Runāšana miegā.

Kā es smejos par jūsu stāstiem, tās dīvainās darbības miegā ir the best. :D

Man ir sanācis visādi, gan draugs, gan es pati miegā esam ļoti aktīvi. Pēdējais gadījums: kādos 3os naktī draugs miegā pieceļas, pamodina mani un pasaka - ''Neuztraucies, es ieliku grāmatu ledusskapī, brokastīm iznāks''. Sākumā biju pārāk apstulbusi lai saprastu, kas notiek. :D

Es esmu runājusi vienreiz (nu vismaz reize, kad man tas ir pastāstīts)
Atnācu no ballītes, man tad bija kādi 15-16 gadi. No rīta mamma modina, neatceros kāpēc, es šai uzbļauju - nu atļauj man vēl ar Jāni padejot. Pēc tam apgriežos uz otra sāna un saku - piedod lūdzu, ka mamma mūs traucē. Dejojam tālāk :D :D

Draugs runā ļoti bieži. Pārsvarā kaut ko murmina, bet pēdējais ko es atceros, bija Jaungada rītā, kad aizgājām gulēt. Pēkšņi draugs sāk rokas mētāt pa gaisu un sāk dziedāt - ballējam, neguļam :D Ir arī no miega piecēlies, apsēdies uz gultas malas un sarunājies ar policiju, sakot, ka viņš nav vainīgs. Ir jau bijis vēl. Bet viņš nekad neatceras neko, ko ir teicis vai darījis.

Cik labi, ka neesmu vienīgā... :-D

Es pilnmēness laikā staigāju un runāju. Bija vienreiz tā, ka sēdēju gultā un plēsu nost tapetes no sienas :D

Un draugs bieži stāsta, ko esmu runājusi :-D piemēram, ''Kāpēc tu tā dari???'', ''Tur neej, tu dzirdēji???'' vai ''Beidz mani aiztikt, TU MANI BIEDĒ!!!'' :-D

Pārsmējos :D Cik man teikts, es miegā nerunāju. Vienreiz gan es esot piecēlusies, brutāli noslaucījusi visu no plauktiņa virs gultas un iekāpusi atpakaļ gultā. :D:-)

Manējais man miegā uzmācas, apgrābsta utt, bet pēc tam neko neatceras

un arī tas vēl :D

Bērnībā skapī meklēju ēdienu, jo domāju, ka tas ir ledusskapis. Kad mamma jautāja, ko es tur nakts vidū daru, es viņai uzkliedzu, ka man riebjas, ka visi vienmēr garšīgo apēd bez manis un aizgājusi gulēt :-D
Ja man blakus nebūtu draugs, tad es nemaz nezinātu, ka man miegā traucē visādas mazas lampiņas gaismiņas, mirgošana utt., jo vienreiz esot stāvējusi kājās gultā un vienkārši kliegusi āāāāāaaāā! Kad draugs pamodās un jautāja, kas noticis, rādījusi ar roku uz nedaudz mirgojošo ekonomisko spuldzi un teikusi, ja viņš tūlīt pat neaizvāks to prožektoru un neļaus man vienreiz mūžā pagulēt, es visus šajā mājā nošaušu :-D

Bet arī draugs dažreiz izceļas :D Naktī pamostos no tā, ka viņš mani it kā modina, jautāju, kas tad nu noticis, viņš saka, ka no rīta apēda manu jogurtu, un lai es nedusmojos. :-D

Ieraudzīju 2 nakti gaismu, saģērbos un jautāju vai nav jaiet uz skolu. :D

Manējais man miegā uzmācas, apgrābsta utt, bet pēc tam neko neatceras :D

Kad es vēl dzīvoju kojās man bija istabas biedrene, kura parasti aizmiga ļoti ātri un sāka runāt pa miegam, viss, kas bija, piemēram, neilgi pirms gulētiešanas runāts, tad nāca ārā. Ikdienā viņa arī bija ļoti klusa un kautrīga, bet citreiz sāka runāt visādas perversas lietas. :-D Vienreiz viņa sacerēja tādu kā dzejoli par mūsu trešo istabas biedreni, un vienreiz iesaistīja dziesmas vārdos tekstu par mani. Nu kaut ko tādu es nebiju dzirdējusi. Parasti viņa pamodās no tā, ka mēs pilnā balsī smējāmies, jo nebija iespējams noturēties.
Ak, vecie labie laiki. :-D

