kā sevi aizstāvēt?

Nupat piereģistrējos forumā. Pirms neilga laika tiku vaļā no tādas ''draudzenes''. Man bija identiska situācija kā autorei. Arī tāpat izteica dažādas piezīmes, kas mani aizskāra, izrādīja necieņu un es tagad brīnos, kā vēl varēju paciest tādu attieksmi. Es vienkārši pamazām no viņas attālinājos un pārtraucu kontaktēties ar viņu, kad centās mani kaut kur aicināt, atteicos. Labāk būt vispār bez draugiem nekā ar šādiem nedraugiem.

+ Dellicious :)

Es esmu ar mieru ar tevi draudzēties, lai tev nebūtu jādraudzējas ar viņu

Šis ir mīļākais un noderīgākais komentārs visā diskusijā! (l)

Vienīgais iemesls, kāpēc es ar viņu joprojām satiekos, ir mana vispārējā vientulība un citu draugu neesamība.

Es esmu ar mieru ar tevi draudzēties, lai tev nebūtu jādraudzējas ar viņu (l) :)

Negribētos domāt, ka tā ir skaudība, jo katra savā jomā esam labāka.
Konkrēti ar viņu nu ir vilcies jau gadiem tāda situācija, ka mācībās man ir ļoti labi gājis, bet viņai ne pārāk. ''Dabas dota gudra galva'', attaisnojums. Bet es to neredzu kā iemeslu nepacensties. Ja reiz kursus var izmācīties un iegūt labus vērtējumus, kāpēc lai nevarētu ko vairāk, vienkārši jāpadomā kas vairāk interesē, līdz ar to, būtu motivācija mācīties.
Nezinu, esmu tāds cilvēks, kas atvainosies par ja man būs taisnība, nepatīk man tādas situācijas.

Viņa laikam to uztvēra kā pārmetumu.

Es pat teiktu, ka tā ir arī neliela skaudība, ka Tu, māmiņa būdama, domā kā pilnveidoties un augt, bet viņai redz Maksimā jāstrādā. Tavā vietā neatvainoties, jo nav par ko. Labāk būtu ņēmusi piemēru no tevis, nevis uzmetusi lūpu par neko.

Lasu šo diskusiju un priecājos, ka man ar draudzenēm tā nav. Vai nu esam ļoti diplomātiskas ,vai uz viena viļņa, bet dažas sarkastiskas piezīmes uztveram ar joku, jo zinām, ka speciāli iedzelt viena otrai negribam. Ā, nu bija man draudzene, kas man izteica piezīmes, piemēram, par to, ka draugs uz dzimšanas dienu uzdāvināja zelta gredzentiņu - cik dārga dāvana, jūs vēl tik mazu laiku kopā esat, ka tik nesanāk nožēlot utt. Kamēr citas draudzenes priecājās par mani, šī bubināja aptuveni ar tādu domu, ka tieši tas zelta gredzens būs iemesls, kāpēc mēs izšķirsimies un viņš vēl nožēlos, ka man tādu uzdāvinājis. Nu vispār sviests. Un tā bija ar daudzām jomām, kad jutu, ka viņa mani uztver kā sāncensi, nevis draudzeni.
Bet, ja es jūtu, ka sarunā vairs nav iepīti joki, bet aizvainojumi, man nav problēmu iedzelt atpakaļ.

Tā teikt, saliekam plusiņus un mīnusiņus, kas kurai labāks (mamma garāka, krustmātei lielākas krūtis, no 5 metru attāluma redzēts prezidents), un izvelkam vidējo, kura "augstāka" un kura "zemāka" :D Bērnu dārzs ...

Es no tādiem kontaktiem ātri tieku prom. Kāpēc mocīties, ja apkārt ir pietiekami daudz citu cilvēku, ar kuriem var saskanēt gan vērtības, gan piesauktā humora veids?!

Jēziņ, vēl līdzināties (kaut vai domās), kurai labāka izglītība, darbs, naudas, come on. Tāda ir draudzība 21.gadsimtā?

Nu es ceru, ka viņa izlems ko vēl pilnveidot, nevis pēc gadiem būs situācija ''es taču teicu''. Vienkārši nesaprotu, ne es to uzbrūkoši teicu, ne kā, vienkārši kā faktu, ka es nevēlos tur strādāt gadiem. Viņa laikam to uztvēra kā pārmetumu. Es labi saprotu, ka bērns, man arī ir bērns, bet vienalga, vajag katru iespēju izmantot.

