kā sevi aizstāvēt?

Vispār, ja tā godīgi, no tava teksta un draudzenes komentāriem (šoreiz izlasīju visu diskusiju), es to uztvertu kā: vienai ir humoriņš(iespējams, ne labākais, bet ir sava veida) un otra ir kompleksu mākta radība.
Tagad padomā loģiski, ja jau viņa ir tā, kurai ir labāks, darbs, izglītība, nauda, utt., kāpēc, viņai vēl būtu jāapvaino tevi, ja jau tu tāpat, atvainojos, bet esi "zemāka"? Nu tur nav loģikas. Visticamākais, ka viņa vnk gribēja draudzēties, un meitene beidzot ir atvērusies un jums nesaskan humori.
Savukārt, tu esi kompleksu mākta- to jau pēc teksta var just. Jo apgalvo, ka esi sliktāka tajā, tajā, tajā un vēl arī tajā jomā... Nu kurš ir izmērījis, ka esi sliktāka? Tev mazāk darbā maksā? Bet varbūt tu dari to, kas tev patīk un viņa nē? utt. piemēri.
Bet, galvenā, mana teksta doma bija, ka beidz skatīties uz draudzeni kā uz lielo bubuli, kurš tevi aizvaino. Ja tu gribi saglabāt draudzību, skaties uz viņu kā vnk labu piemēru, otru individualitati, kurai, pat savā ziņā gribi līdzināties (jo tak tur minēji, gribi draugus, naudu, izklaides utt vairāk, nu to visu, kas ir draudzenei= būt vienā līmenī). Ja vien viņa tiešām nav maita (tādu ir tiešām retums, kuras apzināti vnk čakarē cilvēkus), tad domājams, jūs to spēsiet atrisināt :)


Piemērs no manas draudzības. Ilgus gadus draudzējos ar meitenēm, bet pa lielam, nearvienu nebija tiešām labas draudzīgas attiecības. Bet nese satiku meiteni ar kuru tiešām var parunāties no sirds, ir forši satikties utt. Vņa nenoliedzami ir daudz skaistāka, arī bagātaka un šarmantāka, bet es ļoti labi apzinos savas stiprās puses :)
Un mūsu draudzība balstās un izklaidēm un sarkasmu. Es viņai mētaju tekstus par to ka viņa dzīvo pa mākoņiem, viņa man par manu mazumu. piemēram : "Tevi jau vienu uz vecrīgu laist nevar, tik mazi cilvēki tur apmaldītos" :D un kopā mēs pasmejamies... jo tas ir fun. es labi apzinos, ka esmu maza/īsa, bet tā kā es īsti par to nekompleksēju, tad nu mani tas īsti neuztrauc.
varbūt tavā gadījumā, tu vnk tāda tipa komentāru uztvertu kā kaut ko ļoti aizkarošu, jo tevi konkrēta problēma nomāc.

Nedomā, ka es jebkad esmu komentējusi viņas izskatu. Bet tā ir patiesība, ka viņa ir periodiski man iedzēlusi par pilnīgi visu - darbu, naudu, fizisko spēku (viņa ir sportiste), draugiem (kuru viņai pa pilnam, bet man nav), tautību, gudrību, utt., un tikai izskats palicis neapspriests.

Manuprāt, lūk arī īstā problēmas sakne. Vismaz man pēc apraksta izklausās, ka viņa par to tik ļoti komplekso, ka visās citās jomās mēģina parādīt savu pārākumu. Jo Tu esi glītāka.

Izklausies pēc jauka cilvēka un jaukas draudzenes. Noteikti mazini kontaktu ar šo meiteni - ja Tev nav šobrīd mazvērtības kompleksu, domāju, ar laiku uzradīsies :D

Bet kāpēc nav citu draugu? Tepat cosmo var iepazīties ar jaukām meičām, kas dzīvo tuvumā un ir līdzīgas intereses, ieskaties "meklēju labāko draudzeni" diskusijā. Ej uz kaut kādiem interešu vakariem/pasākumiem - un meklē labākus draugus!!! Šī meitene noteikti tāda nav... :|

pat ja tie ir kompleksi cilvēkam apkārt vajag citus, kas šos kompleksus padarīs par nebijušiem vai vismaz neizcels. Un vispār tieši tādu "draudzenīšu" dēļ kompleksi vispār arī rodas.