Mans draugs laikam parasti kaut ko sakarīgu runā...vienreiz kad gājām gulēt, viņš aizmiga un pēc tam, kad es līdu gultā, tad viņš pus-pamiegam jautāja "ooo, tu jau atpakaļ no tualetes?" :D uz ko es atbildēju, ka nemaz neesmu bijusi nekur un viņa atbilde jau bija krākšana... Un otrais hits, par ko es nosmējos bija "kuro reizi es jau tev šonakt uzmācos?" :D man bija tāds "ko? kā kuro? pirmo!" :D laikam bija sasapņojies...
Un parasti viņš neatceras neko, ko naktī saka vai dara (t)

Bērnībā ļoti daudz miegā runāju, vairāk nekā tāda nav bijis. Tikai nesen esot bijis tā, ka draugs esot jautājis, vai guļu, atbildē es uzrūcu, kad pajautāja, kādēļ es rūcu, es esot uzrūkusi vēl vairāk. Es gan nevaru iedomāties, kā izpaudās mana rūkšana. :D

Kad biju maziņa, pa nakti esot piegājusi pie drēbju skapja un skaļi virinājusi vaļā- ciet, bet tā, ka pavisam aiztaisās ciet un skaļi noklaudz.

Vairāk neko tā neatceros.

Bijušais draugs pēc tusiņiem bieži vien runājās, gan latviski, gan krieviski. Parasti krieviski viņš tikai lamājās. Arī dziedāja.

Es daudz runāju, bet draugs arī. Viņš vairāk par darbu runā.
Es sakot visu ko- vēl nesen pirmā aizgāju gulēt un naktī pamostos no tā,ka draugs smejas.:D es esot izteikusi ļoti neķītru piedāvājumu un viņš esot piekritis, uz ko es esot atbildējusi,lai liekot man svētu mieru, man esot jāstrādā.

Manējais bieži miegā lamā vienu savu paziņu. Es par to puisi jau zinu vairāk, nekā vispār zināt gribētu :D
Ir bijuši arī viedokļi par politiku.

Joprojām nepārspēts ir palicis pirmais, ko no viņa miegā dzirdēju.
Sēžu, strādāju. Viņš dīvānā aizmidzis. Pēkšņi atskan teksts:
"Eu, klausies!"
Pagriežos pret viņu un jautāju :"Nu, kas?"
Viņš :"Klausies, a Tu taču pārdosi man ziemeļbriedi, ne?"

Es sāku tik skaļi smieties, ka viņš pamodās... :D

Man ir bijis tā. Nakts vidū pamodināju draugu un pateicu - "Ej dirst!", citā reizē esmu piecēlusies un bļāvusi "Atdod manu telefonu! Es teicu, atdod manu telefonu!. Un tad pēkšņi sāku smieties un aizgāju gulēt. :-D

Draugs ir kliedzis, lai es izbeidzu viņu aiztikt, kad visi skatās. Es gulēju blakus un domāju: wtf? kas skatās? Un viņš: viņi visi ir datorā un tagad vēro :D

ui, esmu nakts vidū raudājusi, ka esmu izdzērusi visu ūdeni :D

Sen sen naktī es paņēmu mājas telefonu un uzspiedusi random numuru centos pasūtīt picu , beigās aizgāju uz balkonu karinājos pāri, tfu tfu viss labi beidzās

Draugs reiz bija naktī mēnessērdzīgs fočējies vannaistabā, tās bildes atklāju es, kad skatījos kas viņam tur telefonā un prasīju, kas tās par wierd bildēm , viņš vannasistabā, acis ciet, fočē vannu un sevi :D

Bijušajam puisim pastāstīju,ka mīlu citu,pat vārdu nosaucu un apķerot spilvenu vēlreiz nočukstēju,cik ļoti es viņu mīlu :D

Runāju un staigāju,kad biju maza.Vienreiz mamma stāstīja,ka naktī ar mazu puķu podu stāvēju pie gultas un prasīju kādēļ neviens puķes neaplaista :D

pamozoties

:D haha