Čekošana telefonā

Jā, esmu darījusi tā, bet tikai tapēc, ka uzmācās aizdomas, jo mainijās uzvedība...un ding ding ding, jackpots! Uzrāvu (e) Dievojās, ka tur nekā nav :-D Ahhhh tie vīrieši. Man ir problēmas ar uzticēšanos, diemžēl.(e)

tur jau tā sāls - atļauja brīvi rīkoties ar otra telefonu, nenozīmē,ka otrs tagad katru vakaru plkst. 21.00 pārlasa tavas sms ar mammu vai ar draudzeni Annu un nočeko visu tavu telefona nr. katalogu

Piekrītu.

Man ir pieejamas visas viņa paroles, bet, manuprāt, tas nenozīmē, ka man tagad ir tiesības sēdēt un lasīt viņa e-pastus, piemēram. Ja tu ir kaut kas tāds, ar ko viņš grib padalīties (un tā notiek bieži) viņš mani vai nu pasauc, vai pārsūta man informāciju.

Arī atbildēt uz zvaniem un īsziņām, ja otrs aizņemts, nav problēma, paņemt otra telefonu, ja savējais tālu, arī nav problēma, bet tas joprojām nenozīmē, ka "iečekot" ko nu viņš ir sarakstījis, ir baigi normāli. No kurienes tāda ziņkārība? Ja būš svarīgi - pats izstāstīs, ja būs kas nopietni slēpjams, izdomās, kā noslēpt.

Nekad neesmu sapratusi to nenormālo ziņkārību. Protams, arī man gribas zināt daudz un dikti, bet, tāpat kā es neciešu, ja cilvēki jaucas manās lietās, tāpat cenšos to ievērot arī no savas puses. Turklāt ir grūti iedomāties sevi piesieties puisim par to, ko esmu izlasījusi viņa telefonā/FB, ņemot vērā, ka es jau esmu tā, kas pārkāpusi to robežu un slepus viņu čekojusi... man liekas, ka es pati sevi neērtā pozīcijā nostādītu.

Kā jau te kāda minēja, no tās ziņu lasīšanas jau nekas nemainīsies. Ja arī krāpj, tad beidzot viss nokļūs gaismā, bet, ja nu nekrāpj? Domāju, ka čalim tas patiks vēl mazāk un rezultātā arī attiecības var sabojāt ar tādu neuzticēšanos.

Nē. :)

Man nekad nav bijis saprotams modelis, kad nonākot attiecībās cilvēki pēkšņi kļūst par siāmas dvīņiem, kam vairs nepastāv privātums. Jums varbūt ir arī kopīgas apakšbikses, kuras vienu dienu velk viens otru dienu velk otrs, jo pārī taču viss ir kopīgs un jebkādas privātas lietas ir domātas dīvaiņiem?

Nu man personiigi nekad nav taadi nosleepumi, kurus ir jaasleepj, nedaru neko taadu no kaa jaakaunaas un blakus sev veelos liidziigu personu. Neba speciaali tiek okjereets, bet nekas arii netiek sleepts. Pat ja man aizietu "sviestaa" un es saaktu rakstiit dienasgramatu, pat to vareetu iedot saviem tuvajiem izlasiit, jo nav nekaa taada, ko nevaru izpaust. Par draugiem un draudzeneem runaajot, nopietnas lietas neviens caur sms neapspriezj, taapat arii reti kuram ir baigie nosleepumi, jo galu galaa, izveelamies sev liidziigus draugus. Pat tiem, kuriem ir kaads apkaunojoshais skelets skapii, par to tuvaakie draugi jau sen kaa ir informeeti un vinji pashi par to sameeraa briivi runaa.

Reizēm pačekoju, ja viņš pats nevar atbildēt vai izlasīt, paprasa, lai to izdaru es, arī uz zvaniem varu atbildēt. Tas, ka ir brīva piekļuve otra telefonam/datoram, nenozīmē, ka slimīgi, katru dienu tas viss tiek pārbaudīts. Ar mani ir grūtāk, jo man principā besī, ja aiziet manas mantas, kā telefons, dators, rakņāšanās somiņā vai skapī. Pat ja palūdzu to izdarīt, man ir šausmīgi slikta sajūta. Tas man no pusaudžu gadiem, kad mammai bija mode miera vējos parakņāties manās mantās. Ir bijis tā, ka draugam liekas, ka kaut ko slēpju, bet pamazām es mēģinu tikt sev pāri.
Runājot par personiskām sarunām, tam mums ir tikšanās ar draugiem. Varbūt kādreiz sms veidā tiek pateikts, ka vēlētos parunāties, bet nekad nekas vairāk, ne viņa draugi, ne manējās draudzenes, tāpēc nekas ārkārtējs nebūtu, ja kāds draudzenes draugs izlasītu, ka es vēlētos satikt draudzeni, jo sirds pilna un gribu parunāties. Es pievienojos tām, kurām tas liekas dīvaini - ne telefonu paskatīties, ne pie datora pasēdēt. Man nav noslēpumu, arī privātā telpa manā izpratnē ir kaut kas savādāks, nevis telefons vai sociālie tīkli.