Diemžēl vai par laimi, bet kompleksi- to rašanās vai ''izārstēšana'' nav saistīti ar citiem cilvēkiem, tie ir tikai un vienīgi paša kompleksi, paša cilvēka prizma, caur ko viņš skatās uz dzīvi. Ja tu cilvēkam, kas nemīl sevi, kas sevi uzskata par nožēlojamu, teiksi, ka viņš ir burvīgs, ka mīli viņu, šis cilvēks uzskatīs, ka tu ņirgājies, jo tādu kā viņš taču nevar mīlēt, viņš taču ir nožēlojams. Piemēram, pasaki slaidai trenētai meitenei, ka viņa ir resna un viņa padomās, ka tu vai nu joko vai esi kukū. Pasaki to pašu resnai meitenei un viņa pārdzīvos, teiks, kādi cilvēki ir riebīgi, jo viņa pati saprot, ka ir resna. Tas pats ar ne-fiziskām lietām. Ja tu pateiksi cilvēkam, ka viņš ir stulbs, viņu tas aizskars tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja pats tā domā. Ar šiem piemēriem nedomāu nevienu - ne autori ne kādu citu. Cilvēks pats var izārstēt vai iedzīvot sevi kompleksos, citiem ar to nav sakara. Tāpēc es iesaku nepārtraukt draudzību ar to meiteni. Ja man kādreiz gadās ar kādu problēmas komunikācijā, es vienmēr meklēju iemeslus sevī- kas manī rezonē tam konfliktam, kurš mezgliņš jāatsien, kas sevī jāatrisina.

Piedodiet, ka tim gari :-D

Bet zini kā ir..ir arī cilvēki, kuri izsaka šādas piezīmes, jo viņi vienkārši ir mazliet kretīni. Es pati esmu tāda, kas var vienkārši pateikt kaut ko riebīgu, bet nejau es to saku, lai liktu cilvēkam justies slikti. Parasti es to vienkārši konstatēju kā faktu, kā kaut ko kas ir, bet tas nenozīmē, ka es vēlos ar to aizvainot kādu. Asāka mēle vienkārši. Man arī ir diezgan riebīga humora izjūta. Bet nu tie, kas ir mani tuvākie draugi jau ir iemācījušies sadzīvot un saprot, ka tas nav ar ļaunu. To laikam jūt.

Motivation, pat ja tie ir kompleksi cilvēkam apkārt vajag citus, kas šos kompleksus padarīs par nebijušiem vai vismaz neizcels. Un vispār tieši tādu "draudzenīšu" dēļ kompleksi vispār arī rodas. It īpaši, ja sākumā tiek iemantota uzticība un pēc tam gāztas samazgas virsū.
Draugiem ir jābūt tiem, kas izceļ mūsos labo un otrādi - mums jāsniedz tas pats pretī.
Man arī ir viena tāda "asā" kolēģe, it kā jau īpaši nebrauc virsū, vismaz ne vairāk kā citiem, it kā ar humoru, bet ne man tāds humors patīk, ne viņa kā cilvēks simpatizē, kā arbiniece gan viņa ir izcila. Un tad kādu laiku vēlāk sāku pamanīt, ka pārējie kolēģi arī savā starpā šušinās un aprunā viņu. Ziniet, kaut arī pati neiesaistos citu apspriešanās, tas man lika sajusties mazliet labāk par sevi pašu.
Un galu galā ja Tev, giulia, kāds sāk braukt virsū, vislabāk ir neielaižoties garās sarunās ļoti pārliecinoši un ar smaidu pateikt "atp*sies rižā/blondā/resnā utt." nevis mēģināt kaut ko "likt pretī" :)

ctn, tā ir ļoti interesanta teorija, bet būs par kāda cita dzīvi, ne manējo.

Kas tad tev īsti traucē normāli komunicēt?

