esat domājušas par pašnāvību?

nē nekad

Esmu domājusi kad zaudēju mazo , bet neizdarīju , jo man ir vīrs , un zinātu ka viņš to nepārdzīvotu , ja ko tādu būtu izdarījusi...

Tīņu gados šad tad iedomājos gan, jā, bet bez scenārijiem - kā to izdarīt. Vienkārši kā kaut kādu protestu savās domās, pašai pret sevi.

Esmu klusībā nodomājusi, ka gribētu nomirt, bet ne reizi neesmu apsvērusi pašrocīgi izbeigt dzīvi. Lai cik sūdīgi neietu, ir jāķepurojas. Vienmēr ir sliktie un labie brīži. Kad ir sliktie, jādzīvo priekš labajiem.

Jā, trīs gadus atpakaļ gandrīz nomiru. Iemesls - nemīlēju sevi resnuma dēļ (14 gados, 97kg bija). Veids - nolēmu sadzerties kafiju enerģijai (4krūzes vienā piegajienā) un doties skriet tik cik spēka. Atjēdzos ātro busiņā. Nebija gan domāts kā pašnāvība, bet gandrīz sanāca
Gadu strādāju ar psihi, divus ar ķermeni, tagad mīlu sevi, savu dzīvi un esmu laimīga, ka nekas neizdevās toreiz..

Esmu domaajusi un esmu meeginaajusi. Paris reizu gribeeju no tilta lekt, bet tam drosmes nepietika..
Graizijos, venas gan nepargriezu, bet pamatigi pardozeeju ar miega zaaleem un brendiju.
Stiprakie ir tie kuri dzivo un cinaas lai cik slikti nebuutu:)

Man bail par kaut ko tādu domāt. Es ļoti mīlu dzīvot un man ir tik daudz mērķu uz ko eju, ka nav laika domāt par nāvi! Viss lielākas bailes nomirt, kamēr neesmu paspējusi izdarīt visu ļ,ko vēlos šajā dzīvē. Tādēļ ceru, ka nākotnē nesākšu par kaut ko tādu domāt! Tāpat arī uzskatu, ka šajā pasaulē viss ir atrisināms. Nu nevar būt tā, ka viss, nekas nav atrisinams un vienīgais, kas atrisinās ir striķis ap kaklu. Un ir ļoti skumīgi, ka tik daudzas sievietes ir gribējušas savu galu. :( Esmu pārsteigta.

Esmu domājusi, pēdējos mēnešos pat diezgan daudz... Izdarīt noteikti to nespētu, laikam pārāk daudz domāju par sev tuvajiem cilvēkiem - nespētu to nodarīt savai ģimenei un vēl dažiem tuviem cilvēkiem.

esmu domajusi, kad vel maza muļķite biju, nekad nepietika dusas izdarit kaut vai esmu stipra it visā, raksturā un pārējā..un paldies dievam ka nee!

Esmu domājusi daudz, mēģinājusi nē.

Šis, ko teikšu ne pa tēmu...
Bet izlasīju kaut kur kaut kādu rakstu (pilnīgi neko konkrēti neatceros), ka žurnālists nointervēja visus cilvēkus, kuri mēģinot izdarīt pašņāvību lecot no kaut kāda baigā tilta, ir izdzīvojuši un viņi visi teica, ka aptuveni kad bija jau divas trešdaļas nolidojuši visas problēmas kuru dēļ viņi leca pēkšņi likās atrisināmas.
Es ticu, ka tam jātiek cauri, tam brīdim, kad gribās izdarīt pašnāvību un gan jau pēc gadiem varēs tikai priecāties, ka neko tādu neizdarīji.

Esmu, bet nenopietni :D Taa kaa drizaak neesmu. Kaut viriesi ir tie, kas uz to vairaak sliecas, es neesmu no "tiem"

Esmu domājusi. Un ieskicējusi, kā apmēram tas varētu notikt.
Bet tomēr to neizdarīju. Par laimi, kopš tā briesmīgā perioda, šādas domas nav atkārtojušās, un ceru, ka tā tas arī paliks.

Jā, un tagad arī domāju.

Bet mirt es negribu, vismaz ne shajaa dziives periodaa, es nebaidos, ja pienaaks ,tad pienaaks, bet gribeet negribu ;)

Esmu domaajusi, bet nekad neesmu meegjinaajusi, kaa te viena teica, ka nespeetu to nodariit savai mammai, tad es to nespeetu nodariit saviem vecaakiem. Uzskatu, ka cilveeki, kuriem ir vecaaki un/vai beerni ,nav tiesiigi uz shaadu riiciibu, jo vinji salauzh un traumee dziives apkaarteejiem! Bet ir bijusi doma, ka ja es buutu viena un pa rokai buutu pistole.. Ir bijushi momenti pagaatnee.

Kurš gan nav ..

?????
tas tagad kruti skaitās vai kā? (t)

kāda ir domājusi vispirms paņemt vēl kādu citu sev līdzi?

jā :D

kāda ir domājusi vispirms paņemt vēl kādu citu sev līdzi?