kā rīkoties?

Gļēvs vīrietis!
Nevajag speciāli ar viņu tikties un censties ko noskaidrot, čalim būs lielāks trieciens, ja nevēlēsies ar viņu tikties, kaut pēdējo reizi. Ja viņš vēl raksta, atbildi, ka jūties laimīga, ka esat šķīrusies. Tas būs kā spēriens pa riekstiem :-D
Nav jau tā, ka viņš neko pret tevi vairs nejūt, tomēr pieradums un sava veida pieķeršanās bija.

karolīnaK, am a viņš vairs nezvana un neraksta?

man līdzīgi kā Robītei. vismaz tagad man tā šķiet, varbūt pēc laika man to sarunu nevajadzēs.

MAn, kad reiz šķīros, bija svarīgi visu izrunāt, savādāk visādas domas - kāpēc, kas vainīgs u.tml.

Es gan nezinu, ko derīgu varētu dot vēl viena tikšanās un saruna.

Vienīgajā reizē, kad es tiku pamesta, man par katru cenu vajadzēja uzzināt tos iemeslus, kāpēc, atbildes. Es tās arī saņēmu, tika nosaukti dažādi iemesli, minēti dažādi apstākļi...bet kāda no tā visa jēga, ja pats galvenais iemesls, lai arī nepateikts, tomēr bija skaidrs-viņš mani pietiekami nemīlēja.

Un no tām atbildēm nesāp mazāk.

Prieks par tavu lēmumu un drosmi, ne vienmēr citi to spēj izdarīt :)

Marī, nē, nekāda pierunāšana! tas būtu nepareizi un pilnīgi lieki. paldies :)

šokoprieks, es tādu versiju arī apsvēru, ka sākumā varbūt viņam ir liksies, ka draugs viņu nodevis. bet pēc tās sms varēja nojaust, ka viņš zina patieso iemeslu, kā visu uzzināju.

Karolīna, nu tad saņem sevi rokās un neļaujies,ka tevi pierunā uz kaut ko.
Es pazūdu no šitās diskusijas, savādāk sāk uzpeldēt sāpīgas atmiņas :D

Veiksmi tev! turi buru !!

Lita16- ne man gadi maz, ne pieredzes. Es tagad saku,'ka,'iespejams,'daritu. Ka butu reala situacija, es nezinj. Sava vieta tagad es diez vai ta varetu izdarit, jo mums ir ari bernins,'kas nozime atbildibu un saikni muzu.
Es ta rakatiju,'jo vienreiz ta ari izdariju. Tas nebija planots. Vnk toreiz (taa bija kadus 6 gadus atpakalj), gaju uz it ka pedejo tiksanos ar puisi, kuram man vajadzeja atgriezt vienu man piederosu lietu. Pa celam satiku labu draugu. Nu butiba pie pasa stura dazas min atral. Dazu sekunzu laika izdomaju, pateicu, lai telo lidz , pakeru aiz rokas un gajam kopa ka paris.
Tas puisis, ar kuru skiramies,' to redzedams,'atdev man to lietu un aizgaja prom bez runasas.
Pec tam velak,'protams, visa triceju no uzdrikstesanas, jo sakotneji gaju ar velmi atgut to puisi. Velak parnema tuksums,'ka -kada jega no ta?
Tagad saprotu,'ka tas bija labakais,'ko vareju izdarit. Jo tas puisis bija nacis ar mani salabt jau kartejo reizi. Un mana mulke sirds to ari piedotu, bet es tak to ari gaidiju. Nu tad pati sabojaju sev to prieku. To visu gan uzzinaju pec kada gada. Aj,'ka man sapeja sirds par savu izdaribu, bet labi,'ka ta izdariju, jo savadak mums tas nejedzigas attiecibas nekad nebutu beigusas.

Tas bija viens stasts no manas realas dzives. Jaa, varbut murgains, bet mana situacija es tagad varu pateikties dievam, jo savadak es tagad nebutu tur, kur esmu tagad.

jā, viņš noteikti saprata, ka esmu rakņājusies un atradusi. mēnesis šķiet par ilgu. gribu izsāpēt un miers. ar visiem iemesliem un visu pārējo. ziniet, varbūt pat tā tikšanās būtu vajadzīga man, lai viņš redz, ka varu savaldīgi skatīties acīs, uzklausīt, izteikt savas domas, lai cik grūti būtu. viņš neko no tā nevarēja, tikai liekulīgi meloja un izlikās, cik viss ir labi.

