Bebiks

Pati esmu redzējusi jau 3 gadījumus, kad tik vēlu dzimušajiem bērniem ir veselības problēmas. Protams, ir arī veiksmīgie gadījumi, bet kopumā neriskētu un negribētu dzemdēt tik vēlu.

Toties es zinu 6 gadījumus, kad bērniem veselība ir lieliska (piemēram, mana māte dzima omei 43 gadu vecumā, dziļos padomju laikos) un 4, kad bērniem bija nopietni defekti fiziskajā vai garīgajā attīstībā, lai gan mātēm bija līdz 25.

Tad, kad satikts īstais vīrietis, ar kuru ir stabilas attiecības un gribas kopīgu bērnu.

+++

Bet citiem jau baigi patīk līst svešās dzīvēs un pamācīt, kad pirmo reizi jāpārguļ, lai skaitītos normāla, kad jāprecas un kad jādzemdē.

Viss noveco, tā pat kā sievietes organisms šajos laikos. Smēķē, dzer... Tādēļ piekrītu tām, kas ir neizpratnē par tām, kas vēlas pēc 35 un uz leju.

Tad, kad paši bērnu var izaudzināt. Un tur vairs nav nekāda sakara ar vecumu. Dzemdē kaut 16 gados, ja vien neliks sevi un savu bērnu audzināt vecākiem/ vecvecākiem.

Smēķē, dzer...

Laine25, pēc sevis spried?;-)

(piemēram, mana māte dzima omei 43 gadu vecumā, dziļos padomju laikos)

Parunā ar labu, profesionālu ārstu par mūsdienām, ne padomju laikiem. Tagad sievietēm ir daudz lielākas grūtības palikt stāvoklī un daudz lielāks risks neiznēsāt bērnu. Gan pārtikas, gan alkohola, smēķēšanas, stresa faktoru u.c. dēļ, kas šobrīd ir daudz savādāk, nekā tad, kad tava ome tavu mammu dzemdēja.

delusion- ne visi bērnu kā nastu uztver, bet kā prieku, kas ikdienā palīdz saskatīt ko labu..tas vnk norāda uz tavu izpratni uz dzīvi.

Aaa tad sanāk, ka vajag bērnu, lai ikdienā saskatītu ko labu? Interesanti :-D :-D :-D
Bez bērniem nav nekādas dzīves. Totāla bēdu ieleja :-D

pēc sevis spried?

Nesmēķēju un ikdienā nedzeru, bet spriežu pēc statistikas datiem, kuri mūsdienās ir pavisam bēdīgi. :-)

Laine, nu redz, kur problēma. Kāda nedomā par bērnu pat 30, jo uzskata, ka par agru. Tu uzskati, ka 35 jau par vēlu. Tāpat katra darīs tā, kā uzskata par nepieciešamo, izejos no savām vēlmēm, iespējām, dzīes pieredzi. Ja Tu uzskati, ka 35 gados būs novecojusi, nopīpējusies un nodzērusies, tad jā, dzemdē ātrāk!

Jansone, pārējie 5 veiksmīgie piemēri ir jau no pēdējās desmitgades, tā ka nevajag :) Un profesionālie ārsti ir teikuši, ka gadīties var visādi - gan vesels bērns sievietei pēc 40, gan slims ap 20. Riska grupai ir papildus novērošana, kura bieži vien ir ķeksīša pēc, jo sieviete ir pilnībā vesela.

Delusion, Tā ir tava izvēle un ja Tu pievērstu uzmanību tam, ko rakstīju es, tad pamanītu, ka es minēju, ka ir veiksmīgi gadījumi, protams.
Es tikai minēju, ka neatbalstu un neatbalstīšu apzinātu vēlmi dzemdēt pēc 40.

Neatbalsti vesela, vai Tev kāds liedz?

