Man nav tā, ka kaut kas tracinātu tā, ka par to jācepjas un jādomā. Parasti tajā brīdī tad nedaudz padusmojos un viss. Lielākoties ar tādu whatever attieksmi attiecos pret sabiedrisko. Skatos pa logu, tāpēc parasti cenšos sēdēt pie loga, ja ir tāda iespēja. Nesēžu/nestāvu blakus smirdīgiem cilvēkiem, urlām. Starppilsētu autobusā gan mēdzu likt somu uz blakus sēdekļa un pati gulēt - es kāpju iekšā no agra rīta un pirmajā pieturā, kad ir ļooti maz cilvēku, bet autobuss ir liels. Apmēram 40 km no Rīgas, kad 3/4 ceļa jau ir nobrauktas, sarodas tik daudz cilvēku, ka jāņem soma nost - bez problēmām. Neredzu iemeslu, kāpēc tā soma nevarētu tur strādāt, ja reiz nevienam nav tur tai laikā jāsēž. Tāpat arī tad, ja kāds savu somu nolicis Rīgas sab.transp. uz krēsla, nestāvu un nebrīnos - ja gribu sēdēt, palūdzu, lai noņem un sēžos. Nesaprotu tos, kas šokējas par tām somām, grib sēdēt, bet nabadziņi nevar, jo vaininieks nav telepāts. :D