Kad saaku tikties ar savu virieti, sapratu tikai to, ka vinjam nav ne mazakas sajegas par to kadelj jadavina ziedi, mazas davanas utt. Tad nu njemu un vinjam teicu - aizved mani uz randinju, izdomaa pats kur. Aizveda uz veel daziem, ar maniem atgadinajumiem, tagad pats aicina. Teicu, ka gribu pukjes, vins nesaprata kapec vispar taa pat var davinat ziedus :D tagad ir taa, kaa ziedi vaazee sak ziedet nost, taa jau ar jaunaam staav man pie durvim. Davaninjas ari pasacis davinat, kartinas rakstit utt, bet teikshu taa, ka sakuma ne tikai prasiju to visu, bet vinjam ari davinaju. Man ljoti patika tas laiks, kad reizi nedelja vinjam no rita virtuve noliku uzrakstitu kartinu ar mazu davaninju. Taa teikt, ne tikai prasiju, bet iepazistinaju ar to, ka vienkarsi taa pat var uzdavinat smarzas vai milakas konfektes. Uz visiem maziem svetkiem man majas vienmer bija taa, ka ome un mamma pirka kucinju un shampi. Sakuma vins nesaprata kapec par visadiem mazsvarigiem svetkiem un notikumiem ir jaed kucinja, bet tagad jau pats, ka pabeidza kursus, naca majas ar kucinu un sulu. Taa nu es iemaciju savam virietim svinet dziivi!
Varbut paradi vinjam kaa tas ir un ko tu gribi?
147
