Man tas liekas forsi. Jo cilveks, kurs iemacas but ar sevi, izbaudit tikai pats savu kompaniju, beigas nobriedis izvelesies un radis veseligas attiecibas. Man citreiz tiesi zeligi paliek, skatoties uz sievietem, kuram no padsmit gadiem ir vai nu vienas pirmas attiecibas vai ari vienkarsi no vienam attiecibam uzreiz nakamajas ieksa. Jo dala (DALA, protams, ne visas) ir kluvusas par nebrivam butnem, kuram, ja tas calis aizskries, dzive beigsies un vispar jaskrien bus zarku sutit, jo nu tulin bus muziga vecmeita.
Gruti ari, esot visu laiku attiecibas, biezi ir realizet visu savu potencialu. Jo tev visu laiku ir ar kadu jarekinas. Iespeja braukt macities uz arzemem? Meitene atsakas, jo draugs nelauj/nevar bez drauga. Iespeja praktizeties/stradat cita pasaules mala? Ne, jo draugs tacu savu labo darbu te negribes pamest un braukt lidzi. Virsstundas nenems, jo jabrauc majas vakarinas smoret. Un ta tacu ir biezi, ka savas velmes atliekam, tas ir ok, tie saucas kompromisi. Bet tapec ir labi kadu laiku dzive pabut vienai, kad vari iet skatities dokumentalu francu kino, nevis draugam pie rokas - fast un furious; kad vari visu nakti lasit gramatas, kad vari visu dzivi nolikt mala disertacijai uz paris menesiem vai ari kad sirmis aizbraucis, triekties meklet sevi kaut kadas meditaciju nometnes dienvidamerika utt utjpr.
Bet tas jau no pasa atkarigs. Ka te jau meitenes izteicas par paspietiekamibu un busanu laimigam vienam. Ja cilveks nevar but laimigs viens, vins nebus laimigs ari attiecibas. Tad attiecibas un berni bus tikai caurumu lapisanai, lai butu kads, uz ko uzlikt atbildibu par savu dzivi.