Čalis noteikti jau zina to,ka viņa to uzzināja no skype, jo prom esot viņa pateica viņam,lai neaizmirst informēt savu draugu par to.

vrb krīt draugam virsū un saka:"Vot, mērgli, kāpēc nodevi mani?":D

Protams, tā bija kļūda, bet ko darīt - sakāpinātas emocijas... Taču, tur vēl paliek iespējas fantāzijai - nevar jau zināt, vai tikai skaipā pārrunājis, vai kaut kur kādā krogā tusējot arī, varbūt vēl kādam draugam teicis... Gadījumā, ja autore viņa datoru tiešām nefiltrē regulāri, var arī neienākt prātā.

Bet Mari taisnība - varbūt nevajag šo izrunāšanos uz karstām pēdām, bet nogaidīt, kamēr emocijas nedaudz pārskrien un tad tev pašai noteikt gan tikšanās laiku, gan vietu.

Čalis noteikti jau zina to,ka viņa to uzzināja no skype, jo prom esot viņa pateica viņam,lai neaizmirst informēt savu draugu par to.

Ja ļoti gribas izrunāties un skaidrību, var iet uz tikšanos. Uz tikšanos neietu, ja būtu pārliecība, ka to nenožēlošu un pēc tam uz gadu (lasi - ilgstoši) pašanalīzē par šķiršanās cēloņiem neiegrimšu.

Bet to, ka par tāpat gaidāmo šķiršanos uzzināju, lienot puiša sarakstē, neteiktu. Pirmkārt, tas būtu iemesls viņam vainu par šķiršanos velt uz tevi (lasi viņa vēstules, kontrolē un nieks, ka tā bija tikai viena reize); otrkārt - lai pamokās, domājot kā to uzzināji. Pati vari teikt, ka sajuti - attiecības iet uz galu. Sievietes intuīcija...

BET varbūt ne tik agri vajag runāt! Ja vari, nerunā vispār! Mēnesi, divus un skaties kā jūties. Ja tu netiec no tā vaļā, tad mēģini izrunāties ar viņu. Tagad uz karstām oglēm labāk nē, viņš vēl pierunās, lai tu atgriezies pie viņa un tu emociju satracināta un nomākta, arī aiziesi atpakaļ pie viņa. Tāpēc nogaidi!

Es uzskatu,ka vajadzētu izrunāties un uzzināt iemeslus kāpēc tevi gribēja pamest. Ja tu patiešām to vīrieti mīlēji,mīli un ari vēl kādu laiku mīlēsi, tad tas tevi iekšā nomāks katru dienu - kāpēc viņš gribēja sķirties. Ar laiku paliks vieglāk,jā, bet tāpat ik pa laikam domāsi , kāpēc tā? Ko es izdariju? Ko es dariju nepareizi? Paies gadi un domāsi , bāc es tak joprojām viņu mīlu :D
Nu man tā līdzīgi bija, gadiem ilgi prātoju, domāju kāpēc kāpec , visādas stulbas domas galvā bija līdz izrunājos , uzzināju iemeslus un viss. Sirds mierīga palika!

karolīnaK , lai pāršķirtu lapu tev jāsatiekas un jāpajautā - kapēc .. lai nepaliek neatbildēts jautājums.. Veiksmi Tev , ceru ka Tu uzzināsi kas bija pie vainas!

nē, man tās scēnas un vēl cita vīrieša iesaistīšana nav saprotama. šķiršanās ir tik smags solis, īpaši, ja tas nenotiek dabiski, bet jūtas vēl ir. nedomāju, ka tas ir īstais laiks, lai spēlētu teātri, kad vienam ir jāaiziet.
jā, par to tikšanos vēl jādomā. man vienkārši bail, ka laikam ejot, iekšā būs tā neziņa- kādi bija patiesie iemesli, kas īsti notika. gribu, lai iekšā vairs nav nekā, lai var pāršķirt lapu, nevis turpināt tai rakstīt pa virsu(t)