Čekošana telefonā

Nesaprotu tos tekstus par to, ka otrs izlasa sms, ja otrs ir aizņemts vai izmanto otra telefonu, ja savējais tālu. Ar ko tad ir briesmīgi aizņemts, ka nevar pats savā telefonā pa kādu brīdi sms izlasīt? Visi strādā par kaut kādiem ķirurgiem, ka stundām rokas aizņemtas? Un cik nu tālu var atrasties telefons, ja lielākā daļa dzīvo pilsētās un dzīvokļos?

1001 taada situaacija gadaas. Kaut ko cepju, nevaru atstaat pliiti, rokos daarzaa un zeme ir liidz elkonjiem, viirs kaut ko skruuvee garaazjaa un rokas ir elljainas, katrs esam citaa staavaa, vai viens dara darbus aarpus maajas, es aizmirstu telefonu maajaas vai viirs aizmirst, esmu pie stuures, viirs gaida svariigu zvanu visu dienu un to sanjem, kad ir dushaa utt. Neesam no tiem cilveekiem, kuri telefonu nemitiigi staipa sev liidzi pa visu maaju un daarzu, taapeec arii taa gadas.

Reizēm paskatos, bet tikai, kad viņš ir blakus.

Agrāk, kad biju jaunāka, čekoju telefonus, bet neko neatrodot sapratu, ka nav jēgas! Uzticējos un palika vieglāk :) Tagad gan vairs tā nedaru, jo liekas, ka tāpat varētu saprast, ja kaut kas mainītos viņa uzvedībā, paradumos utt. Viņš telefonu brīvi atstāj pa māju visur kur, nekad neslēpj.

Mums ir tā, ka datorā abiem paroles saglabātas. Es varu iet viņa draugos vai facebook,viņš -manējos. Parasti tas ir spēlīšu dēļ.
Telefoniem paroļu nav. Gandrīz katru dienu viņš paspēlē spēles manā telefonā un iespējams (bet man nav ne jausmas un nemaz neinteresē) paskatās sms vai zvanus. Ja atnāk kāda sms vai ziņojums no draugiem vai facebook un viņam tuvāk telefons, tad pasaka, ka tas un tas raksta.
Es viņa telefonu neaiztieku, jo tajā oldschoolā nav ko darīt. Sms un zvani neinteresē, jo zinu, ka tāpat tur nekā interesanta nav.
Bet nu jā, mums telefons un dators neskaitas privāta telpa. Privātā telpa mums ir tikai tualete. Tur nelienam nekad.

Es vienmēr izlogojos no dr.lv un visa pārējā pirms dodu savējam telefonu. Šis tas slēpjams man ir. (s)

Mūsu abu telefoniem ir vienāds drošības kods, viņa telefonā saglabāti mūsu abu pirkstu nospiedumi. Uz iPada ir mierīgi pieejami abu gmail konti un abu Facebook profili. Datoru arī biežāk izmantoju viņējo, jo tas ir ātrāks, drīz gan pirkšu sev jaunu, tad gan jau tas mainīsies. :-D vienā interneta pārlūkā saglabātas viņa paroles, otrā manas. Speciāli neko nečekoju, bet reizēm sanāk redzēt gan to, no kā pienāk ziņas, gan to, kas ziņās rakstīts. Ja braucam mašīnā, tad reizēm, ja man palūdz, lasu viņam priekšā viņa SMS un arī atbildu no viņa telefona. Pati arī esmu prasījusi, lai man izlasa priekšā manas ziņas, kad rokas aizņemtas, piemēram, mīcot mīklu, lai zinātu, vai tā ziņa ir svarīga, uz kuru jāatbild uzreiz. Tas gan ir citādi, jo, ja man pienāk ziņa latviešu valodā, viņš to var nolasīt, bet nesaprot, savukārt es viņa abas valodas saprotu :-D

Nečekoju, nav aktuāli. Ja reiz esi kopā, tad uzticies - mans viedoklis. Nevaru ciest greizsirdīgos un pati arī tāda neesmu.

