Attiecības, kuras grūti pārtraukt, un aborts

Tādām sievietēm tad būtu vēlams uzņemties vainu arī par visām pārējām pašnāvībām uz pasaules! Galu galā, varbūt tas tika izdarīts tāpēc, ka viņas ir uz šīs pasaules. Tupuma kalngals...

Šausmas. Tu domā arī ko raksti?
Cilvēki ir dažādi, vainas izjūta arī katram sava. Tas, ka tev būtu pie vienas vietas, nenozīmē, ka arī citām sievietēm būtu vienalga.
Žēl, ka neredzi atšķirību starp - pakārās kaimiņš, jeb vīrs, bērna tēvs.

Karma, nu bet kāpēc jāuzņemās vaina par slimību? Kādā sakarā sevi par to vainot? Un es nerunāju par tiem pašnāvniekiem, kuri izliekas, ka viss ok un neviens nenojauš, ka viņiem ir tādas noslieces. Un tad vienā dienā - pēkšņi izdara pašnāvību. Klusi, bez lielas jezgas. Lūk, te var vēl justies vainīgam par to, ka tu neko nemanīji, kaut biji blakus...
Bet, ja cilvēks ir agresīvs manipulators, kurš vardarbīgi bojā dzīvi - piedodiet, kāda vēl vainas sajūta???... Jāpriecājas, ka beidzot sev galu padarījis un atbrīvojis sievieti no paranojas un savas uzmācības. Bet, nu jā, acīmredzot sievietes, kuras žēlo tādus kretīnus ir līdzatkarīgas un tīksminās par savu upures lomu, tāpēc arī izjūt vainu... :-/

Jāpriecājas, ka beidzot sev galu padarījis

psc....tu toč neesi īpaši saprātīga būtne (t)(t)(t)

Neon, es brīnos, ka tev kā pārliecinātai kristietei tik katastrofāli trūkst empātijas un līdzjūtības...

Neon Man prieks par tavu dzīves uztveri. Redzu ka esi pamatīgi iekarsusi, pierādot, ka ir jābūt tā, kā tu saki, un ne savādāk. Ja ir savādāk, tātad tie cilvēki ir tupi, paši vainīgi. Šī nav vienīgā diskusija, kurā plosies.

Neon, es brīnos, ka tev kā pārliecinātai kristietei tik katastrofāli trūkst empātijas un līdzjūtības...

Vārds brīnīties, nebūs īstais termins.

Canis Lupus, lūdzu iemācies normāli diskutēt nepārejot uz personiskiem apvainojumiem! Neesmu attiecinājusi savus komentārus par kādu konkrētu sievieti, bet runāju par situācijas uztveri kopumā. Iedziļinies, lūdzu, tajā, kas rakstīts, nevis uztver visu pavirši, iespaidojoties no savām mirkļa emocijām pēc izlasītā. Runa ir par situāciju diezgan šaurā aspektā, nevis par visiem pašnāvniekiem un visām situācijām.

Tie pashnaavnieki agri vai veelu izdara pashnaaviibu. Ja ne deelj sievietes, tad deelj darba, ja vien nesaak dzert antidepresantus. Bet nu jaa, pievienojos Neonam. Sievietei nav jaapaliek kopaa ar viirieti un jaaziedojaas tikai taapeec vien, ka vinjsh shantazee ar pashnaaviibu. Ja man buutu jaaizveelaas starp normaalu dziivi bez skandaaliem, izsekoshanaam, draamaam un psiha manipulatora dziiviibu, nevilcinoties es izveeleetos mieriigo dziivi.

Es protu normāli diskutēt,tāpat arī es protu cilvēkus nemācīt priecāties par cita cilvēka nāvi un uztver to kā atvieglojumu. Šī situācija nav izņēmums,jā,manuprāt,tikai neaptēsts cilvēks var pateikt,ka par otra pašnāvību ir jāpriecājas,pat ja tas ir tikai šī stāsta kontekstā. Tāpat,ja tu esi tiesīga sievietes,kuras jūtas vainīgas par mīļotā vīrieša pašnāvību,saukt par tupuma kalngalu,tad arī es varu tevi saukt par tupu. Nemāci citus iedziļināties,bet gan pirms raksti komentārus trīsreiz pārdomā,kas ir to saturā. Jo vairāk raksti,jo lielāka žļurga no tevis nāk.

Aaa, nezināju, ka diskusijās ir noteikts komentāru limits, kuru pārsniedzot, nozīmē, ka tu plosies un uzspied vienīgo viedokli... Arī gadījumā, kad visi komentāri nav gluži par tikai vienu aspektu.
Paldies, ka apgaismojāt! ;-)

Jā, bija tādas attiecības.
Pat tagad to atceros kā murgu.

Tāpat,ja tu esi tiesīga sievietes,kuras jūtas vainīgas par mīļotā vīrieša pašnāvību,saukt par tupuma kalngalu,tad arī es varu tevi saukt par tupu.

Atkārtošos... iemācies izprast tekstu. Nevis sievietes es saucu par tupām, bet rīcību. Ir tomēr būtiska atšķirība. Mēs visi kādreiz rīkojamies tupi, bet tas vēl nenozīmē, ka pašos pamatos esam tupi paši. Izproti atšķirību?... :-P

Sievietei nav jaapaliek kopaa ar viirieti un jaaziedojaas tikai taapeec vien, ka vinjsh shantazee ar pashnaaviibu. Ja man buutu jaaizveelaas starp normaalu dziivi bez skandaaliem, izsekoshanaam, draamaam un psiha manipulatora dziiviibu, nevilcinoties es izveeleetos mieriigo dziivi.

