Nekad. Un, ja viņš grābstītos gar manu telefonu, mums būtu diezgan nopietns strīds. Man nav nekā slēpjama, bet, piemēram, tas, ko raksta mani draugi, māsa, brālis, ir domāts man, nevis mums. Nedomāju, ka tie cilvēki, ar kuriem sazvanos, sarakstos, gribētu, lai viss būtu pieejams arī manam vīram. Es arī negribētu, lai tas, ko uzrakstu savam labākajam draugam būtu pieejams arī viņa draudzenei.
Un tas, ka esot pārī, uzreiz viss kļūst kopīgs...Mums tā nav. Nav mūsu apakšbikses, mūsu krūšturis, nav arī mūsu telefons. Ja tā būtu, tad mums būtu viens telefons, bet ir katram savs, tāpēc, ka katram savs.
Es taču arī saviem draugiem nerādu sava vīra sms, tad kāpēc lai būtu otrādi?