rakstīšana

Vēl man ļoti palīdz bilžu skatīšanās un cilvēku vērošana - uz ielām, veikalos, kafejnīcās, transportā. Nereti cilvēks pasaka kādu frāzi un tas jau vien ir gatavs stāsts. Palīdz ar sarunas ar draugiem, tuviem cilvēkiem, kas var pastāstīt ko vairāk par vēsturi, ceļojumiem, citiem cilvēkiem, kultūrām. Ja apskatās apkārt, materiāla ir ļoti daudz.
Iesaku arī visur nēsāt līdzi blociņu un pildspalvu, lai varētu pierakstīt, ja gadās kāda domu pērle. Es sev joprojām to nespēju ieviest, bet kaut kādi papīrīši jau vienmēr somā ir, reti kad mūza jālaiž gar degunu. :)

Paldies!

Spīdola, pirmkārt, vajag daudz lasīt. Un teikšu godīgi, kā man liekas, valodai daudz bagātinošāka ir dzeja, arī dzejproza. Iesaku palasīt Rembo, Verlēnu, to pašu Kaplinski.
Vari sākt ar refleksiju rakstīšanu - raksti visu, kas ir prātā, emocijās, nepievērs uzmanību interpunkcijai un teikumu garumam, bet brīvi laid domu pasaulē. Kad mācījos pie Žoludes, mums katrā nodarbībā bija labs vingrinājums: uzrakstīt visas savas sajūtas dotajā brīdī, pēc maņām. Ko dzirdi, redzi, saod, satausti, arī sagaršo. Un mēģini ne vien virspusēji to izjust un uzrakstīt, bet dziļāk, mācies pa īstam ieraudzīt.

Meitenes, ar ko jūs iesāktu sākt? Iekšā ir, bet ārā nenāk - kaut kas aizgājis ciet.

Es rakstu dienasgrāmatu.

Taču ir vēlme sākt rakstīt nopietnāk, kaut vai savam priekam. Rakstīšanā mani vairāk saista tieši proza - tas ir diezgan paradoksāli, jo sirdij tuvāka vispār ir dzeja.

Senāk ļoti patika rakstīt sacerējumus; rakstīju arī stāstus un tamlīdzīgi, bet universitāte ar akadēmisko rakstīšanu manī nokāva mūzu un radošo garu. :D Tagad jāmēģina atgūt.

Es ļoti ceru, ka hanna! raksta un kādreiz padalīsies ar saviem stāstiem, ar cosmo dāmām :)

Kādreiz rakstīju gan kaut kādu dzeju, gan tekstus repa mūzikai, bet tā kā neesmu komponiste, tad bezjēdzīgi :D tagad arī ik pa laikam naktīs uznāk iedvesma kaut ko uzmurgot, bet reti... :)

Es nerakstu, bet labprāt lasu. Patīk tādi ar dziļu domu, kuri liek aizdomāties.

Jā,tikai nu...viņas abas ar Velgu nav liekamas vienā plauktiņā,Velga tomēr ir daudz spēcīgāka.
Es vairs īsti nevaru palasīt tādu..smagu likteņu dzeju,nu,grūti.Kad pašai bija grūts laiks,tad tāda literatūra pati no plauktiem laukā līda :) Nevarētu teikt,ka ļauj tikt no sava grūtuma laukā.

Noteikti paraudzīšu viņas dzeju. :) Paldies!

Viņai ir,manuprāt,3 dzejas krājumi izdoti,jo deviņdesmito gadu sākumā izdarīja pašnāvību,V.Krile drīz pēc tam.
Domāju visas var atrast bibliotēkā, viņa ir tāda..spilgta,tieši tāda,kā tie,par,kuriem pēc tam saka,steidzās dzīvot.Nu interesanta personība man šķita,kad pati vēl maziņa biju.

Mnēmosine, par I.Rozi neko neesmu dzirdējusi. Vari kaut ko konkrētu varbūt ieteikt? :)

Neiekarota Pilsēta , jā,Velgai Krilei plusiņi.Es gan pie viņas nonācu pēc Ievas Rozes,jo savos 17 gados man Ieva Roze un viņas dzīve likās ļoti "dzejiska" :) Par cik I.Rozes un V.Kriles dzīves bija saistītas tad laimīgi nonācu arī pie viņas.

Šobrīd esmu ķērusies klāt Dostojevskim. Tagad "Brāļi Karamāzovi",ļoti,ļoti patīk.Tad nu domāju tagad krievu klasiku arī kādu laiku paturpināt lasīt.

Visvairāk esmu mācījusies no dzejas. Manas galvenās ietekmes: Amanda Aizpuriete, Velga Krile, Jāns Kaplinskis.
Protams, arī citi dzejnieki, bet šie visvairāk.

Prozā par valodas virtuozu uzskatu Regīnu Ezeru, Ingu Ābeli ("Klūgu mūks" bija mans 2014.gada gardēdiens literatūrā), Gundegu Repši. Manuprāt, Repše arī prot izteikt emocijas tā, kā neviena cita. Ļoti kaislīga rakstniece.

Visos veidos literatūrā par lielisku pamatu kļuva trimdas literatūras (visvairāk - kritikas) pētīšana, kurai arī turpmāk esmu nolēmusi ziedoties. Mani iedvesmas dzejnieki: Linards Tauns, Herta Krauja, Astrīde Ivaska, Velta Sniķere, Veronika Strēlerte u.c.

Pēdējā gada griezumā Igo, Balzaks, Hese. Ja agrāk lasīju pilnīgā varavīksnē, tad tagad, vienam autoram pieķeroties, prasās lasīt visu, kas no viņa pieejams.

Blanša, jā,lasu es ļotu daudz,bet vai,lai mācītos,nevar tā pateikt. Lasu,lai gūtu iespaidus,lai paplašinātu kaut kādus garīgos apvāršņus utml..kā arī,protams, valodas bagātināšanai lieti noderi.
Ja runā tīri par dzeju,tad kad sāku rakstīt,tad bibliotēkā bija,varbūt,10 dzejas grāmatiņas nelasītas :D bet es vairāk latviešu dzeju,krievu.
Vienu laiku jutu sevī pārāk daudz ietekmes..pārstāju tik intensīvi aprīt visas dzejas grāmatas,kas pa rokai.Man ir teikuši,ka Manfeldes ietekmes jūtamas..man arī viņa,no latviešiem ļoti tuva,tieši mūsdienu.Lai gan-daudz ir tādu.

Es lasu priekam. Protams, no vairuma autoru var mācīties. No viena kompozīciju, no cita valodu, no vēl kāda tēlveidi utt., utt. Tomēr joprojām neesmu iemācījusies lasīšanu uztvert kā mācību stundu. Lasu un baudu, klusām cerot, ka apziņa manā vietā piefiksēs nepieciešamo un nākotnē potenciāli noderīgo.

visas, kuras raksta, jūs taču arī lasāt, vai ne? kādus autorus, lai mācītos?

Vakardiena - apsveicu, vārds "regulāri" ir arī izaugsmes atslēga.