Grūtnieču BEZTĒMA

nu es esmu plānojusi iepirkt autiņus gan lielos, gan mazos, nu 2 no katra, jo man liekas, ka viņi ir tādi super universāli + 2 kokoniņus pasūtīju, kuros ietīt.
Par pediatru, man bija baigais stress, jo pati esmu deklarēta citā pilsētā, kurā man arī ĢĀ, bet mēs dzīvojam Rīgā. Vakardien atradu savā rajonā (Iļģuciems) Līvu Bekeri, vispār par viņu neko nezinu, neatradu atsauksmes, pilnīgi neko. Šodien iešu runāties, teica, ka mazuļus ņem, mēģināšu sarunāt, lai arī mani paņem.
Bet vispār daudzi paziņas ir teikuši, ka nereāli grūti atrast, ka daudzi neņemot, bet nu tas tā, viena tante teica līmenī.

Oi 7heaven minēja nevis Virdzinija:-D

Meitenes,
kādus pediatrus esat izvēlējušās? Gaidīšu ieteikumus(s)

NightSky,
man būs divi flaneļa autiņi, kur ietīt, vienreizējie paladziņi, dvielītis mazs (vai 2) - ar tādu mērķikā Virdzinija minēja!

Auduma paladziņi bija forši mājās - paklāt uz dīvāna, ieklāt ratos, lai bēbis nenosmērē zem sevis ar siekalām vai pienu. Vienreizējie tomēr "svīdina", ja uz tiem pavada ilgu laiku, man vismaz likās.

Auduma paladziņus es vispār neņēmu, neredzēju tam pielietojumu. Man bija tādi mazi mīksti dvielīši, ar kuriem mutīti noslaucīt, siekalu noķert, ja kas pēc ēšanas atpakaļ atnāk.

Es domāju tos auduma, zinu ka citas nem... un vienreizejos tad pats pec ieskatiem klaj dz.n? Bail, ka nesapratisu ka pareizi apieties ar mazuli (s)

bet tie paladzini/autini, cik ir vajadzigi un cik noderigi dz.namā? Man pagaidām ir viens....

Tu domā vienreizējos? Man aizgāja daudz, jo klāju uz pārtinamās virsmas.

7heaven, man lielākais jau kopš pavasara IT KĀ guļ savā gultā un istabā, bet realitātē viņš gandrīz katru nakti tiek atvests/atnāk līdz lielajai gultai, jo es negribu vairāk par 3x naktī staigāt starp istabām. Man ir aizdomas, ka līdz ar mazākā piedzimšanu viņš vispār negulēs savā istabā... Mēs gatavojamies pirkt lielāku lielo gultu :-D
NightSky, ja Tu domā vienreizējos paladziņus, tad uz slimnīcu tik dažus vajag. Sākumā jau nečurā pie katras pampermaiņas. Pēc pirmās nedēļas sāk vairāk čurāt/kakāt, tad gandrīz katru reizi (ja būs gaisa pelde) apčurās paladziņu.

Varbut mulkigs jautajums, bet tie paladzini/autini, cik ir vajadzigi un cik noderigi dz.namā? Man pagaidām ir viens....

tev laikam maza starpība bērniņiem, manējiem būs 3,5 gadi, vecākais iet dārziņā. Vienīgi bail par naktīm / gulēšanu, jo vecākais joprojām labprāt gulētu lielajā gultā katru nakti...

Mums laikam bērni viena vecuma sanāk. Tagad būs jautri, jo vecāko nāksies pārcelt uz lielo bērnu gultu, pie tam vēl citā istabā. Greizsirdība neizbēgama, jo jau tagad sākas teksti no sērijas "ej prom, tā ir mana mamma"(t)

Es visas lietas biju iedevusi lietošanā draudzenēm, tagad vienkārši vācu atpakaļ. Es gan arī esmu izdomājusi, ka gribu citus ratus, ko turēt mašīnā izbraukumiem - iepriekšējie rati bija smagi, lai cilatu iekšā ārā. Bet pat ja neizdosies atrast, ko meklēju, bez ratiem nebūšu. 7heaven, tev laikam maza starpība bērniņiem, manējiem būs 3,5 gadi, vecākais iet dārziņā. Vienīgi bail par naktīm / gulēšanu, jo vecākais joprojām labprāt gulētu lielajā gultā katru nakti...

Jūs esat uz kaut kādiem kursiem gājušas un uz kādiem?

Gāju vairāk kā pavadone radiniecei uz sagatavošanās kursiem 6 nodarbību garumā, kur bija mazuļa aprūpe, zīdīšana, sagatavošanās dzemdībām, dzemdību norise un partnera palīdzība dzemdības. Uzzināju arī ko jaunu priekš sevis vai lietas, kuras darīju nepareizi ar pirmo bērnu.

Man nekas daudz jāpērk bērnam nebūs, gandrīz viss jau ir no pirmā bērna.

