Deco, jā, noteiki. Es sapratu jau sen, ka vairs uz darbu neeju ar prieku, bet nespēju laicīgi saņemties un aiziet. Šomēnes jau sāku meklēt citu darbu, tomēr nedomāju, ka viss notiks tik strauji, tā teikt dzīve pati mani izspēra no turienes laukā, jo acīm redzot es pati nesapratu, ka pienācis laiks doties uz priekšu. Tiesa, ar mani jau šādi notiek otro reizi pēc kārtas. Es domāju, ka es lkm visu laiku palaižu garām kādu svarīgu dzīves mācību un tāpēc mani dzīve sviež atpakaļ un atpakaļ šādā situācijā. Atceroties, cik grūti bija iepreikšējo reizi saņemt sevi rokās un atrast jaunu darbu, zini, man gribas iet lēkt Daugavā...