Bērnībā skapī meklēju ēdienu, jo domāju, ka tas ir ledusskapis. Kad mamma jautāja, ko es tur nakts vidū daru, es viņai uzkliedzu, ka man riebjas, ka visi vienmēr garšīgo apēd bez manis un aizgājusi gulēt :-D
Ja man blakus nebūtu draugs, tad es nemaz nezinātu, ka man miegā traucē visādas mazas lampiņas gaismiņas, mirgošana utt., jo vienreiz esot stāvējusi kājās gultā un vienkārši kliegusi āāāāāaaāā! Kad draugs pamodās un jautāja, kas noticis, rādījusi ar roku uz nedaudz mirgojošo ekonomisko spuldzi un teikusi, ja viņš tūlīt pat neaizvāks to prožektoru un neļaus man vienreiz mūžā pagulēt, es visus šajā mājā nošaušu :-D
Bet arī draugs dažreiz izceļas :D Naktī pamostos no tā, ka viņš mani it kā modina, jautāju, kas tad nu noticis, viņš saka, ka no rīta apēda manu jogurtu, un lai es nedusmojos. :-D