Precos - kā pateikt?

 
Reitings 11
Reģ: 25.03.2015
Pat nezinu, kā lai šo diskusiju iesāk. Izveidoju jaunu profilu tieši šim nolūkam, jo dažas Cosmo meitenes mani zin un nēerti tā uzreiz atklāt situāciju.
Esmu iemīlējusies. Varbūt ne gluži tā, kā mani vecāki, radi to ir iedomājušies...
3 gadus esmu kopā ar ļoti skaistu, gudru, ne - Latvieti, ar kuru iepazinos ceļojuma laikā. Nu viņa dzīvo Latvijā. Jā, viņA. Draudzene dzīvo pie manis - ģimenei saku, ka izīrēju otru istabu, lai lētāk... :/ stulbi melot, bet mana ģimene ir ļoti ticīga un viendzimumu attiecības viņiem šķiet PILNĪGI nepieņemamas.
Draudzene ļooooti grib iet uz praidu, es arī, bet bail no tā, ka visur būs fotogrāfi, pēctām kāds savējais ieraudzīs un domās ''O, ko viņa praidā dara?''
Kopš 13 g.v. patīk meitenes, pirmās attiecības - 17 gados, tagad jau 20...nu, otrā puse, tā tuvāk 30 :D Biju nolēmusi ģimenei neteikt (draugi zin) līdz man tiešām būs NOPIETNAS attiecības. Nu, man tādas ir. Mēs gatavojamies precēties. Es protams, gribu viņus savās kāzās un būtu sāpināta līdz sirds dziļumiem, ja viņi dēļ šī visa neierastos. Bet kā lai es pasaku? Kāzas ir paredzētas nākamo gad, vasarā. Laiks ir, bet laikam vajadzētu iepriekš, laicīgi sagatavot...
Varbūt jums ir kādi ieteikumi, padomi? Kā jūs reaģētu ja jūsu bērns ''izlīstu no skapja''? Latvijā uz viendzimuma laulībām skatās kā uz nezin ko. Tieši tādēļ jaunieši slīkst depresijās vai dodas uz ārzemēm, kur LGBT cilvēkus vairāk pieņem. Jums tas liekas godīgi, normāli?
25.03.2015 23:30 |
 
Reitings 1
Reģ: 26.03.2015
Tu vēl esi ļoti, ļoti jauna.

Autorei nav 20 gadi. Viņa saka, ka viņai ir 20 ar lielu asti, kas ir jau tuvu 30 gadiem. Tas jau ir pieaudzis cilvēks, ne ļoti, ļoti jauns.
Kopš 13 g.v. patīk meitenes, pirmās attiecības - 17 gados, tagad jau 20...nu, otrā puse, tā tuvāk 30
26.03.2015 23:54 |
 
Reitings 11
Reģ: 25.03.2015
teika_spolite Šīs ''fāzes'' varētu pielīdzināt 13 gadīgām meitenēm, kas domā, ka bučoties ar meitenēm ir forši un puišiem liekas seksīgi. Ne jau tuvu 30 gadīgam cilvēkam.
Nedaudz uzsiti pa nervu, bet nu... :)
27.03.2015 03:04 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
teika_spolite

Nu protams, vienmēr jāiet pie profesionāļa lai tik tiešām pārliecinātos ka ir tas kas ir :D Pat tad ja viendzimuma sekss patīk, locekļi nepatīk (ja bi tad izkrīt) un vienkārši ir jūtamas daudz spēcīgākas simpātijas pret savu dzimumu nekā otru. . Un ja pat viss ir noticis dēļ tā ka ir bērnības traumas bijušas, tas nenozīmē ka šis būtu kaut kas kas ir jālabo, ja cilvēks jūtas laimīgs. Ja autore pati sevi negribētu pieņemt tad es saprastu ka par šo iet runa, bet šeit jau cilvēks izskatās ka zin sevi, tas nav tik mēneša garuma pasākums, bet gan jau stabilas attiecības ar plāniem par nākotni kopīgu un kāzām.

Un vispār mums visiem vairāk vai mazāk ir kaut kādas bērnības traumas un pieredzes kas ļoti mūsu uztveri ir ietekmējušas, tad nu varbūt pašai ar jāiet būtu noskaidrot kamdēļ ir tāda attieksme apmēram ka būt lezbietei/gejam ir slimība/bērnības trauma.
27.03.2015 06:47 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (3)