Jansone, es arī Tevi saprotu...protams, ka es arī pieķeru sevi pie domām, ka neesmu radīta mātes lomai...bet ko padarīt..
Man arī tas pagaidām neliekas skaists laiks, vēljoprojām mēdz būt nelabumi, sāpes tur lejā...
Bet zini, drīz Tu noteikti iesi uz sonogrāfiju, redzēsi kā mazais kustas,spārdas pa iekšu, un tad varēsi sākt arī tam visam noticēt, būs jaunas emocijas...man vismaz tajā brīdī, kad ieraudzīju tās kustības, kā viņš tur iekšā spārdas un vicina mazās rociņas, viss sāka šķist vairs ne tik slikti...radās siltas jūtas...Tev arī to novēlu (l)