Ne es, ne mans draugs neesam ķirurgi, ka rokas 24/7 būtu aizņemtas, bet nu nez, ne visu laiku, bet šad, tad gadās vienam otra tālruni izmantot, tas man nešķiet kaut kas ārprātīgs. :D ņemot vērā, ka manējais ir aizmāršīgs (lādētājs pazūd, rēķinu aizmirst laikā samaksāt, vai vispār tālr. paliek mašīnā vai vnk. aizmirst uzlādēt), tad vai nu no manējā piezvana, ja vajag, vai atkal uz manu nr. kāds zvana, prasa, kur manējais iekritis. :D
Vai atkal - es kaut ko cītīgi gatavoju, nu neskriešu no virtuves lasīt sms, palūdzu, lai draugs izlasa. Man tas šķiet pilnīgi normāli. Nedomāju, ka tiešām ir kāds cilvēks (kā izrādās - šeit ir pat vairāki), kuram tas būtu tik briesmīgi, ka būtu jāsalīdzina pat ar kopīgām apakšbiksēm. :D bet nu - katram savs. :D

Man nekad nav bijis saprotams modelis, kad nonākot attiecībās cilvēki pēkšņi kļūst par siāmas dvīņiem, kam vairs nepastāv privātums.

Ak, Jēzus.
Vai tiešām pieaugušiem cilvēkiem ir tik grūti saprast, ka ne visiem tas privātums slēpjas telefonos un datoros? Ka ar tiem jāiet padirst pat, lai tikai otrs nepaņemtu rokās, vai pat nepaskatītos uz to. Mums tas privātums ir citās lietās, nevis telefonos un datoros, kur otrs pat pirkstu klāt nedrīkst pielikt, kad jau tiek uzmesta lūpa un skandāls gatavs - kā tu uzdrīksties! Goda vārds, tauta...ja privātā telpa ir telefons, tad man leikas,ka kaut kur kaut kas laika gaitā ir aizgājis greizi.
Baigā dzīve, ja vienā mājā mītošiem ir tikai mans, mans - neaiztiec! un tavs, tavs - nelien klāt!

Ar ko tad ir briesmīgi aizņemts, ka nevar pats savā telefonā pa kādu brīdi sms izlasīt? Visi strādā par kaut kādiem ķirurgiem, ka stundām rokas aizņemtas?

Kad draugs vada mašīnu, viņš nevar uz sms atbildēt vai kur nu vēl uzrakstīt.
Kad es taisu gēla nagus sev, vai kādai citai (tās ir 2h) man ir rokas aizņemtas un viņš var pacelt klausuli. Vai ja kādsir vannā, vai telefons ir mājās...
Man zvana arī no viņa darba, ja viņš nav sazvanāms un saka kaut ko...un otrādi...

Hahaha! Lasot diskusiju, atcerējos gadījumu pirms mums bija "atvērtie telefoni". Biju tikusi pie drauga telefona, lai garlaicības brīdī paspēlētu spēlītes vai ko tādu (jo mans telefons vēl nebija tik advancēts). Tad nu ielīdu īsziņās un whatsappā :D Bijām tik pāris mēnešus kopā. Protams, ka neko neatradu :D Bet pie programmām aizmirsu aizvērt. Tad nu paņem draugs telefonu, vēlāk atver pēdējās lietotnes, lai aizvērtu un "Tu lasīji manas sms?". Mincis sarkdams, bālēdams, lielām acīm "Nē, vai tu traks?" :D Aaaaaa, kā smejos, jo loģiski, ka viņš uzreiz saprata :D Dusmīgs toreiz nebija, tagad par to abi iesmejam. Nesanāks no manis aktrise :D

Nē, es lieliski zinu, ko tur atradīšu un ka mani tas galīgi neinteresēs :D

Es tik iedomājos, ka tās dāmas, kas saka, ka nu nekad neskatās, jo tā uzticas, ielien vienreiz, a tur- voalaaa! Vienas sarakstes ar Anniņām, Ilzītēm utt...

Nu bet tās sarakstes jau tur būs :D Telefona čekošana nenovērsīs rakstīšanu Anniņai vai Ilzītei. Tas, kurš gribēs atrast iespēju uzrakstīt, izdarīs to no e-pasta vai cita telefona, pat ja sieviete visur šuherēs. Tātad, te ir jautājums tikai par ziņkāres apmierināšanu, nevis potenciālu draudu novēršanu. Bet, ja jau vīrieša dzīvē ir parādījusies Anniņa un Ilzīte, un sieviete to nav pamanījusi... Nez vai telefona čekošana kaut ko glābs.

Es esmu rakājusies viņa telefonā, jā. Viņš to zina, jo ne reizi vien esmu prasījusi paskaidrojumus par tur redzēto. Beigās viņš pateica, ka kaut ko pārbaudot es pazemoju gan sevi, gan viņu. Un mēs vienojāmies, ka viņš nomaina paroles saviem sociālajiem kontiem un telefonu padara man nepieejamu, lai savās greizsirdības lēkmēs es atkal nemeklētu pie kā piesieties.

