vai ir normali but vienai 5 gadus?

so.so
Tā garšīgi uzrakstīji! Gluži manas domas un jā, attiecības ierobežo. Es pati izvēlējos, nevis braukt prom, bet palikt. Nevis tādēļ, ka nevarētu, bet, attiecības bija nesen sākušās un negribēju neredzēt,nesatikt savu draugu kā minimums pusgadu. Bet būt vienai ir tiešām daudz bonusu!

Ja cilveks nevar but laimigs viens, vins nebus laimigs ari attiecibas. Tad attiecibas un berni bus tikai caurumu lapisanai, lai butu kads, uz ko uzlikt atbildibu par savu dzivi.

++

acita,
Tev neviens vīrietis nav iepaticies? Tā ir galvenā problēma?
Vai iepatīkas tādi, kuriem Tu nepatīk?

KAĶIS - es jau tapec ta rakstu, ka pati zinu, par ko runaju - no abam frontes pusem.
Kad aizbraucu apmaina studet, biju briva meitene, nekas mani LV netureja un tas bija vienreizeji. Ja es nebutu aizbraukusi, butu sev TIK daudz laupijusi, neizmerami.
No otras puses. Kad tikko biju iepazinusies ar savu tagadejo draugu, sanemu apstiprinajumu brivpratiga darba projektam Spanija. Atteicu, neaizbraucu. Bet ik pa laikam iedomaju, ka varbut mana dzive tagad butu daudz aizraujosaka un pilnasinigaka pec tas pieredzes (kaut ari, protams, to, ka satiku draugu es nenozeloju, jo ari attiecibas man daudz ko devusas ka personibai).

Neviens vīrietis vairs nesaista

so.so
+++

acita,
nu ir daži varianti..
1) Neesi satikusi īsto (visbanālākais, bet nu tas ir ļoti iespējams)
2) Patīk sievietes?
3) Esi uzlikusi pārāk augstu latiņu, man agrāk arī prātā bija kkāds mr. SuperIdeālais, kad tādu dzīvē satiku, bēgu ko kājas nes :D
4) Kā Tev pašai šķiet kāds ir iemesls tam, ka nepatīk neviens?

so.so
Tieši tā. Attiecības var būt fantastiskas un ļoti Tevi piepildīt. Taču tāpat var būt fantastiska pieredze un vnk dzīve, neesot attiecībās. Visam vienmēr būs savi + un -... Nav tāda ideālā varianta.

Pēc sevis spriežot man patīk brīvības sajūta, protams brīžos, kad apkārt ir tikai pārīši-ir kā ir. Ikdienā par to neuztraucos un nedomāju. Esmu pati par sevi. Neredzu neko sliktu tajā, ka cilvēks ir bez attiecībām 5 gadus. Man galvenais ir tas, lai blakus ir īstie cilvēki. Pašai mēdz būt niķis, ka vēlos to, kas ir citiem, bet man nav un pats galvenais neesmu pārliecināta vai man to vajag. Cilvēkam ir jāzin, kas viņam ir vajadzīgs- t.i. pirmkārt un galvenokārt.

Ja, piekritu viedolim, ka skumji tas ir. Cilvekam jabut sajutai, ka gaida majas, mil. Bet ir daudzi cilveki kuriem nav attiecibu ilgi.1, 1,5 un pat 2 gadus.

Par sievietem noverots, ka tas kam ilgi nav attiecibu klust nigras un nevienam vairs tadas nepatik. Un tad vel ilgaku periodu viens un vel nigrakas paliek, apburtais loks.

Kaķi, manuprāt, es vienkārši jau biju satikusi savu ideālo... neviens vairs neliekas tāds

Varbūt ir tā, ka tikai domā, ka nepatiks savādāki, kā esi izsapņojusi? Tu varbūt (un visas citas, kuras ir vienas) skatāties tikai uz noteikta tipa vīriešiem un ar citiem pat nerunā? Var, protams, patikt vizuāli viena tipa vīrieši, bet dažkārt ir dzirdētas tik absurdas prasības, kas liedz satikt burvīgu cilvēku. Tur, piemēram, tikšos tikai ar brūnacainu tumšmati, kurš 20 cm par mani garāks... :D Un rakstura īpašības arī, pirmajā brīdī jau daudz ko nenovērtē.
Ir jau, protams, daudzi brīvie nekādi, bet tad tur ir nopietni jāpadomā, kur satikt savādākus un kādai būt pašai.

trolles

brīvības sajūta pazūd tad , kad tu nonāc cietumā vai policijas kontrolē

nevis ja satiecies ar veceni/čali