Nepārbaudu vīrieša telefonu un viņš nepārbauda manu. Tāpat arī savus zvanus savām draudzenēm veicu no sava telefona, nevis eju pie sava vīrieša un sāku zvanīties vai sūtīt sms no viņa telefona savām draudzenēm. Arī savu draudzeņu īsziņas un noslēpumus neatstāstu un nelasu skaļi priekšā savam vīrietim - tas man šķiet pretīgi. Draudzene atsūta ziņu par kaut ko, kas viņu nomāc un domā, ka to lasa tikai tā draudzene, kurai sms rakstīta, bet reāli - otrā galā čalis skaļi lasa priekšā un kopīgi tiek gudrota atbilde. Riebīgi.
Man nekad nav bijis saprotams modelis, kad nonākot attiecībās cilvēki pēkšņi kļūst par siāmas dvīņiem, kam vairs nepastāv privātums. Jums varbūt ir arī kopīgas apakšbikses, kuras vienu dienu velk viens otru dienu velk otrs, jo pārī taču viss ir kopīgs un jebkādas privātas lietas ir domātas dīvaiņiem?

Es it kā visu saprotu.. BET! Es tomēr pati izlasu sms vai atbildu, nevis lūdzu otram to izdarīt. JO tur var būt personiskas sms no manām draudzenēm. Godīgi sakot, es ļoti ceru,ka neviena no manām draudzenēm neprasa džekam čekot sms, kuras atnākušas. Jo man nebūtu patīkami, ka ja tā lasītu manu draudzeņu draugi (t) es rakstu tikai viņām, nevis citu acīm.
Labs temats, ko uzjautāt. Pat, ja sms nesatur neko nenormāli privātu. Vēstules fb vai dr.iv gan..

Nu principā pievienojos jau daudz minētajām versijām! Telefoni abiem brīvi pieejami, baigi daudz un speciāli neskatos, pašplūsmā jau ierasts, ka dažkārt draudzenēm zvanu no viņa nr, kamēr šamējais runā ar savu mammu pa manu telefonu. Uzskatu, ka tā "privātā telpa" man ir tikšanās ar draudzenēm, nejau tagad savu telefonu vai soc.portālu ziņas par tādām uzskatītu, jo teorētiski tur nebūtu jābūt nekam TĀDAM!
Interesanti, nupat lasot šo diskusiju, draugs pēkšņi novērsās no TV, izrāva man telefonu ar tekstu "ko tu tur lasi?", bet tad es sevi pieķēru pie tā, ka man tas neliekas nekas traks. Tas mums ir pierasts un es ar tā dažreiz daru, tik līdz šim abi nebijām piefiksējuši un uz to iespringuši.

Ja būtu konkrētas aizdomas, noteikti mēģinātu ko noskaidrot. Tāpat vien - nē.

Mums abiem ir brīva pieeja viens otra telefoniem, jebkurā brīdī, ja ko vajag, varam paskatīties. No viņa nekas slēpjams nav. Nav man gluži vienkārši telefonā arī tādu ziņu, piemēram, no kādas draudzenes, kas viņam nebūtu jāredz. Jo man nepatīk rakstīt sms, parasti meiteņu un tādas lietas tiek izrunātas dzīvē vai sazvanoties. Bet tas, ka mums ir pieeja pie telefoniem, nenozīmē to, ka tiek kaut kas čekots un pārskatīts. Man pat šķiet, ka, ja tas būtu aizliegts, būtu lielāka interese papētīt, kas nu tur notiek..

Parakstos zem katra vaarda. Regulaari atbildam uz zvaniem, kad otrs nevar, lasaam priekshaa viens otram iszinjas, ja man ir rokas aiznjemtas utt. Personiigi es nevareetu buut attieciibaas ar taadu, kursh saak bljaut, ja pienaak paaraak tuvu datoram vai telefonam. Pilniigi vienalga par visiem tiem tekstinjiem ka vajag katram privaato telpu. Ja jau tik ljoti vajag, tad nevajag gjimeni un nopietnas attieciibas veidot vai mekleet vajag taadu pashu iipatni. Manupraat, paarii nekaadiem nosleepumiem nav jaabuut.