Hamless . Pareizi pateici. Maxima nav nekas slikts vnk tev ir nepieciešama izglitiba un tu gribi but kas vairāk. Prieks ka vēlies macities. Ceru ka nakotnee stradasi labaa darba un citi (tava drudzene)sapratis ka kludijaas ka nemacijaas. :) bez ozglitibas cilveks ir 0 . Tagad kads noteikti teiks ka daudzi kluva bagati bez izglitibas un bla bla. Bet uz to nevar paļauties dzivee macības kaut psiholoģiski tevi attista un tu izaudz . Tādēļ uzskatu ka droši pastāvi par savu un nejau visi ir ar vienādām domām ;))

Nezinu, man pieredze no otras puses.
Draudzene ir attiecībās, kad kaut ko stāstu par sevi, vienmēr ir neizprašanā - kā tu tā, taču visu mūžu ar tādu attieksmi paliksi viena pati. Kad pateicu, pat ne uz viņas domātu frāzi, labāk viena, nekā ar ko pagadās, apvainojās. Nu labi.
Pēc laika atkal situācija - pasaku, ka stāšos mācīties universitātē. Viņai atkal nesaprašana, kā tā, ka neiešu strādāt. Viņa strādā maksimā. Ko arī pateicu, ka negribu visu mūžu strādāt maksimā, jo mūsu pilsētā neko dižāku bez izglītības nemaz nav iespējams darīt. Atbilde bija sekojoša - nu es jau arī nē, meklēšu ko labāku, ēstuvē vajadzīga pārdevēja drīz būs. Attaisnojās ar to, ka bērns jābaro, bet es paskaidroju, ka ir iespēja mācīties sestdienās, un maksa nav liela un ka bez izglītības būs grūti. Nu jau trešo dienu man neatbild uz sms. Nesaprotu, es ne viņu aizvainoju, ne ko, paskaidroju, ka ir iespējas, ka to vajadzētu izmantot, jo reālā situācija arī ir tāda - maksima mūža garumā. Tagad nevar saprast, vai man atvainoties, vai ko? Īsti vainīga nejūtos.

Man ari ir tāda līdziga draudzene . Es vnk uzlieku miksto saaku iztureties tapat kaa viņa. Piezvana man un stasta par savam problemam un stastija cik labi iet cik vinas calis pelna un cik viņai nauda maka. Iikas apsurdi. Visu laiku palidzi bet to nesanem atpakal. Vnk izturies tapat ka vina. Un iesaku izvertee draugus. Ja juties vientula labak pavadi laiku ar ģimeni. Tas laiks ko zaudee neesot ar viniem ir loti dargs. !

Tev ir taisnība par to, ka viņa izturas pret tevi kā "kāju pameslu", un galvenokārt tas notiek tikai un vienīgi tādēļ, ka tu ļauj viņai šādi pret sevi izturēties. Tā bieži notiek ar mazliet biklākiem un nedrošākiem cilvēkiem, bet tev nekādā gadījumā nevajag to pieļaut. Vislabākais variants ir atklāti pateikt kā tev viņas izturēšanās liek justies, un ka draugs nav tas, kas regulāri pazemo otru, pat ja tas notiek "tikai" joku veidā. Ticu, ka spēj atšķirt humoru no dzēlīgiem apvainojumiem, un šajā gadījumā meitene šauj par strīpu. Galvenais - nevajag baidīties, parādi, ka esi personība, kas spēj pastāvēt par sevi un pati izvēlēties savus draugus. Īsāk sakot - toksiskiem cilvēkiem tavā dzīvē nav vietas, tie tevi tikai vilks uz leju, bet tu jutīsies emocionāli atkarīga un neiesi prom. Tajā pat laikā silti iesaku padomāt par savu pašapziņu, tā noderēs vienmēr.

Nu re, tu man sniedzi, labu atbildi :) Paldies. Tas pierāda, ka tomēr pirmajā komentārā kļūdījos un tev ir kaut kāda pašapziņa ( tu apzinies, ka tev ir tāds pats darbs bijis, ka labāka izglītība utt. ) un ja zini, ka tas nav sarkasms, tad iespējams, tava draudzene ir tajā "maitu" kategorijā :)
Lai vai kā, veiksmi tev ar viņu tikt galā.