Vienkārši grūti sevi aizstāvēt, runāt par savām jūtām. Paldies par taviem komentāriem. Šī tēma man daudz ko galvā sakārtoja, negribu mēģināt dzēlīgi vai asprātīgi atbildēt, un izlikties, ka nekas nav bijis. Nākamreiz, kad tiksimies, domāju draudzību pārtraukt.

Vienkārši pasēdi un saraksti uz lapiņas kur tu esi pārāka par viņu un kur viņa par tevi. Nākamreiz, kad viņa sāks savas dzēlības, tad pasaki - nu, varbūt tev arī ir slaidākas kājas par manējām, bet es vismaz izmācījos augstāko izglītību līdz galam.

Pilnīgi no zila gaisa izrauti piemēri, bet kaut kā tā. Bērnišķīgi varbūt, bet pa lielam...vai tev tā draudzene ir vajadzīga? Ja arī sastrīdēsieties dēļ taviem izteikumiem, vismaz zināsi, ka esi kaut ko lietas labā darījusi un arī pacēlusi sevi saulītē :)

atbildēju ar līdzīgu dzēlīgu piezīmi. Viņa uzreiz: nerunā ar mani tā. Tā bija vienīgā reize, kad es viņai vispār iebildu, pajautāju arī, kādēļ tad viņa ar mani tā runā.

Nu tādā gadījumā jūs esat viena otras vērtas :-D Kas tad tev īsti traucē normāli komunicēt? Esi vienkārši atklāta ne tikai pret viņu, pret sevi, bet vispār- vienkārši esi atklāta. Pirmkārt neņem galvā vispār neko un, otrkārt, atklāti pasaki, ko domā katrā situācijā, kā jūties. Bet ne agresīvi, bet mierīgi, varbūt pat ar humoru, piemēram- o, nu šī piezīme man tiešām lika sajusties labi, paldies, draudzene! Un pasmejies. Galvenais neiespringsti ne uz to, ko viņa saka, ne uz savu atbildi. Iemācīsies komunicēt ar viņu, ar citiem toč nebūs problēmu. Uzskati to par mācību, kas tev jāapgūst, nebēdz no tā :-)

Esi reāla, ja sēdi viņai pretī kā nelaimes čupiņa, kurai draugu nav, darbs neapmierina, tad vēl tas un šitas, bet neko nedari lietas labā, ko viņai teikt? "Nekas, viss atnāks pats pie Tevis?" Sākumā motivēja pozitīvā gaisotnē - par ļoti gudru sauca utml. Tu turpini sēdēt un čīkstēt. Ko tālāk? Apnīk cilvēkam. Ja vēl padalies savā priekā, vēl jājūtas vainīgam, ka Tev ir kaut kas izdevies, bet čupiņai nē.. Jā, viņa iesper pa pakaļu, bet tikai tādēļ, lai provocētu lidojumu, un Tu tiktu augstāk. Iesaisties kādās aktivitātēs, atrodi, kas piešķir garšu dzīvei, tad paskaties, kā mainīsies viņas attieksme. Mocekles loma Tev neko nedos. Ja viņa būs emocionāls parazīts, redzot Tavu izaugsmi, pazudīs. Ja būs lieliska draudzene, būs labs cīņas biedrs ceļā uz mērķi.

Lai Tev viss izdodas!

Vai esi pārliecināta, ka tas, ko uzskati par aizvainojumu patiešām ir aizvainojums vai varbūt pārāk nopietna esi?

Atceros, ka sākumā es biju diezgan pārsteigta par vienu no viņas komentāriem, un atbildēju ar līdzīgu dzēlīgu piezīmi. Viņa uzreiz: nerunā ar mani tā. Tā bija vienīgā reize, kad es viņai vispār iebildu, pajautāju arī, kādēļ tad viņa ar mani tā runā. Tā nebija nekāda garā saruna un neko vairāk neatceros, bet fakts paliek tas, ka savus jokus pret sevi vērstus viņa par smieklīgiem neuzskata.

agnese_m, man savukārt atausa atmiņā, kā vienreiz aizgāju ar viņu uz ballīti, kur bija tikai viņas draugi, kādi 10 gabali. Un viņa klusi kā pelīte sēdēja stūrī, ļoti maz ar cilvēkiem sarunājās. Domāju, no visiem draugiem viņa tikai pret mani tik dzēlīgi atļaujas izturēties, pret pārējiem ir kaut kāda pietāte un kautrība. Varbūt arī nav viņai visi tik labi draugi, kā viņa man stāsta, nezinu.

