Attiecības un kopdzīve ar ārzemnieku

Nesen protams bija populārais skandāls par Kanādas sekstūristu, taču mans stāsts ir savādāks. Ar draugu iepazināmies caur paziņām un jau labu laiku esam attiecībās. Jā, viņš ir ārzemnieks tapēc attiecības mums ir diezgan sarežģītas un balstās uz ciemošanos vienam pie otra un kontaktēšanos caur skype. Šogad pabeigšu studijas un draugs vēlās, lai pārceļos uz viņa valsti. Esam runājuši par to kapēc gan viņš nevarētu pārvākties uz Lv, taču godīgi sakot piekrītu tam, ka Lv viņš nevar parūpēties par mani kā vīrietim pienākas, jo jāmācās valoda, nav paziņu un sakaru tapēc darbu arī varētu nebūt tik viegli un ātri atrast un tad nu sanāktu, ka man būtu jārūpējas par viņu diezgan ilgu laiku, kam viņš nepiekristu, jo ir audzināts rūpēties par sievieti. Savukārt viņa valstī viņš būtu spējīgs un gatavs parūpēties par mani, kamēr adaptējos svešajā vidē un godīgi sakot man patīk viņa valsts un cilvēki tajā, tapēc varētu mēģināt. Tomēr šis man būtu liels solis un diezgan smags, jo Latvijā ir mana ģimene, draugi un viss pārējais, kas arī ir galvenie iemesli, kas atturētu. Taču attiecības mums ir ļoti jaukas un patiešām nopietnas, lai arī visi tie skype čati un tikšanās reizi pāris mēnešos, kad varam aizceļot viens pie otra varētu likt domāt, ka tā nav. Tapēc vēršos pie tām, kam ir attiecības ar ārzemnieku un kuras ir aizbraukušas no Lv - kā jūs pieņēmāt šo lēmumu aizbraukt? Kā varējāt izšķirties par to kas jūs saista Lv un mīlestību? Varbūt vienkārši daudz nedomājāt un sekojāt lielajai mīlai?