vai jūs iedvesmo?

Man patika viņas blogs, sākot jau ar veco bloga nosaukumu, bet kaut kā...apnika. Un tagad, kad izlasīju par tām pārāk rediģētajām bildēm, nē, nav tas vispār vairs man. Bet tā baltā māja gan ir joprojām mans sapnītis.(l)

Krista, viņai bērns jau staigā. Guļošs zīdainis lidz 6 mēn vecumam tiesām neko nesadara, bet tāds kas jau staigā var sataisīt tādu bardaku ka maz neliekas, var izvilkt visi no atvilktnēm un skapīšiem, ar pildspalvu saķepat mēbeles un sienas, var tikt pie kociniem ar vati, tualetes papīru ar ko izdekorēs visu māju. Ar rotaļlietām sīči nespēlējās pēc to instrukcijas, bet izdomā savus noteikumus. Ar bernu majas kārtība piecas minūtes pec sakārtošanas un vecākiem ir izvēle visu cauru laiku pēc bērna vākt un kārtot vai baudīt dzīvi un māju savākt reizi dienā, ja vien protams vecāki nealgo mājāzi kas visu izdara viņu vietā.
Interesanti, ka viņai nav bilžu ar bērna sataisito bardaciņu, vismaz neredzēju. Tas ir tāds sociāli pieņemams bardaciņš ko publika uztver kā amzieri nevis māmules slinkumu.

Pieņemu, ka Karolina varētu stāstīt un radīt ka viņa aiz sevis tualetē atstāj rožu ziedlapiņas un publika ticētu. :-D

Es arī internetā neliktu bildes ar bardaku :D

Ja runājat par slimībām, vai nav tā, ka nepiemetās caurejas, temperatūras, ka visu laiku var tikai bildēties un izskatīties labi. Atceros, ka grūtniecības laikā viņai bija kaut kādas veselības problēmas, ka gulēja slimnīcā pie sistēmas. Ja nekļūdos, tajās dienās blogu ar ierakstiem papildināja viņas vīrs, jo viņas fanu pulks tomēr gribēja zināt kā viņai klājās. Un ziniet, slimnīcas gultā ar augstpapēžu tupelēm viņa negulēja, neatceros vai bija bildes ar nogurušo, pelēko seju, bet bija saliktas kaut kādas sistēmas, kaut kādi slimnīcas momenti. Ceru, ka nekļūdos, bet ko tādu atceros.
Arī bagātie un "perfektie" slimo.

Simpātiska sieviete. Neteikšu ka baigi iedvesmo, vienkārši patīk dažreiz aiz gara laika pašķirstīt viņas blogu. Un man pilnigi un galīgi neinteresē vai viņa tur kaut kā mānās vai nemānās utt... Vienkārši smukas bildes un viss.
Ja godīgi, mani laikam iedvesmo* mazliet reālāki cilvēki. Norvēğija jau nav tā valsts, kurā grūti būt turīgam.

Taču diendienā sekot kādas sievietes mantu un drēbju pasaulei.. nu nē, tās tomēr ir tikai lietas.

+
Mani vairaak iedvesmo laikam graamatas-biograafijas par kaada cilveeka izaugsmi,veiksmi.Patiik dzirdeet reaalus staastus par kaadu cilveeku,kurs ciinijies ar kaadu smagu slimiibu,neveiksmi dziivee ,un tad viss beidzies labi utt

pirmo reizi par tādu dzirdu. :-/
tiesa gan, norvēģu blogus nelasu!

jā, laikam luīzeluīze ļoti precīzi noraksturoja arī manas domas - ar baudu varu "apēst" rakstus un intervijas, bet bildes manī nespēj radīt to sajūtu "jā, es arī tā gribētu" vai arī kaut kādu izteiktu iedvesmu. bildes varu novērtēt kā bildes - apskatos un aizmirstu, tas nekur "neaizķeras". bet atbildot uz diskusijas jautājumu - neko sliktu par dzīvesveidu nedomāju, skaisti ir un tā, bet nu gribas to "stāstu".