krista, nav, nav tik viegli ar tām licenžu iegūšanām. Tīri birokrātijas dēļ. Izklausās jau viegli - nolikt pārbaudes, nokārtot valodas eksi un tik uz priekšu. Realitātē tas nav tik viegli izdarāms, jo ir n-tie priekšnoteikumi, n-tie papīru kalni, n-tie izskatīšanas mēneši, pēc tam vēl visādi sīkumi un nianses... Un nedomāju, ka medicīniskā izglītība Eiropā būtiski atšķiras no Kanādas izglītības, ka tur būtu tik sīki un smalki katrs apakšpunkts jāpēta un jāapšauba...
Man ir viena paziņa no Rumānijas. Tur pabeidza uz strādāja par ģimenes ārsti. Šeit, lai kā censtos dabūt vajadzīgos papīrus un visas atļaujas - kā purvā, nekas nekust uz priekšu un reālu iemeslu nav (iesnieguma forma neesot pareiza, zīmogs neriktīgs, nav pareizi iztulkots dokuments, parāk mazs darba stāžs u.tml.), (pie tam angļu valoda viņai ir ļoti laba un sen jau kā dzīvo Kanādā). Atmeta ar roku, pēc n-to gadu darba pieredzes dažādos mazos ofisos par parastu administratori un tagad uzsākusi studijas par medmāsu...
Zini, es labprātāk ietu pie viņas uz konsultāciju kā pie ģimenes ārsta, nevis pie tās indietes, kura mums te vienu laiku bija kā ģimenes ārsts (dzimusi un augusi un pabeigusi mācības Kanādā), jo tā pat nejēdza man ieteikt medikamentozā aborta tabletes pie MA, tikai atkal un atkal lika gaidīt, kad sāksies asiņošana un iekaisums, kad es varēšot braukt uz slimnīcu (tur arī mani neuzņemšot, ja nebūs reālu sūdzību un acīmredzot, miris auglis dzemdē, nav pietiekams iemesls). Ok, iespējams mums nepaveicās ar ārstu... Bet nu pēc novērojumiem - ne pirmo reizi!
Tas, ka tev ir Kanādas izglītība nenozīmē, ka esi diži labāks speciālists par to pašu trešās pasaules valsts ārstu ar reālu darba pieredzi.
Viens kolēģis arī pabeidza medmāsas... Aziāts, knapi angliski runā. Kā pabeidza - nav ne jausmas, godīgi sakot... 5 reizes kārtoja gala eksāmenu, kamēr beidzot nolika uz zemāko pieļaujamo balli... Un tādu gadījumu ir pa pilno!... (t)
Neesmu pret licenzēm un atkārtotiem eksāmeniem, bet, diemžēl, birokrātija šādos jautājumos palukst un zeļ.