Nuuu, ir gadiijies palasiit iiszinjas :D bet jau kaadu laiku atpakalj. Tagad taa vairs nedaru. Taapat tieku pie drauga telefona, jo vinjam tur mana miiljaakaa speele ieinstaleeta, mans telefons baigi bremzee :D

Mums abiem ir brīva pieeja viens otra telefoniem, jebkurā brīdī, ja ko vajag, varam paskatīties. No viņa nekas slēpjams nav. Nav man gluži vienkārši telefonā arī tādu ziņu, piemēram, no kādas draudzenes, kas viņam nebūtu jāredz. Jo man nepatīk rakstīt sms, parasti meiteņu un tādas lietas tiek izrunātas dzīvē vai sazvanoties. Bet tas, ka mums ir pieeja pie telefoniem, nenozīmē to, ka tiek kaut kas čekots un pārskatīts. Man pat šķiet, ka, ja tas būtu aizliegts, būtu lielāka interese papētīt, kas nu tur notiek..

Diemžēl, man vairs nav 17, lai ar ko tādu nodarbotos :D

Been there, done that. :D bet visā visumā tā čekošana nav labs ieradums. Savā ziņā pierāda to, cik ļoti viens otram uzticas. agrāk darīju, tagad vairs nē. Lai vai kas, meliem īsas kājas un agri vai vēlu nāks gaismā. Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas !!

Reizēm čekoju. Lietoju viņa planšeti, viņa telefonu. Veicu maksājumus ar viņa kartēm reizēm, uzlieku naudu uz viņa kartes... Man ir arī dažās vietās viņa paroles, skaipā, vai piem. pērku biļetes no viņa reģistrētā konta aviokompānijas mājaslapā, lai krājas bounuspunkti. Vakar kāreiz nopirku vienu lietu sev interneta veikalā uz viņa vārda, jo Latvijā man būtu jāmaksā par piegādi. Utjpr. Un? :-| Viss tā kaut kā pašplūsmā iegājies ikdienas ritējumā.

Pat neaiztieku drauga telefonu, jo nu vienkārši neinteresē. Ja uzmāktos sieviešu intuīcija, gan jau nočekotu, bet tā briesmone nenāk ciemos.

Man trakāk šķiet tādas lietas kā draugam darbā notiek - nedod dievs tavs telefons stāv visiem redzamā vietā un ir bez koda, noteikti kāds idiņš nosūtīs stulbus e-pastus, smsus, taisīs bildes utt. Viņš teica, ka pat datoru bez paroles nevarot atstāt. Un bērnudārzā viņš nestrādā.

tur jau tā sāls - atļauja brīvi rīkoties ar otra telefonu, nenozīmē,ka otrs tagad katru vakaru plkst. 21.00 pārlasa tavas sms ar mammu vai ar draudzeni Annu un nočeko visu tavu telefona nr. katalogu

Tieši tā. Ja paņemu viņa telefonu, tad tikai pārskrienu ar acīm pāri kas, ko, kad. Neinteresē ko viņam mamma raksta, draugs vai māsīca. Man ir tiesības zināt ar ko viņš sarakstās, bet man goda vārds neinteresē ko viņi tur apspriež.
Sociālo tīklu paroles tikai katram pašam zināmas.

Nevajag pārspīlēt arī ar to lavīšanos, spiegošanu un histērisko telefona grābšanu pie katras izdevības. :D

Varu brīvi ņemt viņa telefonu, kad man vajag.
Viņam ir uz pirkstu nospiedumiem atbloķēšana, tad nu jau paša sākuma tur ir arī mans pirkstu nospiedums piereģistrēts :)
Neko nečekoju, vnk ņemu viņa telefonu ja mans lādējas un vajag piezvanīt, vai ja sīkā ir okopējusi manu telefonu, bet es vnk gribu netā pasēdēt, kā tas ir pašlaik :D
mēs kā vecs, laulāts pāris - jau sen nekādas čekošanas.

Tāpat, piem sociālajos tīklos mums ir vienādas paroles, jo viņa ir baigi labā, tad nu es to piesavinājos sev arī :D
Arī internetbankas visi dati ir manā pārziņā, rēķinus maskāju es, viņš to pat nemāk izdarīt :D

Mums laikam nav nekāda privātuma, bet jūtamies labi, ka ir šādi. :)

Mēs ar puisi esam ĻOTI griezsirdīgi abi. Es vispār brīžiem kā psihopāte jūtos (paldies Dievam, ka pati to apzinos, un uz āru neizrādu, tas viss paliek manī, un vēlāk apdomājot kārtīgi saprotu, ka īsti nav par ko). Bet lai arī teorētiski man nav ko slēpt no puiša, tomēr, savu telefonu negribētu viņam dot. Viņa telefonā gan labprāt paskatītos, vairāk facebook profilā, ne telefonā. Bet nu ne pie kā laba tas noteikti nenovestu. :(