Attiecības, kuras grūti pārtraukt, un aborts

Althea @ 30.01.2015 17:36

Man pat labāk patīk nenopietnās attiecības- viss tas pats, tikai šķirties var bez liekām scēnām un bez tā, ka otrais ar saviem pārdzīvojumiem ved mani līdz nervu sabrukumiem.

Es esmu tikai par tādām attiecībām un uzreiz iepazīstoties jau atrunāju ka vēlos lai vis būtu easy, nekādi bērni, nekāda privātīpašnieciskuma, nekāda greizsirdība, būtībā open relationship.

Mans vārds ir Lilian N. Šī ir ļoti dzīvespriecīga diena manā dzīvē, pateicoties Dr.saguru man sniegtajai palīdzībai, palīdzot man atgriezt savu bijušo vīru ar savu burvju un mīlestības burvestību. Es biju precējusies 6 gadus, un tas bija tik briesmīgi, jo mans vīrs mani tiešām krāpās un meklēja šķiršanos, bet, kad es sastapos ar Dr.saguru e-pastu internetā par to, kā viņš ir palīdzējis tik daudziem cilvēkiem atgūt viņu bijušos un palīdzēt noteikt attiecības. un padarīt cilvēkus laimīgus viņu attiecībās. Es viņam izskaidroju savu situāciju un pēc tam meklēju viņa palīdzību, bet par pārsteigumu viņš man teica, ka viņš man palīdzēs ar lietu, un šeit es svinu svētkus, jo mans vīrs ir mainījies pilnīgi uz labu. Viņš vienmēr vēlas atrasties man blakus un neko nevar darīt bez manas tagadnes. Es tiešām izbaudu savu laulību, kādi lieliski svētki. Es turpināšu liecināt internetā, jo Dr.saguru ir patiesi īsts pareizrakstības runātājs. VAI VAJADZĒT PALĪDZĒT, KAD KONTAKTI KONTAKTI SAGURU TŪLĪT PIE EMAIL: [email protected] vai WhatsApp +2349037545183 Viņš ir vienīgā atbilde uz jūsu problēmu un liek jums justies laimīgam savās attiecībās. Un viņa ideāls arī 1 LOVE SPELL 2 WIN EX BACK 3 Sieviešu augļi 4 VEICINĀŠANAS SPELL 5 AIZSARDZĪBAS SPELL 6 BIZNESA SPELL 7 LABAS DARBA SPELL 8 LOTERIJAS SPELL un TIESAS LIETAS SPELL.

Piekritiishu Neonam :-D, ja runaajam par teemu :D

Bet vispaar taa savaarstiijuma Satori portaalaa autorei pashai pilns rublis nav. Vispaar jau slimniicaa neatkariigi no taa, kaa reagjee personaals, vajadzeeja paluugt pretsaapju liidzekljus, plus recepti antibiotikaam (nee, tas nav normaali, ka peec ar muusdienu metodeem veikta aborta saap taa, ka jaagjibst nost), peec tam vajadzeeja doties uz noteikto obligaato viziiti pie ginekologjes, kura, cik zinu, parasti ir dazhas dienas peec aborta, lai paarliecinaatos, ka nav radushaas komplikaacijas nevis testies uz Franciju. Shitik stulbas arii veido to statistiku, kuraa veelaak naakotnee rodas probleemas ienjemt beernu, tipa aborta rezultaataa. Tikai to, ka pashas bijushas dumas kaa aitas, gan nemin.

Par taam bezmaz vai halucinaacijaam, kuraas beerns naak, nekomenteeshu, taadaam buutneem, vai nu jaapiekopj celibaats vai nu jaadzemdee.

Kaut kaads padebils paariitis bijis, izklausaas, mazohiste un psihais 8-) Zheelastiibas izteiceejaam iesaku doties uz kaadu psiheni un pazheelot visus tur miitoshos 8-)

jauniba bij viens eksemplars kas venas pargrieza del manis jo gribeju izbeigt del ta ka daudzi jaucas musu atiecibas....taja bridi jutos vainiiga ka ta sanacis..