Piekrītu. Man bija šādas attiecības, pat tagad to atceroties šermuļi metas cik ļoti es jau biju sākusi IENĪST to cilvēku ar ko dzīvoju kopā un gulēju vienā gultā tikai tāpēc, ka man likās, ka tā ir pareizi un toreiz vel atceros, ka domāju ''gan jau visām sievietēm iet tik grūti.. gan jau visas raud naktīs, tikai nesaka to visiem..'' un es goda vārds tā katru nakti raudāju un sevi mierināju, bet pa dienu bija vieni vienīgi skandāli, trauku lidināšana pa gaisu un čalis raudāja un lūdzās, lai nepametu jo viņš pakāršoties, nolekšot no tilta, nositīsies ar mašīnu un ko tik vel nesolija. ai, dzērāju murgi. nogriezu to visu kā ar nazi, čalis vel kādu laiku nevarēja pierast un vel zvanijās, prasija ko daru kā iet un kad tiksimies- nereaģēja uz to, kad teicu: VISS CAURI! un tad viņam pieleca, lika mani mierā. pēc pāris mēnešiem abi jau bijām citās attiecībās. es esmu laimīga, bet šaubos vai viņa jaunā meitene būs laimīga, jo tomēr viņam bija tās problēmas ar pašnāvībām, dzeršanu un tā. meitenes, nemokat sevi! tur, ārā, ir kāds cits cilvēks, kurš jūs novērtēs!

Elizabete., kristieši nav bezsmadzeņu radījumi, kuriem ir sveša loģika un rīcību sekas. Kas attiecas uz emocionālo daļu - visi nav vienlīdz emocionāli un jūtīgi.

Nav bijušas tādas attiecības, bet, ja man kāds draudētu ar pašnāvību, es šādai manipulācijai nepakļautos un par to ziņotu policijai / krīzes centriem.
Runājot par rakstu, skumji, bet acīs cērtās tendence visā vainot citus. Publikācija kā pēdējais mēģinājums atsvabināties no vainas apziņas.

Nāve kā tāda man nepatīk, tāpēc man būtu grūti ar mierīgu sirdi pieņemt to ka kāds ir izdarījis pašnāvību un tās izraisītājs tai mirklī esmu bijusi es, lai gan protams šādi cilvēki vienkārši jau nav pie pilna saprāta un ļoti nelaimīgi kā tādi.
Neuzskatu ka sievietei vajadzētu palikt ar cietēju kopā, ja tas viņu pašu noved līdz dziļām bēdām, bet es ar nespētu iedomāties pateikt to ka man būtu vienalga par cilvēku kuru esmu pazinusi un iespējams mīlējusi vairākus gadus un jā, pat arī randiņu periodā ja attiecības beigtos ar nāvi, neko patīkami tas nebūtu.
Es neteiktu ka es vainotu sevi, bet ļoti slikti gan justos ja tā notiktu, jo pat ienaidniekiem nāvi nevēlu.

Kas attiecas uz emocionālo daļu - visi nav vienlīdz emocionāli un jūtīgi.

TIEŠI TĀ. Tāpēc nav korekti teikt, ka tās sievietes, kuras izjūt vainas sajūtu, pēc vīra /drauga pašnāvības, ir tupa rīcība.

Būtībā pati atbildēji, ka katrs indivīds ir ar savu psihi un emocionālo stāvokli. Vieniem šāda traģēdija ir bijis nebijis, citiem visu mūžu moka sirdsapziņas pārmetumi.

Personīgi zinu 2 vīriešus, kuri ir izdarījuši pašnāvību. Vienam no viņiem bija tikai ap 20, kad viņš pakārās - meitenes dēļ.
Interesanti, ka ikdienā attiecībās sievietes mēdz būt daudz emocionālākas par vīriešiem - daudz sāpīgāk uztvert strīdus, aizvainojumus un pāridarījumus. Sievietes var plēst traukus, kliegt, raudāt, mest vīrieša mantas ārā pa logu, bet vīrietis tā vietā, lai taisītu histērijas - vienkārši pakaras...
Biežāk dzirdu, ka pašnāvības izdara tieši vīrieši...

"Justies vainīgai", ka cilvēks, kurš draudēja pakārties, pakaras - kas tur nenormāls? Uzreiz domas - kāpēc neziņoju krīzes centriem, kāpēc vismaz nebrīdināju viņa mammu, draugus....? Un arī stulbais "ja es būtu pagaidījusi ar savu aiziešanu/aizgājusi ātrāk/pateikusi par savu aiziešanu savādāk..."

Bet, manuprāt, tas ir tikai normāli, ka tev sāp, ka cilvēka, kurš tev ir kaut ko nozīmējis, vairs NAV.

Bet, atkārtošos vēlreiz, tas nenozīmē, ka šādu draudu dēļ jāmokas pašai un jāpaliek. Vienīgais - manuprāt ir dīvaini šādā situācijā nodomāt "pats vainīgs" un neklapēt ne ar ausi.

57days Ja tie pashnaaviibas draudi ir tikushi izteikti 101 reizi, tad pienaakt var arii tas briidis, kad otram paliek vienalga.