Aaa tad sanāk, ka vajag bērnu, lai ikdienā saskatītu ko labu? Interesanti

Kādā sakarā? :D Pilnīgi pareizi rakstīja, ka tā ir izpratne par dzīvi un nav nozīmes ir bērni vai nav. Kad es par bērniem nedomāju vispār un biju koncentrējusies tikai uz karjeru- arī tad man galvā neienāca tāds absurds, ka bērns ir vieni pamperi un sačakarēta dzīve. Jau neplānojot bērnus es zināju, ka bērns ir ģimenes papildinājums un ģimenē ir spēks un te nav jāizdomā, ka kāds apgalvo, ka bez bērniem nav dzīves :D

Protams, ka gadīties var visādi. Citiem pirmais bērns piedzimst ar problēmām, bet otrs pēc gadiem piedzimst vesels kā rutks.
Taču viena svarīga nianse - nekad neuzzināsiet cik ilgā laikā pie bērna tiksiet, kamēr nepamēģināsiet. Īpaši gribas uzsvērt tās sievietes, kuras pakļāvušas sevi hormonālajām tabletēm, spirālēm un citiem brīnumiem.

Personīgi pazīstu 3 pārus, kuri izgāja cauri šādai pieredzei un 1 vēljoprojām mocās. Visas meitenes lietoja hormonālo izsargāšanos. Kaut gan es vienmēr pret šīm metodēm esmu bijusi skeptiski noskaņota, varbūt tikai sakritība.

Nesteidzos nekad ar bērnu radīšanu un nevēlējos tos agri, kamēr nepiedzima pirmais. Tad tikai sapratu, ka būtu bijis vieglāk un foršāk, ja tas viss notiktu agrāk. Kopumā pat 18 gados neiebilstu pret bērnu, tikai vienīgais, kas atturētu - tomēr pamaz prātiņa un pieredzes tajā vecumā priekš jauna cilvēja audzināšanas. Visādi citādi, ja ir stabilas attiecības, nauda, dzīvesvieta - nav ne vainas!

Kamēr sapratu ka man blakus ir īstais cilvēks , un pats izteica vēlmi pēc mazā .

Mums abiem 27 :-)

Viens SA kontā , bet nu tagad vēlme ir vienalga un cīnīties lai būtu .

Aaa tad sanāk, ka vajag bērnu, lai ikdienā saskatītu ko labu? Interesanti
Bez bērniem nav nekādas dzīves. Totāla bēdu ieleja

Nē, tas papildina tavu dzīvi, lai ir kaut kas vairāk par darba rutīnu un aiziešanu ar draudziņiem pa klubiem/bāriem. Un arī to visu un pat vēl vairāk vari darīt ja tevi mājās kāds gaida.

Es jau tagad rēķinu ar , kamēr atrisini veselības problēmas - otru reizi palikšu 29 gados stāvoklī .

Un tad plānā ietilpst vēl ,lai ir brālitis un māsiņa ,vairākus bērnus gribas .

arī tad man galvā neienāca tāds absurds, ka bērns ir vieni pamperi un sačakarēta dzīve

Kuram absurds, kuram realitāte. Ja nezinātu vairākus pārus, kuri ir mūždien neizgulējušies un noguruši, kuriem sociālās dzīves un interešu nav nekādu (jo nav laika), un daļai arī attiecības sākušas brukt, varbūt es uzskatītu to par absurdu.
Divas draudzenes atklāti ir teikušas, ka nožēlo tik agru dzemdēšanu (20-24 gadi), tagad gribētos izklaidēties, paceļot, bet bērni jāaudzina.
Lai nebūtu viss tikai vienos vārtos, piebildīšu, ka pazīstu arī laimīgas jaunās mammas - tas gan no rakstura un dzīves sapņiem atkarīgs, viņas vienmēr ir bijušas klusas mājās sēdētājas, ar sirsnīgu un izteikti mātišķu raksturu.

P.S. Pamperi bija kā piemērs pirmajiem 2-3 gadiem, nevis visam bērna mūžam, nevajag uzreiz pārprast.

Pēc 40 dzemdētu , bet tā jau ir riska grūtniecība.