Vainas apziņa vispār ir ļoti destruktīvs emocionāls stāvoklis un par izdarītām, notikušām lietām nav vajadzības just vainas apziņu(patiesībā par jebko nav vajadzības just vainu). Jo vainas apziņa patiesībā ir bailes- atbrīvojoties no bailēm tu izārstējies,bet cenšoties noliegt, apspiest bailes, rodas vainas apziņa. Ja, piemēram, alkoholiķis cenšās nedzert un noraujās, viņš jūtās vainīgs, jo viņam ir bail, ka tas atkal atkārtosies, ka viņš atkal kā lupata neturēs doto sev vārdu un dēļ vainas apziņas tas arī notiek. Bet šajā situācijā nu kāda jēga no vainas apziņas? Jā, ja cilvēks ir dzīvs, tu vari ar viņu runāt, sūtīt uz krīzes centriem, tāpēc jau nav jāpaliek kopā. Jo paliekot kopā ar slimu cilvēku, tu ar laiku pats saslimsti. Jūtot vainas apziņu par to, ko otrs cilvēks ir izdarījis, tu vienkārši nolem sevi tādai pašai saslimšanai, kas bija tam cilvēkam, ja jau pieņem viņa slimās domas un jūti atbildību par tām. Vainas apziņa vispār ir pilnīgi bezjēdzīga emocija, kura bremzē jebkādu izaugsmi un ''izārstēšanos'', tikšanu uz pareizā ceļa.

Man jaunības gados bija puisis, kurš ne gluži draudēja par pašnāvību, bet es nojautu, ka tas varētu notikt, ja starp mums viss beigtos. Tas arī notika, nonāca slimnīcā, tur bija operācijas, kas izglāba viņam dzīvību. Tobrīd jutos drausmīgi.

Es šī stāsta autori redzu kā spēcīgu sievieti, nevis stulbu, vāju, tupu utt. Un ļoti labi, skaisti uzrakstīts.

pa tam pašnavibām tukši vārdi. Man arī ir bijuši divi vīrieši kuri dēl manis gribēja izdarīt pašnavībun nekā tās bija tukša runas jeb otra ieželināšana un diezgan stulbi.

Izlasīju rakstu, un pati meitene man nelikās īpaši vesela. Tipiska cietēja un upuris. Laikam tāds tādu atrod. Es tā arī nesapratu, kādas bija attiecības. Vīrietis tāds lops, no kura nespēj atbrīvoties, bet tomēr pamanās palikt stāvoklī un konsultējas par abortu. Tad viņš ir vainīgs, ka neatrunāja, jo bērnu varēja paturēt. Tomēr ar vīrieti nākotni negrib. Murgs. Piekrītu viedoklim, ka šī atklāsme izskatās pēc pēdējā centiena tikt vaļā no sirdsapziņas pārmetumiem, jo jau vainīgi palikuši visi, arī bērns, kurš viņai iefiltrēja domu. Arī tāds mazs pašnāvnieks. Melnais humors.
Es uzskatu tāpat kā Neons. Lasot komentārus, nesaprotu, kādēļ visi tiek mesti vienā maisā. Šī ir diezgan šaura situācija. Neiet runa par mīļoto vīrieti, kura nāve būtu traģisks pārdzīvojums. Diezin vai no mīļotā ietu prom. Dotajā gadījumā, cik sapratu pēc diskusijas autores jautājuma, būtu jāapspriež divu cilvēku attiecības, kur viens vēlas no tām atbrīvoties, bet otrs slimīgi iekrampējies un nelaiž vaļā, manipulējot un draudot ar pašnāvību. Kāda jau tur mīlestība un siltas jūtas? Vai iespējamā suicīda dēļ (kuri tomēr 93% gadījumu ir tukšas runas) ir vērts ziedoties kādam un dzīvot kā notiesātam koncentrācijas nometnē? Manuprāt, nē. Izeja tikai viena - glābt sevi. Un ja tomēr, attiecības pārtraucot, izrādās, ka partneris ir no tā mazā procentu skaita, kuri tomēr draudus īsteno, vai tad jāvaino sevi? Būtu bijis labāk palikt kopā mūžīgi mūžos? Vilkt laiku līdz citam iemeslam padarīt sev galu? Kā te meitene minēja, kaut vai tādēļ, ka laikus nepārnāc no darba. Jā, jebkurā gadījumā ir žēl cilvēka, smags ir pats nāves fakts. Bet dzīvot ar vainas apziņu par to ir tik tiešām dumji. Jāmeklē atbalsta persona vai speciālists, lai negandēt ar šo sev turpmāko dzīvi.
Man to nav nācies piedzīvot, bet tuviem cilvēkiem gan. Draudējs vesels kā rutks, dzīvo tālāk bezjēdzīgu dzīvi. Otra puse joprojām pārdzīvo vējā izmestus 2 gadus dzīves.

