kāpēc? Cepiens par sabiedrisko tr.

Kad es kāpju ārā un nevaru normāli to izdarīt, jo kāds grib tikt iekšā pirms es esmu izgājusi, cenšos speciāli grūst atpakaļ, protams, izvērtējot, cik stipri to daru.

Ha ha, milzīgs pluss. Es tik pat riebīga :D

vispār jau pērkot biļeti, pasažieris pērk nevis sēdvietu, bet gan pakalpojumu - transports no punkta A līdz punktam B. Lai arī cik no pieklājības viedokļa somas blakus sēdvietā ir nepareizi, pēc nolikuma atsevišķa biļete somām nav jāpērk. Pati ar sabiedrisko braucu pavisam retu reizi, bet vienīgais, kas man ir licis aizdomāties ir vai tās mātes, kuras ļauj saviem sīkajiem, kuriem vieta nepienākas šā vai tā, kāpt uz krēsliem ar kājām. Tur taču pēctam kāds cits sēdīsies!

Es reiz autobusā novēroju scēnu, ka viens skuķis apsēdās un nolika sev blakus uz krēsla somu. Ok. Autobuss pilns. Vietu nav. Pienāk sieviete un palūdz noņemt somu, lai varot apsēsties... A skuķene atcērt:"Nē! Gan jau stāvot nenosprāgsi!" :-O Lieki teikt, ka sieviete palika bez valodas, bet skuķene vēsā mierā brauca tālāk ar somu uz blakus krēsla... :-/

Spīdola, saprotams, ja transportā ir daudz citu brīvu vietu, lai Tava soma sēž Tev blakus, bet, ja vietu nav un daudzi stāv kājās, tad tā somas "sēdēšana" blakus man ir neizprotama :D
Loģiski jau, ka kāds no stāvētājiem grib sēdēt, bet neērti jautāt, lai somu noņem... :-D

Man nav tā, ka kaut kas tracinātu tā, ka par to jācepjas un jādomā. Parasti tajā brīdī tad nedaudz padusmojos un viss. Lielākoties ar tādu whatever attieksmi attiecos pret sabiedrisko.

+++

Soma, protams, nevar strādāt. :D :D

Un es uz tās somas arī neguļu, bez šaubām. Pati nesaprotu, kāpēc tik jokaini uzrakstīju. :D

Man nav tā, ka kaut kas tracinātu tā, ka par to jācepjas un jādomā. Parasti tajā brīdī tad nedaudz padusmojos un viss. Lielākoties ar tādu whatever attieksmi attiecos pret sabiedrisko. Skatos pa logu, tāpēc parasti cenšos sēdēt pie loga, ja ir tāda iespēja. Nesēžu/nestāvu blakus smirdīgiem cilvēkiem, urlām. Starppilsētu autobusā gan mēdzu likt somu uz blakus sēdekļa un pati gulēt - es kāpju iekšā no agra rīta un pirmajā pieturā, kad ir ļooti maz cilvēku, bet autobuss ir liels. Apmēram 40 km no Rīgas, kad 3/4 ceļa jau ir nobrauktas, sarodas tik daudz cilvēku, ka jāņem soma nost - bez problēmām. Neredzu iemeslu, kāpēc tā soma nevarētu tur strādāt, ja reiz nevienam nav tur tai laikā jāsēž. Tāpat arī tad, ja kāds savu somu nolicis Rīgas sab.transp. uz krēsla, nestāvu un nebrīnos - ja gribu sēdēt, palūdzu, lai noņem un sēžos. Nesaprotu tos, kas šokējas par tām somām, grib sēdēt, bet nabadziņi nevar, jo vaininieks nav telepāts. :D

nešpetnās 40 gadnieces saceļ brēku par to, ka es nešaujos gaisā un neizritinu kažokādu uz tā krēsla večiņai.

...laikam labākais, ko esmu izlasījusi šajā diskusijā :D paldies!