Ja Tu neuzdrošinies kāpt pa karjeras kāpnēm, esi slaida, bet ļumīgu augumu, socializēties ar cilvēkiem nevēlies, hobiju nav, ko viņai slavēt?

Nu paldies :-/

Es skatītos kontekstu. Iespējams, viņa norāda uz to, ko Tu varētu sasniegt ar savu potenciālu, bet nedari - neuzdrošinies, kaut ko noslinko, nesporto utml. Nav nekas slikts, ka ja draudzene norāda uz kādu lieku kg vai nesportisku augumu - kurš cits vēl atvērs acis, ja ne draudzene? Ja Tu sēdi ar savu bakalauru kafejnīcā, bet viņa sen jau būtu ar to mēģinājusi tikt kaut kur citur, viņa var Tevi sākt stumt arī ar asām metodēm. Jā, arī liekot Tev justies slikti, lai Tu saņemtos un sūtītu CV citur. Es tiecos uz to, ka ir jāizvērtē nodomi. Nav viss tikai melns un balts. Ja Tu neuzdrošinies kāpt pa karjeras kāpnēm, esi slaida, bet ļumīgu augumu, socializēties ar cilvēkiem nevēlies, hobiju nav, ko viņai slavēt?

izklausas,ka vina tevi ''izmanto ''
atlaujas visu,jo apzinas,ka tu jau nekur nepazudisi,jo redz tev vinu loti vajag.
kad vajadzes tad pasvilps,kad nee - atsus.

Man ir viena tāda draudzene, kas visu laiku visiem maļ vienu un to pašu, cik viņa ir pareiza, kā viņa klubos nekad neiepazīstas ar vīriešiem, kā viņai patīk meitenes un cik ļoti viņa maz krāsojas utml. Kaut gan tas viss ir pilnīgākais bullshits :D Divatā ar viņu ir baigi labi, bet tikko kā apkārt ir citi cilvēki, it īpasi vīrieši, viņai vajag sevi parādīt kā to labāko, seksīgāko, dabiskāko un vīrieša ideālu apmēram :D Tādēļ es ar viņu tiekos tagad tikai divatā, mierīgajā. Tad man viņa netracina. Varbūt tev arī jāatrod kaut kāds veids kā ar viņu sadzīvot. Ja viņa ir tā vērta, protams! Ja nē, tad vienkārši attālinies no viņas un miers. Ja jā, tad varbūt sākat darīt kaut ko, kur viņai nebūs iespējas izlielīties vai tevi nopelt. Ejat kopā uz sporta klubu un tikko kā viņa sāk vāvuļot - saki, ka nav ko pļāpāt, bet ir jātrenējas :D

nu zini.mana masa arii sitadas debiilibas man agrak stastija - vina man vieniga draudzene,mes visur kopaa un daram visu kopa ..bla blaa

tad jau labak bez nevienas draudzenes nekaa ar tadu kura par tevi atklati nirgajas.
un vispar to par draudzeni nosaukt nevar.

izklausas,ka grasies runat ar viiru,kas tulit tev uzbruks.
tadai uzmest un atpakal neskatities.
es ari nesaprotu,kapec tu kaut ko tadu paciet - kada jega tam ?

nevajag baidiities!! ;-)

Godīgi sakot es nesaprotu, kā var paciest tādu izturēšanos.

Selīna, tev ir kādreiz tā bijis, ka gadiem ilgi nav tuvu draugu un tad tu vienu atrodi? Tādēļ es arī ļāvu viņai tā izturēties, jo domāju, ka labi, tā draudzība nav ideāla, bet vismaz ir.

