Ja cilvēks ir dzīvnieks un nav par tiem pārāks, kāpēc izmanto tos savu iegribu apmierināšanai? Tad tas būtu ok, ja kāds dzīvnieks nogalinātu cilvēku (vai cilvēka mazuli, piemēram) prieka pēc? Citi cilvēki teiktu - viss ok, tā kā es arī esmu dzīvnieks, tad es saprotu un pieņemu viņa rīcību?
Jo, ja cilvēks ir dzīvnieks, bet citus dzīvniekus tas pakļauj, izmanto un nogalina tikai tāpēc, ka tiem kaut kā trūkst (valodas, saprāta, piemēram...), tad tikpat labi šiem nolūkiem varētu izmantot arī citus cilvēkus, piemēram, zīdaiņus, jo tie vēl nespēj ne runāt, ne pastāvēt par sevi, vai arī garīgi slimos cilvēkus, jo tiem nav atbilstošs intelekta līmenis. Ja tomēr šeit sākas iebildumi, ka tas ir morāli nepieņemami, tad nu jums pašiem jāatzīst, ka kaut kas aizgājis grīstē ar jūsu izteikumiem. Jo izteikums "cilvēks ir dzīvnieks, nav pārāks", konkrēti pauž apstiprinājumu, ka ir pieņemami nogalināt citus cilvēkus, lai gūtu no tiem labumu,, kā to dara ar citiem dzīvniekiem.
Savukārt, ja tas tomēr nav pieņemami, tad atgriežamies pie jau izteiktā - pretrunas, attaisnojot savu rīcību ar dzīvnieku uzvedību, tai pat laikā pozicionējot sevi kā augstāku, morālu būtni.