Nujā, un atšķirībā no vairuma, man nepatīk, ja man jautā, vai kāpšu ārā. Neviens transportā vēl nav palicis, ja vajadzēs, palaidīs un tiks ārā, nafig jāuzbāžas un jājautā, vai kāpšu un kur kāpšu! Mhh, tracina.

Mani, savukārt, kaitina, ka iekāpj patukšā transportā un ieņem pozu pie durvīm, iekāpj nākamie un ar paliek turpat. Rezultātā tukšs trolejbuss, bet pie durvīm burzma. Šito es nekad neesmu varējusi saprast. Un kā tad Tu savādāk ārā tiksi, ja ne prasot? Man kaut kā svarīgi ne tikai nepalikt iekšā, bet izkāpt vajadzīgajā pieturā. Protams, tikpat ļoti kaitina tjotkas, kas neko neprasot tik spiežas garām.

Un otrs - labi, ka tagad gandrīz visos mikriņos automātiskās durvis. Cik agrāk nebija tā, ka grasies kāpt ārā, bet iepriekšējais pat nepaskatoties atpakaļ, cērt durvis ciet. Tā jau bez pirkstiem palikt varēja.(t)

Šī tēma man atsauc atmiņā vienu vienīgu senu notikumu - ar starppilsētu autobusu braucu uz bijušā drauga laukiem, autobuss bija pilns, bet sēdēja meitene izpletusies ar somu uz blakus sēdekļa. Man tā nebija laba diena, tāpēc nedaudz asāk pajautāju, vai var pavākt malā somu, un apsēdos blakus. Vēlāk izrādījās, ka tā bija bijušā drauga bijusī draudzene, viņa mani zināja un twitterī bija pāris heita tweetus pēc tam uzrakstījusi :D

Bet mani tracina,'ja vietas ,'kur sedet velmir pietiekosi,'bet,'redz, ludz mani blakus apsesties.

Oi šitais arī ir kaitinoši, it īpaši, ja pilns transports ar brīvām vietām pa divi, bet nē, redzoties, tai kundzītei ar smaku, tieši, jāpielien blakus...

Un, ja vēl blakus aizmieg........ :-|

cilvēki mēdz nesēdēt pie loga, ja ir aizdomas, ka varētu palikt slikti.

un es netieku savā pieturā ārā. Kāpu nākošajā

šādā situācijā parasti ļoti skaļi un neapmierināti pajautāju: palaidīsiet izkāpt?????

Uhhh tiesi tadelj labak eju ar kajam kaut vai daudzus km. Man besii ari, ja man kads blakus sezh un nedod dievs, ja simts cilveki spiezas virsu.
Es ari parasti blakus sev pie loga lieku somu un citas mantas. Ja kads grib apsesties,'tad pati parbidos. Bet mani tracina,'ja vietas ,'kur sedet velmir pietiekosi,'bet,'redz, ludz mani blakus apsesties. Ahhh tiesam gribas tad iekraut.vienreiz man ta bija. Un labi,'ka tikai vienreiz, jo cita reize liktu apsesties citur.

Tagad ar sabiedrisko transportu reti sanāk braukāt, bet gadiem esmu braukājusi diendienā ar viņu, tādēļ redzēts ir daudz kas. Kaitina jau visas nosauktās lietas, kā arī tas, ka ja apsēžos priekšā, kur var sēdēt cilvēki viens otram pretī (un tās vieta sanāk zemāk par pārējām, tālāk jau ir trepītes) un autobuss ir riktīgi pilns ar cilvēkiem, kāds vīrietis ar savu bikšupriekšu rīvējas gar mani. Saprotu, ka tas nav speciāli un viņam nav kur palikt, bet tas tiešām liekas pretīgi.. Tāpat arī kaitina cilvēki, kuri iekāpj autobusā un klepo visu ceļu kā tuberkulozes slimnieki. Nu un protams visādi smirdošie braucēji. Reiz starppilsētu autobusā man blakus nosēdās vecis, kurš konkrēti smirdēja pēc sūdiem. Paldies Dievam viņš drīz vien izkāpa.
Nav man nekas pret krievu tautības cilvēkiem, taču ja man svešs cilvēks kaut ko jautā krieviski, es kaut kā automātiski uzreiz atbildu latviski. Tad nu autobusos ir nācies klausīties bezmaz vai lekcijas par to, ka nerunāju krieviski un vispār cik briesmīga ir jaunā paaudze.

