rakstīšana

Neesmu bijusi recenzējamo vidū. Nekur neesmu bijusi. :D

Peec pasuutiijuma to dzeju jau taa nevar uzrakstiit.

Es, piemēram, varu uzrakstīt pēc pasūtījuma, ja ir pamatojums, kādēļ to vajag, man ir ko teikt un ir brīvs brīdis, lai visu izveidotu, kā arī svarīgi, lai es gūtu kaut kādu labumu no tā (ne vienmēr tam ir jābūt materiālajam).

Es nemaz nezināju,ka Aicinājums vēl notiek,tas,laikam,bija 2008.vai 2009. kad tiku. Viņiem tur,laikam,bija vecuma ierobežojums 25 g? Tad nu man vairs nespīd :D
Domāju mēģināt to LA uz nākošo gadu..pagaidām nav laiciņa. Es gan nezinu vai tas ir tā vērts,bet pamēģināt jau var.

jā , rakstu. pagaidām esmu uz pauzes, bet bija nesen periods, kad daudz rakstīju, arī pēc tam dažiem dzejoļiem pierakstīju mūziku. Citreiz melodija rodas pirmā un pēc tam pierakstu tekstu.

Mnēmosine, tagad vecuma ierobežojums ir 21.

Neiekarota pilsēta Literārajai akadēmijai arī ir vecuma ierobežojums?

Mnēmosine, nē, LA gan nav ierobežojuma.

Neiekarota Pilsēta - žēl gan, ka neaizbrauci. vērts ir tieši līdzīgi domājošu cilvēku satikšanā. bet vienlaikus tagad tas ir arī "cietums", man ļoti nepatika rīkotāja. izturējās kā pret bērnudārzniekiem, viss pēc reglamenta, par visu jāatskaitās, šķīvīšus mudina izēst, visu skaidro līdz pēdējam... brrr... nekāda radoša fīlinga. tādā ziņā nav, ko nožēlot.
ja saņemšos ko uzrakstīt, man teorētiski paliek vēl šis gads, kad es vēl varu tikt. bet es ļoti ceru uz citu mērķi, tāpēc neapsvēršu citas iespējas, lai pirmais mērķis piepildās.

Profesionāli rakstnieki reti kad lieto tādu vārdu kā "iedvesma".
Tas ir darbs, disciplīna, bet tam esmu par vāju, man tiešam vajag to pārdzīvojuma mirkli (ne gluži iedvesma).
Neatceros kuram, bet mums teica, ka vienam rakstniekam jautāts, kā viņam ar iedvesmu. Viņš atbildēja, ka iedvesma viņam atnāk katru dienu 9:00 no rīta.

Blānša, rīkotāja bija S.R., vai ne? Jā, pirms brauciena, kad saņēmu ziņu, ka varu piedalīties, tieši tie noteikumi manī izraisīja lielu sašutumu. Šķiet, ka tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc zuda viss entuziasms kur braukt.

Es biju Aicinājumā dikti sen - 2009.gadā. Literatūra tur bija otrajā plānā, bet vispār ļoti labs pasākums, var iepazīties ar citiem jaunajiem un neformālā gaisotnē parunāties ar pieredzējušiem literātiem. Bet man toreiz bija knapi 18, tagad droši vien spētu paņemt no tā pasākuma vairāk.

Jā, S.R. Pat noteikumus iepriekš atsūtīja? :D
Elizabete pateica iepriekšējo Aicinājumu atslēgas vārdus. Tur primārais bija gaisotne, cilvēki, bohēma. Tagad ir tiešām nometne ar mazliet militāru ievirzi. :D Bija jāatskaitās, ja līdz ceļgalam gāja pastaigāties.

Nu, redz, noteikumi tāpēc, ka viņa jau rīko savā īpašumā. Un mūsdienās jau bohēmā saskata vairāk no vulgārā, ne no dvēseles bagātināšanas. Tas ir žēl. Man vispār tādā ziņā liekas, ka esmu kādu desmitgadi par vēlu piedzimusi. Tik daudz kā vairs nav...

Nopietni? Izklausās baisi :D

Es saprotu, ka Literārā akadēmija arī mainījusies pa šiem gadiem. Kad es mācījos, tad bija jāapgūst gan dzeja, gan proza, gan dramaturģija, gan kritika, gan "populāro" žanru literatūra utt., papildus vēl viens meistardarbnīcu virziens, man bija dzeja. Nu, sanāca kā samērā daudzpusīga creative writing programma, ko varētu paplašināt un mācīt universitātē. Bet tagad laikam nav tik daudz atsevišķu studiju kursu, drīzāk kā tikai meistardarbnīca?

Neiekarota pilsēta - Es uzrakstīšu personīgi, paturpinot tēmu. :)
Elizabete. - Tagad ir apgūstami tikai 2 žanri - dzeja un proza.

Nu jā, Grīnvalds toreiz atbildēja par dramaturģiju... :(

Vispār, tiešām jābrīnās, kāpēc nav dramaturģijas daļas. Ok, ir kaut kādi ārpus-LA dramaturgu konkursi u.tml., bet kas gan ir literatūra bez dramaturģijas!? Vēl jo vairāk, visa inteliģence vienmēr ir tik sašutusi, ka neviens neraksta jaunas lugas un trūkst spožuma dramaturģijas laukā.. Ai, trakums, visa tik mazāk paliek.

Dramaturģija ir LKA, kas ir adekvāti, ņemot vērā, ka uzrakstīto "uz vietas" var arī realizēt, t.i., uzvest.

Pati rakstu regulāri - refleksijas par todien redzēto, visādus siekalainus, fatālus atmiņu nospiedumus, pabeigtus un nepabeigtus stāstus, noveles, ir arī viena luga. Pagaidām redzējuši vien tuvinieki un pāris pasniedzēju. Nemācos ne dramaturgos, ne filološkās.

Vakardiena - apsveicu, vārds "regulāri" ir arī izaugsmes atslēga.

visas, kuras raksta, jūs taču arī lasāt, vai ne? kādus autorus, lai mācītos?