Protams, ja man nebūtu izvēles, būtu jābaro bērns, tad strādātu tur, bet kāpē, lai brīvprātīgi jauna meitene ar augstāko izglītību strādātu lielveikalā man nav saprotams. Par ko tad tevi paaugstinā?
Jo, kā jau rakstīju, labāku variantu nav. Salīdzinot ar darbu ofisā, mana diena ir dinamiska, varu daudz sarunāties un jokot ar kolēģiem, ļoti patīk arī satikt daudzus klientus. Labāku darbu par ofisu es darīt nevaru, neviens mani negrib ņemt, esmu mēģinājusi.
Paaugstina, jā, par nodaļas vecāko, tad par nodaļas asociēto menedžeri, tad nodaļas menedžeri, tad vari kļūt par visa veikala menedžeri, vai koordinatoru kas meklē jaunus produktus un darīt daudz citādus darbus. Tas ir tieši par manu veikalu ķēdi runājot, visos tā nav.
Kur ir tava ģimene?
Draugus var iegūt taču!
Ģimene - man ir tikai māte, viņa dzīvo dziļos laukos, pierobežā, es Rīgā. Draugus var iegūt, jā, taču es īsti nevēlos, man patīk lasīt un veltīt laiku savām interesēm :) Tuva draudzene man ir 1, man ar to pietiek, godīgi sakot.
Tev ir ausgtākā izglītība, kuru tu jau uzreiz noliec par neprakstisku. Bet kaēc nemēģināt tomēr iesprausties šajā lauciņā?
es to nenolieku, tāda ir programmas realitāte :) neviens no maniem kursabiedriem nestrādā jomā. no citu gadu studentiem praktiski neviens nestrādā jomā. vienīgais, ko tu vari darīt ar šo grādu, ir:
1) kļūt par izcilu mākslinieku un pelnīt ar to
2) iegūt doktora grādu un cerēt, ka tad kad reizi 5 gados būs vakance, tu, nevis 100 citi kandidāti, iegūsi profesora darbu
mani vairāk interesē tas 1. variants, bet ar pilna laika darbu vienkārši nav īsti laika attīstīt savas prasmes un intereses.
Es atkal neko sliktu par šādu situāciju nedomāju, vienīgi šīs diskusijas izveidi redzu kā autores mazohisma iezīmi un vēlmi sevi notiesāt, jo nav piepildījusi ne tikai citu cerības, bet arī savas attiecībā pret dzīvi.
Mazohisms man diez vai piemīt. Vienkārši nevairos urķēties savās domās un sajūtās, un apspriest tās lietas, kas citiem varbūt šķistu sāpīgas un nepatīkamas.
86