Tu jautā pēc vietas vai tikai klusi noskaties? Es reizēm nolieku somu, bet, ja kāds pajautā, noņemu. Tāpat vien gan to nedaru.

Šitā gudriniece par savas somas 'sēdvietu' arī maksā? fascinē - kā var sastutēt somas sēdvietās, ja cilvēki pilna eja stāv un nav, kur sēdēt. ja soma pārāk liela, lai noturētu klēpī, tad jānodod autobusa bagāžai! (t)

Un par ārā kāpšanas jautāšanu - es arī reizēm pajautāju, ja ir daudz cilvēku priekšā durvīm, jo vēlos zināt vai man ir jābīdās tuvāk durvīm vai varēšu gaidīt, kad viņi izkāps. Man ir gadījies, ka nepajautāju, cilvēki durvīm stāv priekšā kā mūris un es netieku savā pieturā ārā. Kāpu nākošajā :-D

aa vēl kaitina kad kāds sīkais sēž aizmugurē un sper ar kājām manu krēslu. Ja ir iespēja, ureiz pārsēžos, savadāk neizturētu :-D bet tas starppilsētu autobusos.

Pirmais - starppilsētu autobusā es vienmēr sēžu beigās loga pusē un, ja nav pilns buss, tad mantas nolieku blakus uz krēsla, lai nav jāliek zemē. Vēlāk, kad nav citu brīvu vietu, tad paņemu klēpī vai nolieku zemē, lai kāds var apsēsties.
Sabiedriskajā parasti sēžu, kur brīvs, bet patīk sēdēt pie loga un ciest nevaru sēdēt tajās bijušajās konduktoru vietās. FUJ.

Otrais - man arī ir nācies gaidīt uz tanti, kurai viņas somiņa sēdēja blakus (pie loga) pilnā busā, kamēr šī, žāvādamās lasīja avīzi. Bet tā kā tur bija 4 vietas viena otrai pretī, tad fiziski es nevarēju tur apsēsties, kamēr tā soma tur bija...

Visvairāk varu sacepties par māmiņām ar bērniem un par skolēnu bariņiem. Pārējie netraucē ;) (jo esmu no urlu rajona)

Es personīgi sēžu ārmalā, jo zinu, ka man jākāpj ārā ātrāk kā ~95% no pasažieriem :D (kad braucu ārpus Rīgas) un man riebjas līst pēc tam ārā, jo lielākā daļa nevis pieceļas un palaiž cilvēku mierīgi izlīst, bet vnk. pastumj kājas uz sānu (labākajā gadījumā) un besī tā sajūta, ka jālien svešam cilvēkam ar dupsi sejā.

Manuprāt, daļa komentētāju gluži priecīgi lolo nepatiku pret cilvēkiem pēc noklusējuma.

Atzīšos, neesmu pilnīgi imūna pret dažām no neadekvātajām norisēm, no tām visvairāk sāp piespiedu fiziski kontakti ar pensijas vecuma sievietēm un ļaužu sakāpinātā neapmierinātība, īgnums un vāji attīstītā spēja komunicēt, kas droši vien kalpo par pamatakmeni daudzajām fundamentālajām šajā diskusijā apspriestajām problēmām.

Nu neuztvēri gan, es runāju kārtīgiem starppilsētu autobusiem, kuri neapstājas pie katra staba.