...telefona zvanus parasti es neatbildu, jo viņam 99% gadījumu zvana darba darīšanās (nu vai arī Anniņas un Ilzītes zvana, nezinu, bet es uzskatu, ka darba darīšanās)

Nesaprotu tos tekstus par to, ka otrs izlasa sms, ja otrs ir aizņemts vai izmanto otra telefonu, ja savējais tālu. Ar ko tad ir briesmīgi aizņemts, ka nevar pats savā telefonā pa kādu brīdi sms izlasīt?

SMS mans vīrietis pats nevar izlasīt, ja tajā brīdī brauc pie stūres. Tad parasti palūdz man nolasīt un nodiktē, ko uzrakstīt atbildē. Uz viņa telefona zvanu pēdējoreiz atbildēju, kad pie mums ciemos brauca viņa draugi, bija sarunāts, ka izstāstīsim ceļu, bet mans dārgums bija dušā.

Telefonu retu reizi man izdodas nobāzt tā, ka pus dienu nevaru atrast kur ir (skaņa izslēgta vai baterija beigta), tad, ja ievajagas, zvanu no viņējā.

Manās attiecībās ir uzticība.

Jā, un tās, kurām draugu telefoni ir brīvi pieejami, uzticība nevalda. No kura laika telefons ir kaut kāds uzticības rādītājs? Es tieši jūtos drošāk, jo redzu, ka no manis nekas nav slēpjams. Kā krievi saka- davirai no pravirai.
Es tik iedomājos, ka tās dāmas, kas saka, ka nu nekad neskatās, jo tā uzticas, ielien vienreiz, a tur- voalaaa! Vienas sarakstes ar Anniņām, Ilzītēm utt...

Bet nu principā jau ir skaidrs, ja cilvēks telefonu brīvi nomet, nevis iet ar viņu uz dušu un uz poda, tad jau nebaidās, ka kaut kas tiktu uzrakts. Man draudzenei puisis telefonu no rokām neizlaiž, un, nedod Dievs, viņa kaut paskatīsies tā telefona virzienā.

Man patīk čupakabra un mistalee viedokļi un uzskati par šo tēmu :)

Bet mums mājās ir līdzīgi, viņš atbild uz maniem zvaniem vai sms, ja es pati to nevaru un diezgan daudz un bieži lien manā telefonā sms vai netā vai spēlītēs, bet es neiebilstu, jo man nav nekas tāds slēpjams.
Viņa telefonā es lienu ļoti reti, jo man tur nekas neinteresē ;-)

Atttiecību sākumā gan bija tā, ka viņš teica, ka "mans telefons ir mana privātā dzīve" :D bet līda manējā un tad es teicu, ka tā nevar, ka mans ir mūsu, bet viņējais ir viņa :-D

Jā, esmu, bet viņa klātbūtnē. Mums nesagādā problēmas, guļot blakus, paņemt vienam otra telefonu, jo reāli nav ko slēpt. Nav tā, ja kāds sāk kaut ko lasīt, tā otrs kā nezvērs metas virsū un ruaj no rokām ārā. Viņš, piem., regulāri spēlē spēlītes manā telefonā, gan jau arī kko palasa, bet man ne silts, ne auksts. Es savukārt fočēšanai izmantoju viņa tel., arī ielienu sms'os intereses pēc.

Nu neistāstīs man te, ka nu nevienai neinteresē, kādas sms ir jūsu vīriešu telefonos. Un te nav runa par neuzticēšanos, bet vienkārši tīri sievišķīga interese.

Nekad neskatos otra cilvēka telefonā, uzticos. Un ne jau tikai, man pašai būtu nepatīkami ja lasītu manas ziņas, vai facebook vēstules, ne tāpēc, ka man būtu, kas slēpjams, bet tāpēc, ka tās ir MANAS ziņas, un mēdzu ar saviem tuvākiem pārspriest visai personiskas lietas. Būtu dusmīga, ja kāds lasītu manas ziņas.
;-)

Es nesaprotu, kur problēma, ja draugs dzird, ka atnāk ziņa, uzprasa, kas raksta un palūdz nolasi, lūdzu. Tas jau nenozīmē, ka tiklīdz noskan ziņas signāls, es metos lasīt priekšā.

Nesaprotu tos tekstus par to, ka otrs izlasa sms, ja otrs ir aizņemts vai izmanto otra telefonu, ja savējais tālu. Ar ko tad ir briesmīgi aizņemts, ka nevar pats savā telefonā pa kādu brīdi sms izlasīt? Visi strādā par kaut kādiem ķirurgiem, ka stundām rokas aizņemtas?:-D Un cik nu tālu var atrasties telefons, ja lielākā daļa dzīvo pilsētās un dzīvokļos? :-D