Es pati taadiem cilveekiem iedzelju atpakalj. Man ir "talants" aatri uzost vissaapiigaako punktu zem jostasvietas un tad arii pa to uzdodu. Ja vinji meegina teikt, ka es vinjus aizskaaru, tad taa arii pasaku aciis, ka ja par mani meedz "pajokoties" vai izteikt komentaarus, tad es paturu sev tiesiibas dariit tieshi to pashu. Ja kaut kas nepatiik, tad lai meklee citu draudzeni/pazinju ar ko papljaapaat vai patur savus komentaarus pie seviim.

Man ir viens cilveeks ,kurs pa visu varu grib mani "izvest" no pacietiibas,liekas vina"paeed",izlaadeejosties uz kaadu cilveeku...Esmu izstraadaajusi loti labu taktiku,tiekoties ar vinu-noklausos visaas negaacijaas,pasaku -paldies par tavaam domaam, un it kaa nekas nebuutu bijis ,saaku runaat par kaut ko citu.:-P

Netiecies ar "draudzeni",kura tikai grauj Tavu pašapziņu. No tādiem cilvēkiem jātiek vaļā.

Man liekas,ka viņa uz Tevi tikai izlādējas. Jo tu neko nesaki pretī.

Varbūt. Sākumā es neko neteicu, jo domāju, ka joks, un bija vienalga. Pat nepamanīju, kā no laipnas draudzenes viņa gada laikā pārauga tik dzēlīgā.

Kādas viņai ir tās citas draudzenes? arī labi darbi, utt??

Visi citi viņas draugi un draudzenes ir kolēģi, darbi tādi paši kā viņai. Bet viņiem kompānijā sākas reorganizācija un daudzi iet prom, un cik zinu, tad kontaktu ar šiem cilvēkiem viņa neuztur. Tādēļ īsti nezinu, kādas tad galu galā ir šīs viņas draudzības.

Man liekas,ka viņa uz Tevi tikai izlādējas. Jo tu neko nesaki pretī. Kādas viņai ir tās citas draudzenes? arī labi darbi, utt??

DaYa, nezinu, vai tiešām vaina ir izskatā vai kur citur, bet man ir sajūta, ka viņa izmantos jebkuru situāciju, lai parādītu savu pārākumu pār mani. Kad es iedomājos, ka pat mani kādreizējie kolēģi pret mani izturējās ievērojami labāk, tad vispār vairs nesaprotu, kādēļ ar viņu draudzējos.

Navigator

Tagad padomā loģiski, ja jau viņa ir tā, kurai ir labāks, darbs, izglītība, nauda, utt., kāpēc, viņai vēl būtu jāapvaino tevi, ja jau tu tāpat, atvainojos, bet esi "zemāka"?

Viņai ir labāks darbs. Izglītība labāka tomēr ir man. Naudas ziņā, kad strādāju, mēs bijām ļoti līdzīgās pozīcijās, bet tagad, kad studēju, protams viņai naudas daudz vairāk. Man gan nešķiet pieņemami šo iemeslu dēļ iedalīt cilvēkus ''augstākajos'' un ''zemākajos'', pret kuriem var izturēties kā pret kāju pameslu. It sevišķi gadījumā, ja viņas darbs par manējo bijušo ir tikai par kripatu labāks, un viņa pati saka, ka ilgāk vairs nevar tur strādāt, bet nezina, ko citu darīt.

Attiecībā uz humoru. Man ir bijuši sarkastiski draugi, šo humora izjūtu es saprotu. Bet ir tomēr starpība, vai jūs jokojaties un smejaties, vai arī ir nopietna saruna un tajā tiek mestas šādas divdomīgas frāzes. Piemēram, kad viņa jautā, kā man gāja tur un tur (jo man pašai kaut ko stāstīt jau nav vēlmes vairs), es pasaku ka patiesībā jau gāja ārkārtīgi labi, un atbildē saņemu gandrīz vai aizvainotā balsī tekstu, ka vispār jau viņu kāds par foršu nosauca vakar. Neredzu tur neko smieklīgu, varbūt tu redzi. Sliktās lietas dzīvē es nevienam nestāstu, bet tagad šķiet, ka arī labās nevaru teikt, jo uzreiz saņemu 'bet es tik un tā esmu labāka!' atbildē.