Kur jūs atrodat tos visus dzērājus, narkomānus un psihiski nelīdzsvarotos :-D
Laikam jo vairāk nauda spiež kabatas jo debīlāki paliek :-D
Jo kā noprotams kosmietes neviena pat nesveicina tos kas pelna zem 1000eiro uz rokas :-D kur nu vēl ar tādiem satiekas... :-D

"Justies vainīgai", ka cilvēks, kurš draudēja pakārties, pakaras - kas tur nenormāls? Uzreiz domas - kāpēc neziņoju krīzes centriem, kāpēc vismaz nebrīdināju viņa mammu, draugus....? Un arī stulbais "ja es būtu pagaidījusi ar savu aiziešanu/aizgājusi ātrāk/pateikusi par savu aiziešanu savādāk..."

Bet, manuprāt, tas ir tikai normāli, ka tev sāp, ka cilvēka, kurš tev ir kaut ko nozīmējis, vairs NAV.

Bet, atkārtošos vēlreiz, tas nenozīmē, ka šādu draudu dēļ jāmokas pašai un jāpaliek. Vienīgais - manuprāt ir dīvaini šādā situācijā nodomāt "pats vainīgs" un neklapēt ne ar ausi.

Piekrītu katram vārdam.

pateica sievai, ja nenāks tagad no darba mājās uzreiz, tad izdarīs pašnāvību

tīrākā šantāža

Nē, nav bijušas šādas attiecības.
Es uzskatu, ka nedrīkst ļauties šādiem ultimātiem, jo tas dod cilvēkam zaļo gaismu- ja jau vienu reizi paklausīja, tad var manipulēt arī tālāk. Bet tas savukārt var novest pie sirmām vecumdienām blakus vecim, kurš tevi noturējis ar šantāžām.

Neviens nesaka, ka ir jāizjūt patika pret nāves faktu. Bet justies vainīgai te vnk nav par ko, jo tā ir tā otra cilvēka izvēle. Neviens viņu uz to nespieda! Pats sadomājās, manipulēja, draudēja, stalkoja, bojāja otram dzīvi visādos veidos un beigās tomēr izdarīja pašnāvību. Well... Nu un?.. Kāds man ar to sakars?

Zinu tikai vienu vīrieti attālos rados - vecmammas māsas vīru, kurš pašnāvību izdarīja, jo pateica sievai, ja nenāks tagad no darba mājās uzreiz, tad izdarīs pašnāvību, sieva nenoticēja un pašnāvību izdarīja.

... lai gan, pat pēc 101 draudu reizes, ja 102 pakārtos - laikam nebūtu diezko patīkami.

krista21, nu, par 101 reizi citēšu Neonu:

Bet, ja cilvēks ir agresīvs manipulators ... - piedodiet, kāda vēl vainas sajūta???...

Citi saka 101 reizi, citi atkal tik vienu vai pat nevienu, bet ja gribēs iet prom tā pat aizies agri vai vēlu, lai ko teiktu.

57days Ja tie pashnaaviibas draudi ir tikushi izteikti 101 reizi, tad pienaakt var arii tas briidis, kad otram paliek vienalga.

"Justies vainīgai", ka cilvēks, kurš draudēja pakārties, pakaras - kas tur nenormāls? Uzreiz domas - kāpēc neziņoju krīzes centriem, kāpēc vismaz nebrīdināju viņa mammu, draugus....? Un arī stulbais "ja es būtu pagaidījusi ar savu aiziešanu/aizgājusi ātrāk/pateikusi par savu aiziešanu savādāk..."

Bet, manuprāt, tas ir tikai normāli, ka tev sāp, ka cilvēka, kurš tev ir kaut ko nozīmējis, vairs NAV.

Bet, atkārtošos vēlreiz, tas nenozīmē, ka šādu draudu dēļ jāmokas pašai un jāpaliek. Vienīgais - manuprāt ir dīvaini šādā situācijā nodomāt "pats vainīgs" un neklapēt ne ar ausi.

Personīgi zinu 2 vīriešus, kuri ir izdarījuši pašnāvību. Vienam no viņiem bija tikai ap 20, kad viņš pakārās - meitenes dēļ.
Interesanti, ka ikdienā attiecībās sievietes mēdz būt daudz emocionālākas par vīriešiem - daudz sāpīgāk uztvert strīdus, aizvainojumus un pāridarījumus. Sievietes var plēst traukus, kliegt, raudāt, mest vīrieša mantas ārā pa logu, bet vīrietis tā vietā, lai taisītu histērijas - vienkārši pakaras...
Biežāk dzirdu, ka pašnāvības izdara tieši vīrieši...