jānostrādā 2-3 gadi lai sāktu jau ieiet ritmā ar peļņu, uzkrājumiem, mājokli, mašīnu, kur nu vēl paliek tiem lielajiem ceļojumiem, hobijiem utt. Neaizmirsti, ka mēs dzīvojam lv, un dažs labs ar vairākiem augstskolas diplomiem un maģistra grādu nespēj atrast darbu, kur nu vēl labi pelnošu, tā kā nelidinies pa mākoņiem. Ja tu runā par tiem, kas aiziet mātes/tēva uzņēmumā vai kāds cits radinieks nepalīdz iesakņoties, tad sorry, jo es par to nerunāju šobrīd.

Tad brīnās, ka piemetas depresijas, bērni tiek pamesti novārtā

Pameklē statistiku par to, cik bērni tiek pamesti, jo tos dzemdē nepieaugusi sīkā un pretstati to datiem par to, cik bērni tiek pamesti sievietēm, kas savu lēmumu rūpīgi apdomājušas un izlēma apzināti dzemdēt vecākā vecumā. Tas ir absurdi, ja tu domā, ka šādas sievietes, kas savu lēmumu tiešām izsvēra un ir spējīgas par savu bērnu parūpēties, jo ir sasniegušas dzīves labklājību, pamet savus bērnus vairāk nekā meitenes, kas nav neko sasniegušas un pat nezina, ko vispār grib no dzīves.

San tan- kur es teicu, ka vecmamma nozīmē sažuvusi rozīne? Teicu, ka tad dzīve tikai sākas, nevis sākas ar skraidīšānu pakaļ bērneļiem.

40 gadu vecuma slieksnis jau skaitās pieklājīgs vecums.

Latvijā - jā. Latvijā jau 30 daudziem skaitās pieklājīgs vecums, kad jāsāk lēnām domāt par kapavietas pirkšanu :D Tā nu pret tā sievietēm te izturas, noraksta pie atkritumiem pirms laika..

Neaizmirsti, ka mēs dzīvojam lv, un dažs labs ar vairākiem augstskolas diplomiem un maģistra grādu nespēj atrast darbu, kur nu vēl labi pelnošu, tā kā nelidinies pa mākoņiem. Ja tu runā par tiem, kas aiziet mātes/tēva uzņēmumā vai kāds cits radinieks nepalīdz iesakņoties, tad sorry, jo es par to nerunāju šobrīd.

Tu gan briesmīgā vidē dzīvo - apkārt krunkainas, četrdesmitgadīgas piepes, nabadzīgi inteliģentie bezdarbnieki...:'-( Man un vīram pa 25, abiem augstākās, strādājam IT nozarē jau vairākus gadus un pelnām ļoti labi. Pietiek gan mašīnai, gan mājoklim, gan izklaidēm. Viss ir relatīvs - kādu darbu izvēlies, tādu algu saņem.

Es savos 40+ jau nu vismazāk gribētu domāt par bērnu audzināšanu:-D

* pret tām sievietēm

Man vienalga, kad kura dzemdē, kaut vai 60 gados...
Es pati zināju, ka gribēšu bērnus, veselus 3 (tagad - labākajā gadījumā saņemšos 2. :D) Bet es neko nenožēloju, satiku cilvēku, kurš arī vēlas ģimeni un es gribēju- tātad viss notiek.
Es gribēju līdz 25 gadiem i apprecēties, i bēbi piedzemdēt. Kāpēc? Tāpēc , ka gribu būt jauna mamma savam bērnam, tāpat ar bērna piedzimšanu mani plāni nav apstājušies ne uz mirkli, 3 nedēļas pēc dzemdībām gāju uz praksi, rakstīju dokomentus, šobrīd rakstu maģistru, viss kā pēc plāna, un nē, neesmu ierakusies autiņbiksēs, kā te daža laba izmeta. Protams, ir grūtāk, bet ne neiespējami. Es dzīvoju dzīvi, krāsaināku dzīvi kā līdz šim.
un, protams, galvenais, lai ir īstais cilvēks blakus, jo, ja ir blakus tāds puskoka lēcējs, tad kādi bērni, kāda ģimene?

San tan

Ar pamestu novārtā nevajag uzreiz saprast nodošanu bērnu namā. Bērns var tikt pamests novārtā arī emocionāli. Sieviete šajā vecumā ir pieraudusi būt viena un dzīvot sev. Kamēr Tev nav bērnu viss liekas vienkārši, bet kad bērni ir Tu saproti, cik viss ir radikāli pretēji pašas radītajām ilūzijām. Sieviete ap/pēc 40 vairs nav spējīga būt tik elastīga kā savos 25, 30 gados. Viņa ir egoistiskāka un daudz ātrāk nogurst. Tāpat, viņai vairs nav intereses par visu, kas ap viņas bērna pasauli grozas. Aktuālais modes pasaulē, mūzikā, izglītībā tml. Sieviete ap 40 jau ir iesūnējusi savos uzskatos - ir principiālāka. Tas var nodarīt kaitējumu bērnam/bērna un vecāku attiecībām.