Bet vai tu esi pārliecināta, ka draudzene ir dzēlīga nevis tie ir tavi kompleksi, kas tā tulko? Jo cik noprotu, sevi īsti neesi pieņēmusi pati. Vai pati nevēlies atmest nopietnību malā? Piemēram, sākumā draudzene esot teikusi, ka tu esi gudra un tev tas, cik saprotu, patīk. Man, piemēram, tādas nopietnas draudzības nepatīk, nu var dažreiz pa nopietno izrunāties, bet draugi jau domāti smiekliem. Ja draudzene (piemēram) baigi sāk gudroties, es arī droši vien pajokotu. Kaut vai, piemēram vienreiz bija tā, ka gājām pie manis iedzert vīnu, ziema, ledus, draudzenei rokās iepirkumu maisiņš ar vīnu un gardumiem. Šī paslīd, normāli nožaujās, es smejos- tizlene, šmigu nesasiti? Šī smejās arī. Un nekad par apsaukāšanos neviens mūsu draugu loka neapvainojas, tā taču ir ākstīšanās, jautrība. Vai esi pārliecināta, ka tas, ko uzskati par aizvainojumu patiešām ir aizvainojums vai varbūt pārāk nopietna esi?

īpaši neatšķiras no tā, ko viņa saka Tev. Ko pati runā, saki viņai ikdienā?

Nedomā, ka es jebkad esmu komentējusi viņas izskatu. Bet tā ir patiesība, ka viņa ir periodiski man iedzēlusi par pilnīgi visu - darbu, naudu, fizisko spēku (viņa ir sportiste), draugiem (kuru viņai pa pilnam, bet man nav), tautību, gudrību, utt., un tikai izskats palicis neapspriests. Ikdienā es viņu nekā nekomentēju, vienīgi ja viņa stāsta par darbu, tad pasaku, ka forši, ka beidzot viņai iedeva vairāk pienākumu, pielika pie algas, žēl ka kolēģis ir tik slinks kā viņa saka. Es tiešām neesmu no tām, kas ir ciniskas vai gūst baudu no citu aizskaršanas. Bet komplimentus arī nekādus nesaku, jo nevaru neko labu pateikt cilvēkam, kurš man vienmēr tikai iedzelt mēģina.

Godīgi sakot es nesaprotu, kā var paciest tādu izturēšanos. Ja mana kāda draudzene tik pretīgi uzvestos, pajautātu ko viņa blato un noliktu viņu pie vietas. Protams, nekādas draudzenes mēs arī nebūtu.

Es no tādas draudzenes sen, sen, sēen atpakaļ atkratījos. Gāju pamatskolā un viņa mani arī visu laiku grauza, kāda es stulbene utt. Bet tajā pašā laikā pašai biju vienīgā draudzene. Neizturēju, vienkārši ignorēju viņu un tā arī viss beidzās.
Pret draugiem tā neizturas. Pretīgi.
Manuprāt, gudrākais ir vienkārši ignorēt tādus cilvēkus nevis nolaisties līdz viņu līmenim un kaut ko mēģināt atcirst pretī. Viņi ir kā troļļi- barojās no tava emociju sprādziena :D

Redzi, ja Tu viņai neko nesniegtu, viņa ar Tevi netiktos. Te ir divi varianti:

1. Cilvēkam ir slikta humora izjūta vai tās nav vispār;
2. Kā jau minēja, Tevi cenšas izmantot savu trūkumu nomākšanai.

Ko darīt?

Nākamreiz, kad viņa pasaka kaut ko, kas Tevi aizskar, uzreiz informē, ka šis joks Tev nešķita smieklīgs, bet aizskarošs. Kā viņa reaģēs, noteiks vai draudzību ir jēga saglabāt vai nē. Iespējams, esi klusa, tāpēc viņa muld bez apstājas visu ko vajag, un arī to, ko nevajag. Galvenais ir runāt. Ja tas nelīdz, atsakies no šī cilvēka.

Starp citu, šis teksts

ārējais izskats paliek neapspriests, jo tā tiešām ir vienīgā joma, kur viņa man ne tuvu nestāv klāt.

īpaši neatšķiras no tā, ko viņa saka Tev. Ko pati runā, saki viņai ikdienā?