Es biju tik "ģeniāla", ka pēc pirmā bērna visus sīkumus pārdevu vai atdāvināju tālāk, neko nepataupot. Tāpēc tagad vienīgā mantotā lieta brālītim būs gultiņa. Viss pārējais jauns - matracis, rati, drēbes, kombinezons, apkopes sīkumi.
Man arī ir bail. No vienas puses ir vieglāk, jo es zinu, kas mani sagaida. No otras puses ir grūtāk, jo zinu, kas mani sagaida.:-/ Un zinu, ka būs grūti un pat bīstami, bet no savas puses esmu izdarījusi visu, kas ir manos spēkos, pārējais lai paliek likteņa ziņā...

Man jau otrais trimestris. Es gan pārdzīvoju par to, ka nevaru pastrādāt, bet viss sakārtosies un notiks kā tam jānotiek..acīmredzot, man sava dzīve jāpiebremzè.

Man nebija vispār nekādu problēmu strādāt nevienu dienu, bet laikam man baigi paveicies, sliktumu nav bijis. Tagad ir sācies dekrēts un sāku skatīties šādas tādas nodarbības. Iešu uz nodarbībām par elpošanu dzemdībās. Kursus parastajā izpratnē neapmeklēšu, tajos nekā jauna priekš manis nebūs. Man nekas daudz jāpērk bērnam nebūs, gandrīz viss jau ir no pirmā bērna. Vajadzēs pamperus, paladziņus, mānekli. Pašai vajadzēs tikai higiēnas lietas. Man palikušas laikam 9 ned.

Meitenes, kas jau uz beigām - Jūs esat uz kaut kādiem kursiem gājušas un uz kādiem?

Man sanāk nedēļās, ja dzemdētu jau 38tajā, tad palikušas 7 vēl... godīgi ir uztraukums. Bail pat. Un jā.... par to ko vajag un nevajag. Arī apjūku. Nezinu ko vajag ko nē. Un ja vajag tad kādu. Sākam aktīvi visu pirkt man un bēbim. Plānoju kā ko krāmēšu somā. Apjukums valda. Bet nu gan būs ok. :-D Bet nu ir grūti... paliek vien smagāk un ātri piegurstu.
Pirmais trimestris man bija grūts. Sākumā centos strādāt, bet tad izdomāju un sapratu ka nu neeeee nav vērts un nepærdzīvoju nemaz. Ārste atbalstija

Man palikušas vēl apaļas 10 nedēļas, esam sākuši aktīvi pirkt visu nepieciešamo, nenoliegšu, ka brīžiem pārņem tāds apjukums, ko vispār vajag, katrs no malas dod savus padomus un grūti saprast, kas ir vajadzīgs, kas nē. Ja kādreiz likās pirkšu tādas un šitādas drēbītes, tad tagad drēbītes ir pēdējā vietā, gan jau uztaisīšu vienkārši sūtījumu kādā neta veikalā :D
tiesa ligzdas vīšanas sindroms un es brīžiem aizpeldu visādu nieku " priekš mājas" meklēšanā un pirkšanā un visu vajag :-D

Ceru, ka daktere otrdienas vizītē domās tāpat, jo darbā šādā stāvoklī uzturēties ir fiziski un emocionāli grūti. Pāris x mēģināju doties uz darbu, bet neveiksmīgi.

man pirmais trimestris arī bija grūts, bija dienas, kad necēlos no gultas, bet ārste bija super saprotoša un visu laiku tikai atkārtoja, ka nedrīkst sevi mocīt vai noslogot, tagad galvenais darbs audzēt mazo puncī. Es vairāk kā mēnesi nebiju darbā, tad otrajā trimestrī bišķi aizgāju, pēc tam paņēmu visu atvaļinājumu pirms dekrēta un neožēloju.
Tāpēc iesaku palikt mājās, darbā visi ir saprotoši, es uzskatu, ka man nav nekas jāpierāda un mans miers un atpūta ir pats svarīgākais.

Woow, Jums jau diezgan tuvu termiņi.. super!!(l)
Es vēl aizvien dzīvoju pa māju ar vēdersāpēm (saišu sāpēm), sliktu dūšu, vemšanu un reiboņiem(ģīboņiem). Ir vēlme aizdoties uz darbu pirms sākas dekrēts, bet izejot ikdienas pastaigā, kad uznāk sliktumi un ģībonis, saprotu, ka jāsēž mājās. Ceru, ka daktere otrdienas vizītē domās tāpat, jo darbā šādā stāvoklī uzturēties ir fiziski un emocionāli grūti. Pāris x mēģināju doties uz darbu, bet neveiksmīgi.
Biju arī pie citas dakterītes uz vizīti, 40min nopļāpājām, viņa manī iedvesa sajūtu, ka neesmu tāda vienîgā un tas ir normāli. Arī par medicīnisko pusi teica, ka viss kārtībā, jāgaida, kad sliktumi pāries.

Man vēl +/- nedēļa līdz termiņam. Sajūtas tādas, kādām jābūt tajā laikā.