Ahh, saapiigais jautaajums...
Mana pirmaa miilestiiba bija par mani nedaudz iisaaks,bet nu taads diezgan njiprs viirietiitis. Jaasaka gan, ka tas bija gados 16 laikam, un tad jau vispaar uz visu skatiijos sapnainaam telja aciim, buutu bijusi ar mieru arii purva ruukjim apsoliities.
Peecaakaas simpaatijas visi bijushi garaaki un divi nopietnie dziives viirieshi nu taadi kaartiigi vechi - no akmens cirvi miera veejos izteestu. :D
Bet tagad...Tagad ir tas skumjais gaadiijums, kad pie apvaarshan figuree iisaaks viirietis. Loti iisaaks. Aspraatiigs, forss, runaajamies stundaam par mulkiibaam, sejai arii nav papiira turza virsuu jaamauc, bet es nekaadi nevaru pielauzt sevi gribeet paarkaapt "hei, mees esam tikai divi forshi chominji!" robezhu. Un tas man skiet tik sekli, tik primitiivi, tik negodiigi, jo tikpat labi es esmu bifeliene, kura par garu, ne vins par iisu. Bet nevaru. Mani romantiskie nodomi nokalst jau saknee, kad iedomaajos, ka varu vinju padusee pasist.
Tad nu lai iet ugly truth - man patiik tie kas no 1.80cm ar lielu astiun uz augshu. Tomeer nedodu ne pieci,ka peec labaakajaam cuuciibas tradiicijaam finaalaa buushu ar iisaaku viirieti. :D