Spīdola, pirmkārt, vajag daudz lasīt. Un teikšu godīgi, kā man liekas, valodai daudz bagātinošāka ir dzeja, arī dzejproza. Iesaku palasīt Rembo, Verlēnu, to pašu Kaplinski.
Vari sākt ar refleksiju rakstīšanu - raksti visu, kas ir prātā, emocijās, nepievērs uzmanību interpunkcijai un teikumu garumam, bet brīvi laid domu pasaulē. Kad mācījos pie Žoludes, mums katrā nodarbībā bija labs vingrinājums: uzrakstīt visas savas sajūtas dotajā brīdī, pēc maņām. Ko dzirdi, redzi, saod, satausti, arī sagaršo. Un mēģini ne vien virspusēji to izjust un uzrakstīt, bet dziļāk, mācies pa īstam ieraudzīt.